Grāvis ir neatņemama ceļa konstrukcijas sastāvdaļa. Aparot ceļa nomales vai grāvjus, tiek bojāta ceļa konstrukcija, radot virkni problēmu gan ceļu īpašniekam, gan arī pašiem zemniekiem.

Katru gadu Latvijā palielinās lauksaimniecisko darbību rezultātā bojāto autoceļu skaits. Īpaši tas attiecas uz grāvju uzaršanu, kā rezultātā tiek bojāta autoceļa konstrukcija un iznīcināta ūdens atvades sistēma. Tas savukārt ietekmē autoceļu nestspēju un īpaši atkušņa periodos un pavasarī padara to uzturēšanu apgrūtinošu, kad pašiem lauksaimniekiem ir īpaši aktuāla ceļu izmantošana.

Veicot darbības ceļa nodalījuma joslā un aizarot grāvjus, tiek traucēta ūdens novade un tas sāk krāties gan uz ceļa, gan arī applūst apstrādātie lauki. VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) reģionālās nodaļas, veicot ceļu ikdienas pārraudzību, konstatē, piemēram, arī ganību aplokus, kas ierīkoti ceļu zemes nodalījuma joslas robežās, dažviet pat līdz ceļa šķautnei, nelikumīgu ierīkotās nobrauktuves, siena un zaļbarības ruļļus, kas novietoti tiešā ceļa tuvumā, kas savukārt pasliktina satiksmes drošību.

Sargā ceļa konstrukciju
Ceļš ir sarežģīta inženiertehniska būve. Valsts galvenā autoceļa pīrāgs ir vairāk nekā metru biezs, zem virsējās asfalta kārtas slēpjas nesošā kārta, salizturīgā kārta, drenējošais slānis. Ceļš tā ir arī ceļa nomale, nogāze, grāvis un grāvja ārējā šķautne. Viss uzskaitītais ir ceļa konstrukcijas sastāvdaļas, kas kopumā nodrošina ceļa kalpošanas kvalitāti. Ja tiek sabojāts kāds no konstrukcijas elementiem, tad sāk ļodzīties visa konstrukcija, ceļa gadījumā tā plaisā, veidojas iesēdumi, tā saucamās “smilšu vannas” un citi defekti. Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad, aparot ceļa nomales vai grāvjus, ceļa konstrukcijas, kā arī komunikācijas, kuras nereti atrodas zem ceļa nodalījuma joslas, ir sabojātas. Pieartā lauku mālzeme nobloķē ūdens filtrāciju ārā no ceļa konstrukcijas, un ceļa vietā veidojas vanna. “Uzartie” ceļi rudens pārmitrinātajā periodā nav spējīgi ūdeni aizvadīt uz malām, un paliek reljefa zemākajās vietās. Sabiedrībai kopumā jāsaprot, ka pat ne pārāk labi kopts grāvis, ir saglabājams – tas ir ļoti svarīgi. Pretējā gadījumā zūd funkcionalitāte, un rezultāts ir neapmierinošs visiem, skaidro LVC Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes speciālisti.

Valsts autoceļu kompleksa veidojošo elementu aizsardzība satiksmes drošībai, uzturēšanai un būvniecībai tiek noteikta ceļu zemes nodalījuma josla, kas ir Satiksmes ministrijas (SM) īpašums, bet to pārvalda LVC. Tāpat SM īpašumā atrodas arī inženierkomunikācijas, piemēram, optiskie kabeļi, vājstrāvu tīkli, elektrības kabeļi, ūdens atvades sistēmas, meliorācijas sistēmas utt. Ceļu nodalījuma josla tiek noteikta tāpēc, lai aizsargātu ceļa konstrukciju no bojājumiem.

Darbības jāsaskaņo

Lauksaimniekiem ir jāapsaimnieko laukus sava īpašumu robežās, tomēr, ja ir racionāli iespējams apstrādāt arī kādu daļu no ceļu zemes nodalījuma joslas vai arī rodas šaubas par robežu līdz kurai var veikt savas zemes apstrādi, ieteicams vērsties attiecīgajā LVC reģionālajā nodaļā, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām. Jebkuras iespējamās darbības ceļu zemes nodalījuma joslā ir jāsaskaņo ar LVC. LVC Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes Uzturēšanas uzraudzības daļas vadītājs Jānis Kastanovskis norāda, ka pieļaujami būtu, lai lauksaimnieki izpļautu līdz grāvim vai uzbērumam, bet metru līdz tam neuzartu. LVC Zemgales reģionālās nodaļas vadītājs Juris Derevjanko norāda, ka atjaunotiem grāvjiem tiek pastiprināti pievērsta uzmanība, lai tie netiktu bojāti. “Zemgalē šādu gadījumu skaits samazinās, jo lauksaimnieki saprot, ka apkārt ir līdzenums un bez grāvjiem lauki un ceļi applūdīs. Pagājušajā gadā gan bija viens gadījums, kad zemnieks pamanījās aizart grāvi. Viņam vajadzēja par saviem līdzekļiem to atjaunot. Diez vai otrreiz viņš tik neapdomīgi vairs rīkosies,” stāsta J. Derevjanko.

1/3

Savukārt attiecībā uz ceļa zemes nodalīja joslas izmantošanu viņš atzīmē, ka uz šo var skatīties no diviem aspektiem. Proti, ja tiek bojāta ceļa konstrukcija, zemnieks ir sodāms un šāda izmantošana nav pieļaujama. Tomēr no otras puses zemnieki neļauj aizaugt ceļa zemes nodalījuma joslām, neveidojās kūla un krūmi. Arī LVC Kurzemes reģionālās nodaļas vadītājs Arvis Taube apliecina, ka pēdējo gadu laikā šādu gadījumu skaits reģionā ir samazinājies un lauksaimnieki ir kļuvuši apzinīgāki. Tomēr iepriekš gan ir bijuši gadījumi, kad piemēram, ierīkotas nobrauktuves no lauka, aizberot grāvi ar akmeņiem. Līdz ar to pavasarī un rudenī ceļš un lauks aplūst.

Lielākā problēma šobrīd ir vērojama Latgalē. “Katru pavasari ceļi tiek uzarti. Katru gadu runājam ar zemniekiem, ka viņi neveiks lauksaimniecības darbus ceļu konstrukcijā, bet diemžēl ne visi šo vienošanos pilda,” situāciju skaidro LVC Latgales reģionālās nodaļas vadītājs Voldemārs Stirāns. Uz jautājumu, kas vēl tiek darīts, lai šādas situācijas novērstu, viņš norāda, par vietām, kur ceļu apar līdz šķautnei, informācija tiek nodota Valsts policijai. “Policija veic izmeklēšanu un atbilstoši rezultātiem pašvaldību administratīvā komisija veic zemnieka sodīšanu. Tomēr sodi ir salīdzinoši zemi. Pārējos gadījumos mēģinām runāt ar zemniekiem, un vai nu atjaunojam ūdens novades sistēmu par ikdienas uzturēšanas līdzekļiem, vai liekam atjaunot pašiem zemniekiem, kas gan bieži vien ir bezcerīgi,” uzsver V. Stirāns.

Veic apkopi

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, ik gadu tiek veikta grāvju tīrīšana, kā arī ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi. Tāpat tiek veikta arī nomaļu grunts apauguma noņemšana. Pagājušā gadā valsts ceļu tīkla ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros tīrīti un atjaunoti grāvji 155 138 m3 jeb aptuveni 155 km apmērā, kā arī noņemts apaugums 71 943 m3 apmērā. Šogad piecu mēnešu laikā tīrīti un atjaunoti vairāk nekā 40 km grāvju un noņemts apaugums 20 524 m3 apmērā.