Galvenā atšķirība: smilts ir tikai pretslīdes materiāls un uzlabo saķeri, turpretī sāls – kausē ledu un sniegu, kā arī novērš apledojuma veidošanos.

Ceļu uzturētāji izmanto kaisīšanas tehnoloģijas, kuras izmanto arī Eiropas valstīs un Ziemeļvalstīs. Kaisīšanas tehnoloģiju pielieto, ņemot vērā divus kritērijus – autoceļa seguma virsmas temperatūru un autoceļa seguma veidu (melnais segums vai grants).

Mitrās sāls tehnoloģiju izmanto pie autoceļa seguma virsmas temperatūras līdz  -10 grādiem. Sāls tiek samitrināta ar NaCL vai CACl2 šķīdumu. Šo tehnoloģiju pielieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz asfaltēto ceļu brauktuves un atbrīvotu brauktuvi no sniega un apledojuma. Pie zemākas temperatūras mitrā sāls vairs neveic savas funkcijas, proti, pietiekami nekausē ledu.

Pie zemākām gaisa temperatūrām (zem -10 grādiem) izmanto smilts-sāls maisījumu. Tādējādi mazinot slīdamību un paaugstinot  transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu.

NB! Mitrās sāls un smilts-sāls maisījumu tehnoloģijas negarantē vasaras sezonai pielīdzināmus braukšanas apstākļus.

Autoceļa brauktuve joprojām var būt slidena, bet apledojums gaisa temperatūras, mitruma un citu laika apstākļu ietekmē var veidoties atkārtoti.