Uzlabo gājēju pārejas

Veicot visu uz valsts galvenajiem autoceļiem esošo gājēju pāreju auditu, noskaidrotas tās, kurām jāveic uzlabojumi, lai tās atbilstu LVS standartam. Atsevišķas gājēju pārejas būs arī jādemontē, jo tās apdraud gājēju drošību.

Pagājušajā gadā tika veikts visu uz valsts galvenajiem autoceļiem esošo gājēju pāreju audits. Kopumā tās ir 98 gājēju pārejas, kas atrodas gan apdzīvotās vietās, gan ārpus apdzīvotām vietām. Pēc situācijas analīzes tika konstatēts, ka 63 gājēju pārejas atbilst LVS standartam 190 -10. Savukārt 35 gājēju pārejas, kas atrodas uz galvenajiem valsts autoceļiem neatbilst LVS standartam, vēl 16  ir rekomendēts demontēt. Tomēr pirms pieņemt lēmumu par demontāžu vēl tiks veikta padziļināta izpēte un atkārtota gājēju un automašīnu intensitāšu skaitīšana dažādos laika posmos. Citu valstu veiktie pētījumi un, piemēram, Oslo Transporta un ekonomikas institūta izdotā rokasgrāmta  par satiksmes drošību, pierāda, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits palielinās uz gājēju pārejām, kas nav atbilstoši aprīkotas, jo autovadītāji nespēj laicīgi tās identificēt un pamanīt gājējus. Pētījumi arī parāda, ka, iespējams, viens no iemesliem salīdzinoši augstajam negadījumu skaitam, kuros iesaistīti gājēji, ir nepietiekama cieņa pret pārejām kā no autovadītāju tā arī no pašu gājēju puses.  Proti, gājēju pārejas, kurās intensitāte ir liela ir salīdzinoši drošākas par tām, kuras gājēji šķērso reti.

Apgaismojuma jautājums

Lielākajā daļā gadījumu gājēju pāreja neatbilst noteiktajam LVS standartam, jo tā netiek apgaismota nedz ar ielas apgaismojumu, nedz ar speciālo apgaismojumu, kas paredzēts gājēju pārejām. Dati rāda, ka, piemēram, 14 gājēju pārejas ir bez ielas un arī bez speciālā apgaismojuma. Četras no šīm gājēju pārejām ir saglabājams, bet desmit ir jādemontē. Savukārt 13 gājēju pārejām ir tikai ielas apgaismojums bez speciālā apgaismojuma, līdz ar to atsevišķās vietās situācija ir ļoti bīstama, jo gājēju pārejas atrodas ārpus laternu izgaismotas ielas daļas un tās ir sevišķi grūti pamanīt. Apgaismojums nav vienīgā problēma, 27 gājēju pārejām ir nepieciešami dažāda veida ar apgaismojumu nesaistīti uzlabošanas pasākumi, tādi kā ietvju un pievedceļu izbūve, ceļa zīmju nomaiņa vai pārvietošana, kā arī gājēju barjeru uzstādīšana. VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns norāda:

“Pagājušajā gadā tika savākta informācija par visām valsts galveno ceļu gājēju pārejām kopā, no tām vairāk nekā 60% ir atbilstošas noteiktajam standartam. Savukārt atlikušās varētu iedalīt divās daļās: tajās, kuras jāsakārto un tajās, kuras jālikvidē.”

Ķeras klāt

“Šogad sākotnēji bija plānots sakārtot sešas līdz astoņas gājēju pārejas no saraksta, aprīkot tās ar speciālo apgaismojumu, bet diemžēl atsevišķos gadījumos situācija bija sarežģītāka, nekā mēs bijām domājuši. Līdz ar to gājēju pāreju skaits, kurām šogad pieķērāmies, ir nedaudz mazāks. Tas gan nenozīmē, ka atlikušās tiks aizmirstas. To sakārtošana atbilstoši standartam tikai prasīs ilgāku laiku,” norāda M. Zaļaiskalns. Viņš atzīmē, ka divas problemātiskās gājēju pārejas atrodas Baltezerā, kur trotuārs ir ļoti tuvu dzīvojamo ēku žogam, tāpēc radās problēmas pievilkt elektrību. “Sanāk, ka ir vai nu jālauž augšā iela vai trotuārs, jo aiz trotuāra uzreiz ir žogs un nav vietas. Tomēr, ņemot vērā, ka Baltezerā šī iela ir labi apgaismota ar ielas laternām, pagaidām situāciju atstājām tādu kā ir, jo tā nerada apdraudējumu. Vēl viena problemātiskā gājēju pāreja atrodas Lielvārdē, un to būtu jāpārceļ par 30 metriem, jo netālu ir uzcelts veikals, un cilvēki šķērso ceļu pretī veikalam, nevis pa gājēju pāreju. Lai pāreja tiktu pārvietota, ir nepieciešams izstrādāt projektu, tāpēc arī šīs pārejas sakārtošana prasīs nedaudz vairāk laika, nekā domājām,” situāciju ieskicē  M. Zaļaiskalns. Savukārt Jersikā (Līvānu novads) uz autoceļa Rīga–Daugavpils– Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A6) 186.7 km gājēju pārejai nav iespējams ierīkot speciālo apgaismojumu, jo šajā vietā AS Sadales tīkli tikai vēl ir jāievelk elektrība. Runājot par nākotni, M. Zaļaiskalns min, ka nākamgad iecerēts sakārtot astoņas gājēju pārejas, kurās ir nepieciešams veikt kādus pārbūves darbus. Šogad tiks pasūtīti projekti, kas būs gatavi nākamā gada pavasarī un vasarā arī realizēti. Tāpat šobrīd VAS Latvijas Valsts ceļi reģionālās nodaļas sākušas apkopot un izvērtēt informāciju par valsts pārziņā esošajām gājēju pārejām uz reģionālajiem un vietējiem valsts autoceļiem.

Jāseko standartam

Gājēju pārejas uzdevums ir dot priekšroku gājējiem, kuri šķērso brauktuvi, jo gājēji ceļu satiksmē veido skaitliski ievērojamu satiksmes dalībnieku grupu, kurai ir liels kustīgums, bet vienlaicīgi tā ir neaizsargāta un ceļu satiksmes negadījumos visvairāk apdraudēta. Kā jau minēts, gājēju pāreju projektēšana un ierīkošana ir stingri regulēta LVS standartā 190-10, kas, balstoties uz satiksmes un gājēju intensitātes mērījumiem, nosaka, kāda veida gājēju pāreja var tikt ierīkota nepieciešamajā vietā. Tomēr gājēju pāreja var tikt ierīkota arī pie zemākām intensitātēm, ja pārejai jānodrošina maz aizsargātus satiksmes dalībniekus, piemēram, skolēnus. Pastāv divlīmeņu gājēju pārejas, kas ir vai nu gājēju tilts, vai tunelis, kā arī vienlīmeņa gājēju pārejas, kas ir attiecīgi brauktuves daļa, kas paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei un ir apzīmēta ar attiecīgām ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, un var būt aprīkota arī ar luksoforiem – tāpēc ir vai nu regulējamas, vai arī neregulējamas gājēju pārejas. Vietas  izvēli, kur gājēju pāreja tiks ierīkota, nosaka vairāki faktori. Pirmkārt, tās gandrīz vienmēr atrodas apdzīvotās vietās, jo te ir intensīvāka gājēju plūsma. Tomēr ir arī atsevišķi izņēmumi, kad pāreja var tikt ierīkota arī ārpus apdzīvotām vietām. Uz valsts galvenajiem autoceļiem šādas ir septiņas gājēju pārejas. Tās ir ar luksoforu regulējamas vienlīmeņa gājēju pārejas vai arī divlīmeņa gājēju pārejas.

Standarts ir attiecīgas institūcijas apstiprināts dokuments, kurš izstrādāts, pamatojoties uz kopēju vienošanos, ietver vispārīgus un daudzkārt piemērojamus noteikumus, norādījumus vai dažādu veidu darbību vai to rezultātu raksturojumu un kura mērķis ir optimāli sakārtot noteiktu jomu. Standartizācija: darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt vispārīgus un daudzkārt piemērojamus principus esošo vai perspektīvo uzdevumu risināšanai un tādējādi radīt nosacījumus optimālai sakārtotībai noteiktā jomā.

AVOTS: Standartizācijas likums

Šobrīd ir veikts iepirkums, un tiek izvērtēti pretendenti, lai, izveidojot apgaismojumu, modernizētu četras gājēju pārejas:

  • Lielvārdē un Koknesē uz a/c Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A6) (2 gājēju pārejas);
  • Ulbrokā gājēju pāreja uz a/c Ulbroka–Ogre (P5),
  • Vecumniekos gājēju pāreja uz a/c Ķekava—Skaistkalne (P89).

Tiek gatavoti projektēšanas uzdevumi gājēju pāreju uzlabošanai:

  • Lielvārdē uz autoceļa Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža gājēju pārejas pārcelšanai un apgaismošanai (A6);
  • Jersikā uz autoceļa Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) gājēju pārejas apgaismošanai.

AVOTS: SOP