Autovadītājiem nereti šķiet, ka atsevišķi ceļu posmi pārāk bieži tiek remontēti, un tas norāda uz nekvalitatīvi veiktu darbu. Tomēr tā tas nav. Lai autoceļš labi kalpotu, ik pēc noteikta laika ir jāatjauno tā virskārta.

VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti ik gadu izstrādā autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas trīs gadu programmas, kas katru gadu tiek pārskatītas un koriģētas atbilstoši reālajai situācijai un pieejamajam finansējumam. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma valsts autoceļi ir uzturēti nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc būvdarbi tiek veikti prioritārā secībā. Valsts galvenie autoceļi lielā mērā ir sakārtoti, pateicoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, tāpēc to uzturēšanai ik pēc septiņiem gadiem obligāti ir jāveic dilumkārtas jeb virskārtas atjaunošana. Kopumā LVC pārziņā esošais valsts autoceļu garums ir 20 043 km un ar melno segumu ir vairāk nekā 9300 km ceļu. Asfaltēti ir visi (1673 km) galvenie valsts ceļi. Ar melno segumu ir arī 4652 km valsts reģionālo ceļu. Savukārt vietējie ceļi ar asfalta segumu ir vien 3031 km. 2021. gadā labā un ļoti labā stāvoklī bija 78% valsts galveno autoceļu, 57% reģionālo autoceļu ar melno segumu un 41% valsts vietējo autoceļu ar melno segumu.

Jāseko līdzi

Pareiza autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu asfaltbetona seguma atjaunošanu posmiem, kuri ir sasnieguši 6 līdz 12 gadus, atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti. Ja asfaltbetona seguma virskārtu nenomaina, mazās plaisas kļūst lielākas, caur tām ūdens piekļūst ceļa apakšējām kārtām, un ceļš tiek pamatīgi bojāts un nākamais remonts jau ir stipri dārgāks. Posmiem, kuri ir uzbūvēti par Eiropas Savienības līdzekļiem, Eiropas Komisija kā finansētājs pieprasa, lai tiktu nodrošināts maksimālais ceļu kalpošanas mūžs, ko var panākt, pareizi tos uzturot un savlaicīgi mainot virskārtu. Ja būtu pietiekošs finansējums, tā tiktu uzturēti visi valsts autoceļi ar asfaltbetona segumu, bet diemžēl patlaban tas tā nenotiek.

Izvērtē speciālisti

Visi valsts autoceļi tiek apsekoti ne retāk kā reizi gadā. Galvenos un reģionālos valsts autoceļus ar asfalta segumu apseko Ceļu laboratorijas Ceļu parametru mērījumu daļas inženieri. Savukārt vietējās nozīmes un reģionālos autoceļus ar grants segumu – attiecīgās LVC nodaļas inženieri.

Arnis Šonmanis Ceļu parametru mērījumu daļas vadītājs skaidro:

Vizuālā autoceļu apsekošana notiek atbilstoši procedūrām Asfaltēto segumu inspekcijas un Grants segumu inspekcijas. Apsekošanas laikā tiek novērtēts autoceļa seguma vizuālais stāvoklis – defekti un to iespējamās bojājumu pakāpes (plaisas, nodilums, iesēdumi utt.). Tāpat tiek pievērsta uzmanība ūdens atvadei, sāngrāvju stāvoklim, apaugumam. Visi šie defekti tiek fiksēti un tos izvērtējot, tiek dots katra posma vērtējums kategorijās: no ļoti labi līdz ļoti slikti.

Vizuālajam vērtējumam pievienojot tehnisko līdzekļu datus (līdzenums, rises, šķērskritums, saķere, nestspēja) tiek iegūta informācija, kas ļauj novērtēt katra autoceļa posma stāvokli un izvēlēties atbilstošu remonta metodi, kas varbūt vienkāršota seguma atjaunošana ar vienu vai vairākām asfalta kārtām vai arī būtiskāku bojājumu gadījumā tiek paredzēta projektēšana, kas ietver pilnu seguma pārbūvi, ūdensatvades sistēmas sakārtošanu, satiksmes organizācijas uzlabošanu un citus darbus.

A. Šonmanis arī piebilst, ka autoceļu posmus, kas iepriekš ir pārbūvēti ar  ES līdzfinansējumu, LVC ir atbilstoši jāuztur. Tas arī ietver laicīgu seguma (virskārtas) nomaiņu septiņu līdz desmit gadu periodā, kamēr vēl nav paradījušies būtiski seguma bojājumi. “Šāda uzturēšana notiek ar vienkāršu atjaunošanas metodi, pielietojot frēzēšanu un ieklājot dilumkārtu. Bieži vien iedzīvotājiem, kas nav ceļu inženieri, izskatās, ka asfalts vēl labs, bet tiek jau atjaunots. Taču tā ir pareiza un lietderīga ceļa uzturēšana.” norāda A. Šonmanis.

Kā izvēlas, kurus autoceļus remontēs

Būvdarbu plānošana notiek atbilstoši izstrādātajām stratēģijām, kas tiek realizētas ar vidējā termiņa budžetam pakārtotajām trīs gadu būvdarbu programmām