Kāpēc Ķekavas apvedceļš?

Ķekavas apvedceļš ir jaunais autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) jeb tā sauktās Bauskas šosejas posms no 7,9. līdz –25,0. kilometram, kas ir daļa no starptautiskā autoceļa E67 Via Baltica (Helsinki–Tallina–Rīga–Panevēža–Kauņa–Varšava–Prāga) un ietilpst TEN-T tīklā, nodrošinot valsts galvaspilsētas Rīgas tiešāko un ātrāko savienojumu ar kaimiņvalsti Lietuvu un citām Eiropas valstīm. Autoceļš nodrošina satiksmes plūsmu cauri Rīgai tālāk uz Rīgas apvedceļu (Baltezers–Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļu (Salaspils–Babīte) (A5), autoceļiem Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6), Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) un Rīga (Skulte)–Liepāja (A9). 

Pirms apvedceļa izbūves Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava bija viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji ap 17 000 automašīnām diennaktī, atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienības, turklāt tas šķērsoja  blīvi apdzīvoto Ķekavu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā  trīs reizes pārsniedza limitu. Bauskas šoseja (A7) bija vienīgais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas bija ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, radot kritisku  nepieciešamību uzlabot infrastruktūru un satiksmes drošību. 

Ķekavas apvedceļa trases shēma. (datnes ielāde var prasīt ilgāku laiku)

Apvedceļa tehniskais raksturojums

Ķekavas apvedceļš ir valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms km 7,9.–25,0. Tā kopējais garums, sadalot gan pamattrasi, gan paralēlos ceļus joslās, sasniedz gandrīz 100 km, tai skaitā:

• 4 joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā): 12,22 km;
• 2 joslu ceļš ar vienu brauktuvi un 1 joslu katrā braukšanas virzienā: 5,36 km;
• paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi: 20,7 km;
• tuneļi: 2 gb;
• tilti un pārvadi: 6 gb;
• apļveida krustojumi: 9 gb;
• gājēju tilti un tuneļi: 2 gb.

PPP modeļa izvēles priekšnosacījumi

Privātās publiskās partnerības (PPP) projekts izvēlēts kā piemērotākais risinājums, pamatojoties uz sekojošiem kritērijiem:

• privātā sektora (būvniecības uzņēmumi, bankas u.c.) iesaiste publisko pakalpojumu nodrošināšanā (šajā gadījumā – publiskais partneris, jeb pasūtītājs ir LR Satiksmes ministrija),
• efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu un nodrošināt projekta īstenošanu iespējami īsā laikā, kā arī abpusējs finansiāls izdevīgums,
• optimāls risku sadalījums starp partneriem,
• iespēja izmantot jaunas tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus.

PPP modeļa raksturojums

Ķekavas apvedceļa būvniecībai izvēlēts PPP modelis ar šādiem nosacījumiem:

• līguma veids – DBFM (design, build, finance and maintain, jeb projektēšana, būvniecība, finansēšana un uzturēšana),
• līguma darbības laiks: līdz 23 gadiem (līdz 3 gadiem projektēšanai un būvniecībai, 20 gadi – uzturēšanai),
• publiskā partnera maksājumu veids privātajam partnerim – pieejamības maksājumi.

Būvniecība un uzturēšana

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām 2043. gadā Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Informācija par projekta īstenošanu 

2020. gada 13. augustā Iepirkuma komisija pieņēma lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības iepirkumā Publiskās – privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9.– 25,0. km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu personu apvienībai (PA) Kekava ABT, kas sastāv no Luksemburgā reģistrētās akciju komandītsabiedrības TIIC 2 S.C.A., SICAR, AS A.C.B. un Ceļu būves firmas SIA Binders. 

Laikā no 2020. gada 19. oktobra PA Kekava ABT veica sarunas ar pašas izvēlētiem finansētājiem, lai vienotos par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas gala nosacījumiem. Procedūras ietvaros finansētāji veica PA Kekava ABT finanšu un tehniskos spēju padziļināto izpēti, lai no savas puses pārliecinātos par pretendenta spējām īstenot projektu. 

Pēc padziļinātās izpētes no finansētāju puses pabeigšanas Satiksmes ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju nodrošināja, ka pirms PPP līguma parakstīšanas tiek saņemts Eiropas Savienības Statistikas biroja (EUROSTAT) pozitīvs viedoklis par to, ka Ķekavas apvedceļa PPP projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu. 

2021. gada 16. jūlijā starp Latvijas Republiku kā publisko partneri, kuru pārstāv Satiksmes ministrija un VSIA Latvijas Valsts ceļi, un AS Kekava ABT kā privāto partneri tika noslēgts publiskās – privātās partnerības līgums Nr. SM 2021/-26 “Par E67/A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9. – 25,0. km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu”. 

2021.gada 29.novembrī ar attiecīgu ierakstu Būvatļaujā tika apstiprināts Ķekavas apvedceļa būvprojekts, pārejot pie būvdarbu fāzes, kas pabeigta 2023.gada 13.oktobrī.  

No būvdarbu pabeigšanas brīža apvedceļš kļuvis pieejams lietotājiem un uzsākta pieejamības nodrošināšanas, jeb ikdienas uzturēšanas fāze.

2024.gads bija pirmais pilnais Ķekavas apvedceļa ekspluatācijas gads, veicot pilnu ikdienas uzturēšanas darbu apjomu. Šī gada laikā gada diennakts vidējā satiksmes intensitāte uz pamattrases nedaudz pārsniedz 18 tūkstošus transporta līdzekļu, kas atbilst būvprojektā paredzētajai aplēsei.

Lai gan infrastruktūras ikdienas uzturēšanu veic privātais partneris, LVC turpina uzraudzīt infrasruktūras kvalitāti, veicot regulārus apvedceļa apsekojumus dabā, kā arī nepieciešamības gadījumā veicot videonovērošanu un izmantojot citus kontroles rīkus. Secinājums pēc pirmā pilnā ikdienas uzturēšanas darbu gada – kopumā ikdienas uzturēšanas darbi ir veikti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos, kas nodrošinājuši infrastruktūras maksimālu pieejamību, komfortu un drošību autovadītājiem.

Informācija par iepirkumu

Ar iepirkuma saistītā informācija atrodama LVC mājas lapā sadaļā “IEPIRKUMI”, iepirkuma identifikācijas  Nr. LVC2018/100/PP

Paziņojums par līgumu (iepirkuma procedūras uzsākšanu)  ir atrodams IUB mājaslapā šeit: https://pvs.iub.gov.lv/show/562645