Zinātniece: Ekonomikai mainoties, būs pārmaiņas arī satiksmē

Aprīlī VAS “Latvijas Valsts ceļi” rīkoja ikgadējo ceļu nozares konferenci. Šogad tās vadmotīvs bija  “Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi”. Ceļu tīkls, mobilitāte, satiksme – gadsimtiem šie ir bijuši vieni no ekonomikas attīstības “vaļiem”. Par to, kādas pārmaiņas sagaida tradicionālos ekonomikas modeļus kārtējās tehnoloģiju revolūcijas ietekmē, konferencē stāstīja dāņu zinātniece, futuruloģe Lene Reičela Andersena.

Patlaban mēs vēl dzīvojam rūpnieciskās ekonomikas pasaulē, taču nemitīgi tiek radītas jaunas tehnoloģijas, kas būtiski mainīs uzņēmumu un iedzīvotāju dzīvi. Līdz ar to notiek pāreja no viena veida ekonomikas modeļa uz citu.

Mēs dzirdām runas par informācijas tehnoloģiju laikmetu, taču ir vismaz četras dažādas tehnoloģijas, kas ietekmēs mūsu nākotni – bioloģiskās tehnoloģijas, informācijas, nano un kognitīvās tehnoloģijas. Un rūpniecības ekonomikas pāreja uz šo četru tehnoloģiju nākotni būs tikpat nozīmīga kā dzelzs laikmeta pāreja uz rūpniecisko. Tāpēc mums, sabiedrībai, ir jārod iespējas pielāgoties jaunajām tehnoloģijām un ar tām saistītājiem izaicinājumiem. Jaunās tehnoloģijas mainīs visas sabiedrības dzīvi, un lēmumu pieņēmējiem visā pasaulē ir jānodrošina, lai pāreja uz šo jauno ekonomikas modeli būtu vienmērīga, gluda un iespējami labvēlīgāka.

Rūpniecības ekonomikas pāreja uz šo četru tehnoloģiju nākotni būs tikpat nozīmīga kā dzelzs laikmeta pāreja uz rūpniecisko.

Ražošanas izmaksas

Ja mēs aplūkojam galvenās atšķirības starp rūpniecisko un digitālo ekonomiku, tad, pirmkārt, rūpnieciskajai ekonomikai ir raksturīgas fiziskās preces, bet digitālajai ekonomikai – digitālie (internetā lejuplādējami produkti – spēles, aplikācijas, video un mūzikas faili) produkti, kas rada lielu pievienoto vērtību. Mēs vairāk tik daudz neieguldām fiziskajās lietās un precēs, bet digitālajos pakalpojumos. Lai radītu pirmo digitālo iekārtu, ir nepieciešamas investīcijas un darbaspēks, taču nākamo eksemplāru, jeb kopiju izgatavošanai, izmaksas ir krietni zemākas un arī fiziskā vieta nav nepieciešama tik liela. Digitālās ekonomikas produkti, lai nonāktu globālajā tirgū, arī nerada nekādas transportēšanas izmaksas. Tas nozīmē, ka šiem produktiem nereti nav praktiski nekādu ģeogrāfisko ierobežojumu. Šeit radīts digitālais produkts (piemēram, aplikācija) pēc dažām sekundēm var būt pieejams Ķīnā vai jebkurā citā pasaules daļā.

Jo vairāk lieto, jo labāks

Digitālie produkti nereti kļūst labāki, ja tos lieto arvien lielāks cilvēku skaits. Piemēram, krēsls nekļūs labāks, ja viena cilvēka vietā to lietos trīs vai četri. Savukārt, satiksmes sastrēgumu lietotne, pieaugot lietotāju skaitam, uzlabosies. Līdzīgi ir, piemēram, ar grāmatu iegādi vietnē Amazon. Šis uzņēmums seko līdzi patērētāju gaumei un ieradumiem, piedāvājot arvien labākus un personalizētākus produktus, atbilstošus konkrētā pircēja ieradumiem. Arī digitālās uzņēmējdarbības struktūra ir atšķirīga. Visus digitālos produktus ir iespējams atjaunināt vienlaikus. Ja jums ir automašīna vai velosipēds, un tam ir nepieciešams remonts, tad jūs to vedat uz remontdarbnīcu, bet pēc tam – atpakaļ mājās. Turpretī digitālu produktu, kam radušās problēmas, ir iespējams remontēt arī attālināti.

Piemēram, krēsls nekļūs labāks, ja viena cilvēka vietā to lietos trīs vai četri. Savukārt, satiksmes sastrēgumu lietotne, pieaugot lietotāju skaitam, uzlabosies.

Ja jūs, piemēram, lejupielādējat ierakstus no kāda digitālā mūzikas pakalpojuma sniedzēja, jūs tos varat lietot, bet tie jums nepieder, jūs tos aizņematies.

“Pirms dažiem gadiem es nopirku elektronisko grāmatu lasītāju Kindle. Es par to samaksāju, un tas likumīgi ir mans īpašums. Taču tika ziņots – ja es šo produktu līdz noteiktam datumam neatjaunināšu, tas nedarbosies. Tajā brīdī, kad programmatūra bija jāatjaunina, es atrados ceļojumā un nebiju mājās. Kad atgriezusies pieslēdzu Kindle pie datora, tas vienkārši neieslēdzās, programmatūra bija beigusi darboties,” stāsta futuruloģe.

Izmaiņas darba tirgū

Jaunie digitālie produkti un digitālā ekonomika noteikti maina arī darba tirgu. Digitālās ekonomikas laikmetā darbavietu skaits samazinās, tādējādi tas ietekmē pilnīgi visas sabiedrības daļas. “Runājot konkrēti par satiksmes un transporta jomu – rūpnieciskās ekonomikas laikmetā tika ražotas daudzas preces, un tam bija nepieciešami daudzi darbinieki. Turpretī tagad, kad rūpnieciskā ražošana ir automatizēta, ir nepieciešams viens programmētājs, kas no rīta atnāk un iekārtas ieslēdz, bet vakarā – izslēdz. Visu darbu paveic roboti,” saka Lene Reičela Andersene. Līdz ar to vajadzīgas darbinieku skaits ir minimāls, arī satiksmes intensitāte, darbiniekiem nebraucot uz darbu, samazinās.

“Šodien tūkstošiem cilvēku dodas uz darbu, mājup vai uz veikalu. Nākotnē fiziska pārvietošanās vairāk nebūs tik aktuāla, jo arvien vairāk būs iespējams paveikt mājās ar datoru. Līdz ar to būs jādomā, cik daudz cilvēku vispār iziet sabiedrībā, fiziski piedalās darba procesā,” stāsta futuruloģe.

3D printeri

Patlaban mainās arī pieprasījums pēc rūpnieciskās ražošanas. Mūsdienās arvien biežāk parādās jauna tehnoloģija – digitālā, jeb 3D druka – telpiska konkrētu priekšmetu drukāšana. Un nākotnē būs tādi 3D printeri, kas varēs izdrukāt arī patēriņa preces. Tas ir futūrisms.

Runājot par rezerves daļām, 3D druka jau tagad ir realitāte.

“Vispirms mēs pieredzēsim to, ka būs 3D printeru centri vai bibliotēkas, kur būs iespējams izprintēt 3D produktus, rezerves daļas. Tad, ja jūs gribēsiet kaut ko iegādāties un personalizēt – vai tās būtu brilles vai apavi, vai arī jūs gribēsiet rīkot tematisko ballīti ar 12 vienādiem tērpiem, tad jūs ieradīsieties vai nosūtīsiet pieprasījumu uz šo 3D printeru centru un izdrukāsiet nepieciešamo. Kad tas tiks izdarīts, drons piegādās jūsu pasūtījumu. Tātad nebūs vairāk vajadzīgs veikals, kurā saražoto preci nopirkt, nebūs daudzie cilvēki, kas šajā procesā piedalās,” stāsta Lene Reičela Andersena.

Ir pierādīts, ka 3D printēšana jau tagad var konkurēt ar pastāvošajām tehnoloģijām. Un to var pielāgot mājsaimniecības precēm, medikamentiem.

“Ar 3D printeri var pat salabot lauztus kaulus – un to jau tagad medicīnā izmanto. Jautājums tikai, kad šāda ražošana kļūs komerciāli izdevīgāka par rūpniecisko ražošanu. Es domāju, ka pēc 7-8 gadiem. Bet, runājot par rezerves daļām, 3D druka jau tagad ir realitāte.”

Bezvadītāju transportlīdzekļi

Nākotnē mūs sagaida bezpilota transportlīdzekļi. Mums jau tagad ir hibrīdauto, elektriskie automobiļi, bet jauns izaicinājums ir bezvadītāju transportlīdzekļi, kuru dēļ nenoliedzami daudzi profesionāli autovadītāji paliks bez darba. Tāpat mums nebūs vajadzīgas autostāvvietas. Ja automašīna var braukt bez vadītāja, ja iepirkties var ar datora starpniecību, nav vajadzības doties uz veikalu un novietot stāvvietā automašīnu. Līdz ar to nākotnē bez šīm rūpnieciskajām teritorijām, no kurām pa pievedceļiem, dzelzceļiem pārvietosies bezvadītāju transports, būs vajadzīgi arī dronu lidlauki. Mums vairāk nevajadzēs tik daudz darbinieku, un rūpnīcas, iespējams, atradīsies nevis virszemē, bet pazemē.

Ja automašīna var braukt bez vadītāja, ja iepirkties var ar datora starpniecību, nav vajadzības doties uz veikalu un novietot stāvvietā automašīnu.

2012. gadā Google izgudroja bezpilota automašīnu. 2014. gadā tika izgatavots prototips – bez pedāļiem un bez stūres. 2016.gadā notika pirmais braukšanas tests, un jau 2018.gadā tika reģistrēts pirmais satiksmes negadījums. Pagaidām bez cilvēku palīdzības mākslīgajam intelektam ir pārāk sarežģīti braukt pa dzīvu satiksmi.

“Mums ir jāmainās līdzi laikam, ir jāveic izmaiņas likumdošanā, attiecībā uz bezvadītāju sabiedrisko transportu, privātajiem un komercpārvadājumiem. Ir jāņem vērā gan slodze, gan ātrums, gan visas citas lietas. Taču, ja mēs izstrādājam autonomus dzelzceļus, ceļus, pa kuriem var braukt ar bezpilota transportlīdzekli, mēs, protams, varēsim ietaupīt elektroenerģiju un garantēt lielāku drošību. Tam visam ir perspektīva. Bet aktuāls joprojām ir jautājums, kas notiek ar ekonomiku kā tādu, kas notiks ar cilvēkiem, kas tādējādi zaudē darbu – par to jau šodien ir jādomā valstu līmenī.”

Pagaidām bez cilvēku palīdzības mākslīgajam intelektam ir pārāk sarežģīti braukt pa dzīvu satiksmi.

Darbības tiešsaistē

Tas nozīmē, ka, izbeidzoties zobupastai vai salūstot zobu birstei, ir vajadzīgs tikai viens klikšķis, un jūs saņemat jaunu. Vai arī tiešsaistē ar zobu birsti lietotne pēc jūsu siekalām nosaka, vai draud kariess. Ar šādu lietotni var noteikt arī jūsu DNS profilu, lejupielādēt attiecīgi jums nepieciešamo  medikamentu kodu, pēc kura drons piegādās vajadzīgās zāles un apdrošinātājs jau būs par to lietas kursā, un, ja tās būs apmaksājamo zāļu vidū, pārskaitīs naudu. To visu ar digitālajām lietotnēm ir iespējams izdarīt. Un Amerikā tas jau darbojas. Piemēram, starptautiskā tiešsaistes mazumtirgotāja Amazon mērķis ir panākt lai stundas laikā ASV ar dronu ir iespējams izpildīt jebkuru pasūtījumu.

Joprojām aktuāls ir jautājums, kas notiek ar ekonomiku kā tādu, kas notiks ar cilvēkiem, kas tādējādi zaudē darbu – par to jau šodien ir jādomā valstu līmenī.

Droni, piemēram, militārajā jomā tiek izmantoti jau sen. Lai arī vēl 2014.gadā droni bija tikai populāra rotaļlietiņa, pašlaik tehniski šīs ierīces ir iespējams izmantot gan transportēšanai, gan preču piegādei. “Cilvēkus droni vēl pagaidām nevar pārvadāt, bet es nedomāju, ka tas ir tehnisks, bet tiesību aktu, jeb likumdošanas jautājums. Vai cilvēkus ļaus pārvadāt ārpus esošajiem ceļiem – pa gaisu, jūru, dzelzceļu un ceļiem.”

Vajadzīga sadarbība un izpratne par “lielo bildi”

Mēs pašlaik esam atrodamies pārejas periodā. Mums pašiem ir jāsaprot, ko mēs darām tālāk, cik daudz produktu plānojam digitalizēt. Pirms 20 gadiem nebija iespējams iedomāties, ka tik daudzus elektronisko produktus būs iespējams aizstāt ar vienu. Un pēc 20 gadiem cilvēki, skatoties uz viedtālruni, iespējams, teiks – kas tas tāds.

Ir jāsadarbojas Eiropas līmenī, jāizveido Eiropas satiksmes stratēģija. Katra valsts atsevišķi nespēs ar šiem izaicinājumiem tikt galā.

“Es uzskatu, ka ir jāsadarbojas Eiropas līmenī, jāizveido Eiropas satiksmes stratēģija. Katra valsts atsevišķi nespēs ar šiem izaicinājumiem tikt galā. Latvijā ir aktuālas jaunas dzelzceļa attīstīšanas iespējas. Katrā valstī notiek kaut kādi satiksmes attīstības pasākumi, tomēr tie būtu jāsaskaņo Eiropas līmenī, jāveido savienotie tīkli. Apskatieties lielo ainu, neskatieties tikai uz satiksmes, transporta jomu. Neizmantojiet vecos modeļus, jo nākotnē būs lielas izmaiņas, lieli izaicinājumi, viss jāskatās kopskatā – gan saistībā ar pilsētas un tautsaimniecības attīstību, izglītību, kā arī urbāno, jeb lauku vidi. Sadarbojieties ar citām Eiropas valstīm. Mēs [Dānija] esam bagāta valsts, bet arī mēs nespētu visu izdarīt vieni paši,” rezumē fututuroģe.