Avots: Autoceļu Avīze, 2019. gada jūnijs.

Palielinoties ceļu pieslēgumu skaitam, pasliktinās satiksmes drošība un tiek degradēta valsts autoceļu galvenā funkcija – savienošana. Īpaši aktuāla šī problēma ir Pierīgā, kur pieaug iedzīvotāju skaits un attīstās uzņēmējdarbība.

Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē uzsvēra VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Rīgas nodaļas vadītāja Antra Roze. Viņa skaidro, ka pieslēgums, kas izbūvēts, ignorējot satiksmes drošības prasības, ir potenciāla vieta, kur notikt ceļu satiksmes negadījumam (CSN). Tomēr zemju īpašnieki, investori un bieži arī pašvaldības neizprot kopumā ceļu tīklu un pieslēgumu ietekmi uz satiksmes drošību, līdz ar to arī neizrāda interesi par piekļuves jautājumu kompleksiem risinājumiem. A. Roze vērš uzmanību, ka lielākā daļa no jaunajiem ceļu pievienojumiem ir kompromiss, kas bieži vien tiek panākts uz satiksmes drošības rēķina. Veidojot jaunus pieslēgumus, ir jāapzinās, ka atbildība par sekām ir jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm. Palielinoties ceļu pieslēgumu skaitam, tiek degradēta arī valsts ceļu funkcija, jo valsts ceļu tīkls ir paredzēts, lai savienotu punktus nevis, lai privātiem īpašniekiem nodrošinātu piekļuvi viņu īpašumiem, līdz ar to lielais tiešo pieslēgumu skaits veido jaunas vietas, kur notikt CSN.

MAKSĀ DĀRGI

“Likumā par autoceļiem ir noteikts, ka valsts autoceļu tīkls pilda savienojošo funkciju, un tam nebūtu jāapkalpo katrs zemes gabals, bet gan jānodrošina, ka satiksme pa ceļiem ir droša un ērta. Proti, augstākās nozīmes autoceļiem ir jānodrošina mobilitāte, savukārt zemākas nozīmes ceļi nodrošina piekļuvi īpašumiem. Kad cilvēki vēlas veidot jaunu pieslēgumu valsts autoceļiem, viņu argumenti  parasti ir balstīti uz savām individuālajām prasībām nevis sabiedrības vajadzībām un drošu satiksmi. Tomēr ir jāatceras, ka negadījumi uz ceļiem rada papildu izmaksas ceļu lietotājiem un arī valstij. Nevērtējot emocionālos aspektus un ietekmi uz līdzcilvēkiem, viens bojāgājušais valsts ekonomikai izmaksā vismaz 500 tūkst. eiro,” norāda A. Roze. Vēl viens no argumentiem, ko cilvēki parasti min: kaimiņam jau ir nobrauktuve, kāpēc man nevarētu tāda būt. Te A. Roze norāda, ka daudzviet mūsdienu satiksmes drošības un mobilitātes prasībām neatbilstošie pievienojumi un ceļu mezgli ir tapuši laikā, kad satiksmes intensitāte uz šiem ceļiem bija krietni mazāka. Pierīgas reģionā 20 gadu laikā atsevišķos posmos satiksmes intensitāte ir palielinājusies pat četras reizes un vairāk. Arī kopējais ceļu pievienojumu skaits agrāk bija krietni mazāks. Arī uz atsevišķiem vietējiem autoceļiem Rīgā un Pierīgā ir paaugstinājusies satiksmes intensitāte, un tie faktiski ir kļuvuši par ielām. Piemēram, Granīta iela Rīgā. Tāpēc ir aktualizējies jautājums tieši par vietējiem autoceļiem apdzīvotās vietās, kas pēc intensitātes un apbūves ap tiem jau ir sasnieguši ielas statusu. LVC turpina pārvaldīt šos ceļus kā valsts autoceļus, tomēr, visticamāk, pašvaldībām būtu jāpieņem atbilstošs lēmums un šīs faktiski jau novadu un pilsētu ielas jāpārņem savā īpašumā, lai varētu attīstīt tādu apbūvi un infrastruktūru, kāda pašvaldībai ir nepieciešama.

AUGSTA BĪSTAMĪBA

Saskaņā ar CSN statistiku Eiropā un pasaulē, satiksmes mezglos un pieslēgumos notiek no 20% līdz 40% no kopējā CSN skaita. A. Roze skaidro, ka to ietekmē ceļu mezglu tehniskie risinājumi, mezglu blīvums un attālums starp šiem mezgliem. “Katrs ceļa mezgls ģenerē noteiktu konfliktu punktu skaitu, un tas ir atkarīgs no virzieniem, kādi ir atļauti. Bojāgājušo skaits satiksmes mezglos samazinās proporcionāli,” uzsver A. Roze. Lielākais vairums negadījumu ceļu mezglos notiek pa dienu, kad ir augstākā satiksmes intensitāte. Pēdējos trijos gados ceļu mezglos Latvijā negadījumu skaits gan nav būtiski mainījies. Tie ir aptuveni 3,5 tūkst. no kopējā CSN skaita. Spriežot pēc Iekšlietu ministrijas (IeM) pieejamās informācijas, laika posmā no 2016. gada līdz 2018. gadam redzams, ka lielākais negadījumu skaits koncentrējas ap Pierīgu un citām lielajām Latvijas pilsētām. A. Roze skaidro, ka tas ir saistīts ar to, ka kopš 2000. gada ap Rīgu ir notikusi strauja attīstība un daudzi ciemi pēc iedzīvotāju skaita jau ir sasnieguši mazas pilsētas apjomu. Arī nesen publicētie statistikas dati rāda, ka atsevišķās pašvaldībās ap Rīgu iedzīvotāju skaits ir dubultojies. Iedzīvotāju skaita pieaugums nozīmē to, ka teritorijas, kuras agrāk tika izmantotas, piemēram, lauksaimniecības vajadzībām un kur, piemēram, tika audzēti dārzeņi vai lopi, mūsdienās ir ieguvušas citu atļauto izmantošanas veidu. Ir teritorijas, kuras vēl nav apbūvētas, bet tas, visticamāk, notiks tuvākā nākotnē. Daudzviet gan apbūve ir veikta un notiek attīstība jau atbilstoši jaunajai plānotajai izmantošanai. Zemes reformas laikā daudzviet netika risināts jautājums, kā zemes gabaliem nodrošināt piekļuvi un kā tie tiks apkalpoti. Arī teritorijas plānošanas procesos, kas notika jau pēc zemes reformas, jauni risinājumi piekļuves nodrošināšanai visbiežāk nav rasti, vai arī tie ir bijuši fragmentāri, problēmu ieskicē A. Roze.

PAŠVALDĪBĀM CITA PIEEJA

Mērķis un pieeja, ar kādu pašvaldība skatās uz pievienojumu vietām, būtiski atšķiras no LVC uzstādījumiem, stāsta Mārupes pašvaldības Attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Dace Žīgure. Pēc pašvaldības domām valsts autoceļš ciema teritorijā ir publiskās ārtelpas daļa, kas kļūs arvien blīvāk apbūvēta dzīvojamā un darījumu teritorija, ar ērtu iespēju piekļūt īpašumam un tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem. Savukārt LVC galvenais mērķis ir satiksmes drošības uzlabošana, kas uz intensīvas satiksmes ceļiem nozīmē pēc iespējas mazāk tiešu pievienojumu.  “Pašvaldībā saskaramies ar dažādiem īpašnieku viedokļiem – komerciālo teritoriju attīstītājiem ir nepieciešami tiešie pievienojumi, jo vietējo joslu vai paralēlo ielu izbūve ir ne tikai finansiāli, bet arī juridiski sarežģīti risināms jautājums, savukārt dzīvojamo teritoriju īpašnieki bieži nevēlas intensīvu satiksmi pa iekškvartālu ielām,” norāda D. Žīgure. Diemžēl bieži individuāls īpašuma pievienojums valsts autoceļam ir vienīgais iespējamais risinājums, jo īpaši teritorijās, kur apbūve jau vēsturiski veidojusies gar autoceļa malām. Šādi gadījumi ir viens no problemātiskajiem jautājumiem diskusijās ar LVC. Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes gaitā tikāmies ar LVC speciālistiem, un ir arī panākti kompromisa risinājumi atsevišķu jaunu pievienojumu izveidei. Tomēr reizēm, mainoties transporta intensitātei, iepriekš atbalstīti risinājumi vairs netiek uzskatīti par drošiem, kas nes līdzi teritorijas īpašnieku iebildumus par jaunu nosacījumu piemērošanu. Šobrīd ir sagatavots izvērtējums par kritiskākajām pievienojumu vietām un krustojumiem, kas kopā ar teritorijas plānojuma grozījumiem tiks nodots publiskai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai.

JĀUZLABO SADARBĪBA

Lai rastu risinājumus un uzlabotu situāciju, LVC cenšas rosināt dialogu ar pašvaldībām, piedaloties gan lielāku plānošanas dokumentu izstrādē, gan arī lokālu problēmsituācijas risināšanā. Tāpat sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) ir ieguldīts darbs un veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka to, kas ir jāņem vērā, izstrādājot teritorijas plānošanas dokumentus. “Katrā pārbūves projektā skatāmies, lai uzlabotu situāciju ar pievienojumiem, cenšamies tos samazināt vai apvienot. Labs piemērs, ko varēs jau pavisam drīz redzēt dzīvē, ir piekļūšana krogam Sorbas, blakus esošajiem īpašumiem un degvielas uzpildes stacijai uz Vidzemes šosejas, kas tagad apkalpo šos objektus, bet ir satiksmes drošības prasībām neatbilstoša. Piekļuve tiks sakārtota tā, lai ceļu lietotājs un piegulošie īpašnieki varētu droši piekļūt teritorijai un izbraukt no tās, kā arī ērti apgriezties braukšanai pretējā virzienā (Sigulda,Valmiera). Runājot kopumā, mēs jau sadarbojamies ar pašvaldībām, cik tas ir iespējams, tomēr mēs sagaidām arī pretimnākšanu. Tāpat ir jāuzlabo sadarbība ar investoriem un projektētājiem, no kuriem sagaidām godīgu un atbildīgu pieeju, izstrādājot jaunu pievienojumu projektus,” piebilst A. Roze.

Fakti par TIEŠU* piekļuvi no valsts autoceļa

• Pieaugot pievienojumu skaitam, proporcionāli pieaug satiksmes negadījumu skaits
• Pasliktinās citu satiksmes dalībnieku mobilitāte
• Pievienojumu skaita pieauguma dēļ pasliktinās valsts autoceļu galvenā funkcija – savienošana
• Palielinās brauciena izmaksas citiem satiksmes dalībniekiem
• Palielinās CO₂ izmešu skaits
• Ilgāks brauciens citiem satiksmes dalībniekiem
• Klienti izvēlas citu objektu, pie kura ir ātrāk un drošāk piebraukt
• Apgrūtināta pamatceļa uzturēšana (īpaši ziemā)
• Sadārdzinās pārbūves/uzlabošanas projekti
• Ar ceļiem tiek aizņemta daudz lielāka platība, nekā plānojot kompleksi
• CSN var izrādīties tautsaimniecībai neizdevīgāks nekā atbilstošā infrastruktūrā ieguldītie līdzekļi

* teritorijai nav atbilstošs pakārtoto ceļu/ielu tīkls

AVOTS: VAS LVC