Koncepcija par autoceļu fonda izveidi Lietuvā radās pēc tam, kad tika izvērtēts, cik ir nepieciešams ieguldīt ceļu infrastruktūrā un cik tam patlaban ir pieejams finansējums.

Autoceļu fonda mērķis būs nodrošināt pietiekamu finansējumu Lietuvas ceļu nozarei, plānots, ka tas tiks izveidots jau 2026. gada sākumā. Līdz šim vairāki nodokļi un citi ienākumi, kurus maksā autoceļu lietotāji, nonāca kopējā valsts budžetā, nevis tika izlietoti tieši ceļu tīkla vajadzībām, ar autoceļu fonda izveidi situācija mainīsies. “Ja mēs vēlamies plānot, uzturēt un attīstīt drošu un komfortablu valsts ceļu infrastruktūru, ir nepieciešams pietiekams finansējums. Infrastruktūras projekti ir ilgtermiņa, reizēm tie prasa pat piecus gadus, kuru laikā jāsagatavo būvprojekts, jāatpērk zemes, iespējams, jāveic citas laikietilpīgas procedūras, visbeidzot, jāpaveic arī paši būvdarbi,” norāda Martinas Gedaminskas, Via Lietuva izpilddirektors. Viņš arī piebilst: “Mēs gribam, lai Lietuvas ekonomika augtu, bet bez labiem ceļiem un infrastruktūras investīcijas no Eiropas neieplūdīs. Labs piemērs ir Polija, kas pēdējo 20 gadu laikā ir plānojusi infrastruktūras attīstību, ieguldījusi finansējumu, un tagad viņiem ir viens no jaunākajiem un labākajiem ceļu tīkliem visā Eiropā.”
Šobrīd autoceļu fonda modelis vēl ir izstrādes stadijā. Via Lietuva strādā ciešā sazobē ar Lietuvas Transporta un sakaru ministriju, turpinās likumdošanas saskaņošanas process. Precīza fonda struktūra un darbības modelis būs zināmi pēc likuma izstrādes un pieņemšanas. Izvēloties autoceļu fonda finansējuma avotus, prioritāte tika dota tiem, kas vai nu ietekmē ceļu infrastruktūru, vai ir saistīti ar transporta nozares ieņēmumiem. Piemēram, ieņēmumi no vinjetēm un nodevām, transportlīdzekļu reģistrācijas, kā arī viens no fonda finansējuma avotiem ir plānoti arī aizņēmumi, kas tiktu nodrošināti no privātā sektora saskaņā ar dominējošajiem tirgus nosacījumiem. Autoceļu fonda apmērs ik gadu plānots 408 milj. eiro, bet valsts budžeta finansējums no autoceļu uzturēšanas un attīstības programmas (KPPP) – 549 milj. eiro. Kopā tas veidos gandrīz miljardu eiro. Valsts budžeta KPPP programma tiek finansēta no Autoceļu uzturēšanas un attīstības programmas fonda, kurā iekasē ieņēmumus galvenokārt no ceļu lietotāju nodevām, piemēram, degvielas akcīzes un transportlīdzekļu reģistrācijas nodevas. Šie līdzekļi tiek ieguldīti ceļu un tiltu uzturēšanā, remontā un būvniecībā, ceļu satiksmes drošības uzlabojumos, kā arī vispārējā ceļu infrastruktūras modernizācijā. Programmu pārvalda Via Lietuva.

Lai Lietuvas ekonomika augtu nevar iztikt bez labiem ceļiem un infrastruktūras, jo investīcijas no Eiropas neieplūdīs.
Martinas Gedaminskas, Via Lietuva izpilddirektors

Finansējums 2025. gadam
Lietuvā valsts ceļu tīklā ir vairāk nekā 21 tūkst. km. No tiem ar asfalta segumu ir aptuveni 16 tūkst. km, bet ar grants – 6 tūkst. km. 1/3 daļa šo ceļu ir sliktā stāvoklī, tas nozīmē, ka Lietuvā aptuveni 3 tūkst. km valsts autoceļu ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. “Mums ir nepieciešams vairāk investīciju, ja mēs vēlamies sasniegt noteiktu kvalitātes līmeni valsts ceļu tīklā,” uzsver M. Gedaminskas. Lietuvā 2025. gadā pieejamais finansējums autoceļiem ir 622 milj. eiro. No tiem vairāk nekā 177 milj. eiro ir Eiropas Savienības (ES), 384 milj. eiro valsts, bet 59 milj. eiro – militārās mobilitātes finansējums. Šogad finansējums ir mazāks nekā 2024. gadā, kad tas bija kopumā 935 milj. eiro un bija lielākais pēdējo gadu laikā. Jānorāda gan, ka daļa no valsts budžeta finansējuma, kas nāk no KPPP programmas, tiek novirzīta arī pašvaldību ceļiem. To nosaka Autoceļu uzturēšanas un attīstības programmas likums. 2024. gadā šim mērķim atvēlēti 33% šo līdzekļu, savukārt 2025. gadā īpatsvars pieaugs līdz 38%. Lietuva arī aktīvi piesaista dažādu ES fondu finansējumu. 2024. gadā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) saņemtais finansējums bija 64,4 milj. eiro apmērā, kas tika izmantots, lai finansētu šosejas Via Baltica I līdz IV posma Kauņa–Marijampole–Suvalki (A5) rekonstrukciju (56,8.–97,1. km). Vairāk nekā 106 milj. eiro izlietoti no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2021.–2027. gadam. No šīs summas 96,9 milj. eiro tika piešķirti Via Baltica stratēģiskā I un IV posma rekonstrukcijai un centrālā tilta pār Nēres upi (A. Meškiņa tilts) rekonstrukcijai uz autoceļa Viļņa–Kauņa–Klaipēda (A1) (99.–100,5. km). Savukārt 10 milj. eiro 2024. gadā no ERAF finansējuma izlietoti veloceliņu izbūvei.
Šogad 158,2 milj. eiro no dažādiem ES fondiem plānots novirzīt vairākiem lieliem infrastruktūras objektiem. Piemēram, Via Baltica I un IV posma pārbūvei, tilta pār Nēri un viaduktu rekonstrukcijai uz valsts autoceļa Viļņa–Kauņa–Klaipēda (A1), kā arī tilta pār Krunas upi rekonstrukcijai. Papildus vēl finansējums tiks novirzīts autoceļa Viļņa–Utena (A14) I līdz V posma rekonstrukcijai (21,5.–64,3. km) un veloceliņu attīstībai.

537 miljoni par maģistrāli
Šogad ir uzsākti un arī turpinās vairāki lieli un svarīgi ceļu infrastruktūras objekti Lietuvā. Viens no tiem ir Via Baltica autoceļa posms no Marijampoles līdz Polijas robežai kopumā 42,8 km. M. Gedaminskas uzsver, ka tas ir lielākais ceļu būves projekts atjaunotās Lietuvas vēsturē. Kopējās projekta izmaksas ir 537 milj. eiro. Oktobrī tiks atklāts pēdējais 16 km posms, kura izmaksas ir 223,6 milj. eiro. Via Baltica posmu pārbūve tiek finansēta gan no valsts budžeta, gan dažādiem ES fondiem. “Jāmin, ka šogad ir arī parakstīts līgums par inženierinfrastruktūras plānu sagatavošanu autoceļiem A8 un A10 no Kauņas līdz Latvijas robežai. Šie ir pirmie soļi ceļā uz atlikušās Via Baltica rekonstrukcijas pabeigšanu,” atzīmē M. Gedaminskas. Vēl viens svarīgs projekts ir autoceļa Viļņa–Utena (A14) remonts. Šobrīd ir noslēgusies 30 km posma (1 + 1) pārbūve, kā arī ir pārbūvēti divi kilometri Utenas pilsētā. Tas izmaksāja aptuveni 61 milj. eiro. Savukārt pārējie darbi kopumā vairāk nekā 40 km garumā norit šogad. Tas būs 2 + 1 ceļš, šāds risinājums izvēlēts, ņemot vērā satiksmes intensitāti diennaktī. Arī šim projektam ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Viļņa–Utena bija sliktākajā stāvoklī esošais valsts autoceļš. Tas būvēts no 1979. līdz 1985. gadam un bija vienīgais no betona blokiem būvētais ceļš Lietuvā. Tāpat šogad turpinās tilta pār Krunas upi rekonstrukcija uz valsts noslogotākās šosejas Viļņa–Kauņa–Klaipēda. Tas ir sliktākajā stāvoklī esošais tilts Lietuvā. Lielākā daļa tiltu Lietuvā ir uzcelti pirms vairāk nekā 50 gadiem, un to stāvoklis strauji pasliktinās. Plānots, ka rekonstrukcija tiks pabeigta līdz 2027. gada beigām. Līguma vērtība pārsniedz 24 milj. eiro. Piesaistīti arī ES fondu līdzekļi. Šogad notiek arī Tarandes tuneļa būvniecību uz Viļņas–Panevēžas (A2) ceļa netālu no Viļņas. To atvērt satiksmei plānots 2026. gada vasarā. Satiksmes intensitāte Tarandē pēdējās desmitgadēs ir strauji augusi, tāpēc ir nepieciešams palielināt caurlaides spēju un nodrošināt satiksmes drošību. Turklāt šis ceļš pieder TEN-T transporta tīklam, tāpēc tā modernizācija ir nozīmīga ne tikai Lietuvai, bet arī citām ES valstīm. Kopējās izmaksas ir 6,2 milj. eiro, kas nāk no valsts budžeta.

Grants ceļu programma
Lietuvā uzsākta arī jauna grants ceļu asfaltēšanas programma, kas tika apstiprināta pagājušā gada septembrī. Programmā iekļauti tikai tie ceļu posmi, kas ir sociāli un ekonomiski izdevīgi. Tiek vērtēta satiksmes intensitāti, tā teritorijā esošās izglītības iestādes un uzņēmumi, iedzīvotāju skaitu u.c. kritēriji. Šogad plānots asfaltēt pirmo četru grants ceļu posmus aptuveni 30 km garumā, kā arī plānots uzsākt publisko iepirkumu vēl gandrīz 40 km grants ceļu asfaltēšanai nākamgad. “Pirmie grants ceļi tiks asfaltēti šogad, un nākamgad mēs paātrināsim darbu tempu, izmantojot efektīvākus un ilgtspējīgākus asfaltēšanas risinājumus. Katrs jauns asfaltētais kilometrs ir svarīgs ne tikai ērtai un drošai pārvietošanai, bet arī dzīves kvalitātes uzlabošanai reģionos,” norāda transporta un komunikāciju ministrs Eugenijs Sabutis. Arī M. Gedaminskas uzsver, ka grants ceļu asfaltēšanas programma būtiski veicinās ne tikai ērtāku un drošāku pārvietošanos, bet arī reģionu attīstību.
“Mūsu mērķis ir ne tikai pabeigt programmu, bet gan darīt to pēc iespējas efektīvāk. Šī gada sagatavošanās darbi palīdzēs nodrošināt, ka no nākamā gada fiziski darbi tiks veikti ātrāk un ar zemākām izmaksām. Svarīgs aspekts ir ilgtspējīgāki risinājumi ceļu infrastruktūrā. Izmantojot esošo ceļa konstrukciju, tiek samazināta nepieciešamība pēc izejvielām un atkritumu daudzums, kas nozīmē arī mazāku ietekmi uz vidi,” piebilst M. Gedaminsks.
Gatavojoties grants ceļu seguma programmas ieviešanai, Lietuvā atjaunināti standartizētie ceļu seguma projektēšanas noteikumi. Tie paredz, ka uz zemas intensitātes grants ceļiem var izmantot vienkāršotus seguma projektus. Lai saīsinātu projekta īstenošanas laiku, Via Lietuva veica grants ceļa konstrukcijas sākotnējo izpēti. Pamatojoties uz tās rezultātiem, katram ceļa posmam izvēlētas optimālas projektējamās seguma konstrukcijas. Tas ir ļāvis samazināt projektēšanas ilgumu un veikt iepirkumus vienlaikus ar projektēšanu. Programmas izstrādē aktīvi piedalījās arī pašvaldības — tās sarindoja grants ceļus savās teritorijās pēc to nozīmīguma un rentabilitātes. Tas nodrošināja, ka vispirms tika asfaltēti ceļi, kuriem tas bija visvairāk nepieciešams.