Valsts ceļu tīkla nākotnes attīstības projekti
Pirms izbūvēt jaunu, mūsdienīgu ceļu, ir jāveic plānošanas darbs vairāku gadu garumā, kas ietver gan satiksmes intensitātes datu analīzi, gan finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi un arī iespējamo finansējuma avotu apzināšanu.
Kā jebkuras nozares attīstību Latvijā arī autoceļu nozares attīstību nosaka valsts politikas plānošanas dokumenti. Autoceļu nozares galvenie uzdevumi ir mobilitātes nodrošināšana visā valstī, kā arī ārējās sasniedzamības nodrošināšana, attīstot starptautiskas nozīmes autoceļus, norāda VSIA Latvijas
Valsts ceļi (LVC) Attīstības pārvaldes Stratēģijas daļas vadītāja Dace Bērziņa. Lai izpildītu šos uzdevumus, LVC mērķtiecīgi strādā pie plānošanas. 2020. gadā Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu
Latvijas autoceļu attīstības stratēģija 2040, kur ir noteikti galveno autoceļu posmi, kuros tiks izbūvēti ātrsatiksmes autoceļi. Satiksmes ministrijas (SM) ir arī sagatavojusi informatīvo ziņojumu Valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģija 2027.
Izvērtē datus un esošos situāciju
“Valsts autoceļu attīstības plānošanai mēs analizējam datus gan par satiksmes intensitāti, gan par tranzīta plūsmām. Tāpat arī vērtējam ekonomikas attīstību, mobilitātes izmaiņas un arī kādas tehnoloģijas mēs varētu pielietot jau būvējot nākotnes autoceļus,” norāda D. Bērziņa. Viņa skaidro, ka esošā autoceļu tīkla saglabāšanai un atjaunošanai ik gadu tiek izstrādātas trīs gadu programmas. Tas notiek pamatojoties uz stratēģijās noteikto, vērtējot autoceļu stāvokli, izbūves vēstures datus un ņemot vērā citus mērījumus. Trīs gadu periods sakrīt arī ar valsts budžeta plānošanas periodu. Savukārt attīstības projekti tiek plānoti daudzus gadus iepriekš. “Arī šobrīd vairāku gadu garumā esam veikuši dažādas izpētes, lai noteiktu, kuros autoceļu posmos attīstība ir nepieciešama. Nosakot būvniecības projektu kārtību, vispirms esam vērtējuši satiksmes intensitāti un drošību.
Šobrīd kopumā tiek strādāts pie sešiem attīstības projektiem. Tiem jau ir skaidri noteikti kalendārie grafiki un daļai ir iezīmēts arī finansējums. Tomēr ne mazāk svarīgs kritērijs ir tas, ka ceļa posms atrodas Eiropas ceļu tīkla pamattīklā, jo Eiropas Savienības regula nosaka, ka šim autoceļam tīklam ir jāatbilst automaģistrāļu un ātrgaitas ceļu standartiem un ir jābūt izbūvētam līdz 2030. gadam.
Tiek vērtēts arī tautsaimniecības jeb sabiedrības ieguvums no veiktajiem uzlabojumiem konkrētajā autoceļa posmā,” stāsta D. Bērziņa. Šobrīd kopumā tiek strādāts pie sešiem attīstības projektiem. Tiem jau ir skaidri noteikti kalendārie grafiki un daļai ir iezīmēts arī finansējums. Paralēli notiek darbs pie iespējamā finansējuma piesaistes tiem projektiem, kam tā vēl nav. Šie projekti atrodas divos TEN-T pamattīkla maršrutos, taču to apjoma un specifikas dēļ, ir sadalīti vairākos projektos. Četri atrodas Rīgas apvedceļā, kas ir visnoslogotākais valsts autoceļu posms ar lielu kravas transporta īpatsvaru un esošie autoceļa tehniskie parametri vairs neatbilst satiksmes caurlaides spējai. Divi projekti atrodas autoceļa A7 Via Baltica posmā, kas arī ir ļoti svarīgs tranzīta maršruts.
Aktualitāte – apvedceļi
Visi projekti atrodas dažādās sagatavošanas un būvniecības stadijās. Piemēram, Ķekavas apvedceļš, kas ir pirmais publiskās privātās partnerības (PPP) projekts autoceļu nozarē Latvijā, jau tiek būvēts. Šis Bauskas šosejas sākumposms bija ļoti noslogots un tā caurlaides spēja arī bija ļoti apgrūtināta. Pa vidu atrodas apdzīvota vieta Ķekava, kurai jau ilgāku laiku bija plānots apvedceļš. Savukārt visvērienīgākais projekts ir iecerētā Bauskas šosejas pārbūve posmā no Ķekavas līdz pat robežai. Plānots, ka šis varētu būt nākamais PPP projekts. Šobrīd ir uzsākti darbi pie finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādes, lai pamatotu PPP modeļa piemērotību. Izejot visu procesu, plānots, ka būvniecība varētu uzsākties 2027. gadā. Ne mazāk vērienīga iecere ir apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība. Šobrīd Rīgas apvedceļa (A5) (Salaspils–Babīte) sākumposms virzās pa HES dambi, kas ir šaurs, bet tehniski to nav iespējams paplašināt, tāpēc plānots, ka tilts pāri Daugavai, būtu kā Rīgas apvedceļa (A4) (Baltezers–Saulkalne) turpinājums. Rail Baltica projekta ietvaros blakus bija plānots uzbūvēt dzelzceļa tiltu. Kopīgas sadarbības rezultātā tika nolemts abas infrastruktūras apvienot un būvēt vienu kopīgu tiltu.
Arī A5 un A4 autoceļi ir starp noslogotākajiem valsts autoceļu tīklā un ar lielu kravas transporta īpatsvaru. Autoceļu tehniskie parametri vairs neatbilst satiksmes caurlaides spējai. Abiem ir uzsākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ar būvprojektu minimālā sastāvā izstrādi. Plānots, ka A4 Pārbūve varētu sākties 2025. gadā, bet A5-2026. gadā.
Autoceļu avīzes izdevums pieejams ŠEIT