Jānis Lange: Vairāki iemesli, kādēļ krīzes laikā jāinvestē autoceļos

Jānis Lange, VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs

Covid-19 izraisītā pandēmija ir būtiski ietekmējusi daudzu valstu ekonomiku. Šādos brīžos ir svarīgi pieņemt tādus lēmumus, kas mazina ekonomikas lejupslīdi un stimulē izaugsmi.

Pasaules prakse rāda, ka efektīvākās investīcijas ir ieguldījumi ceļu infrastruktūrā. Tas ne tikai nodrošina pasūtījumus vietējai būvniecības nozarei, bet arī pozitīvi ietekmē autoceļu lietotājus un stimulē ekonomikas attīstību kopumā.

Ieguldot autoceļos, tiek nodrošināti arī pasūtījumi materiālu ražotājiem, piegādātājiem, projektētājiem, būvniekiem, uzraugiem, ēdinātājiem un daudziem citiem.

Arī Latvijas valdība pavasara ārkārtējās situācijas izraisītās ekonomiskās lejupslīdes seku mazināšanai spēja pieņemt ātru un pareizu lēmumu – aprīļa beigās ceļu nozarei tika piešķirti papildus 75 miljoni eiro. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) uzdevums savukārt bija pēc iespējas ātrāk uzsākt projektu realizāciju, lai nauda ieplūstu ekonomikā un lai tiktu veicināta tās aprite. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija ļoti īsie termiņi, kuru laikā bija jāveic iepirkumu procedūras un jāuzsāk būvdarbi, jo būvdarbu sezona Latvijā ilgst tikai 5–6 mēnešus.

Rezultātā, pateicoties nozares spējai elastīgi pielāgoties, kā arī LVC speciālistu intensīvam un saliedētam darbam, valsts ceļu tīklā šogad darbi veikti 248 objektos, un ir sakārtoti vairāk nekā 1300 kilometri ceļu. To skaitā darbi veikti uz 50 tiltiem, vairāk nekā 100 kilometros ceļu uzstādītas drošības barjeras, vairāk nekā 120 kilometru garumā izveidotas ribjoslas, pārbūvēti vairāki krustojumi, izbūvēti veloceliņi un apgaismojums, veikti daudzi citi darbi.

Izejvielu cenu kritums pasaules tirgos un būtiski lielāka konkurence ļāvusi LVC iepirkumu cenas samazināt par vidēji 27 %. Pēc LVC iniciatīvas domnīcas Certus sagatavotajā pārskatā par investīciju ietekmi uz valsts ekonomiku galvenie secinājumi ir viennozīmīgi – investīcijas ceļu infrastruktūrā gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan kopumā ir pamatotas. Ar pilno Certus pārskatu var iepazīties šeit. Kāds tad ir Latvijas tautsaimniecības ieguvums no tā, ka tiek remontēti ceļi?

Stimuls reģionālajai attīstībai

Ieguldījumus ceļu infrastruktūras uzlabošanā raksturo to plašais ģeogrāfiskais pārklājums visā valstī. Aptuveni trešdaļa no visiem 2020. gada līdzekļiem ir ieguldīta valsts autoceļos Pierīgas reģionā, 13 % – Zemgalē, 14 % – Kurzemē, 19 % – Vidzemē un 17 % – Latgalē. Labāks ceļu stāvoklis reģionos nozīmē arī lielāku konkurētspēju un labāku pakalpojumu pieejamību.

Brauciena izmaksu samazināšana var mainīt reģionu likteni.

Saglabātas darbavietas

Ja vēl pavasarī nozare pauda bažas par to, ka ir iespējama uzņēmumu slēgšana un darbinieku atlaišana, tad gada otrajā pusē situācija jau bija cita – uzņēmumi piesaistīja papildu darbiniekus, lai realizētu valsts pasūtījumus. Līdz ar to sociālajam budžetam ir mazāks slogs, jo cilvēki var nopelnīt sev iztiku.

Drošāka satiksme

Ceļu infrastruktūras uzlabojums nozīmē arī drošāku satiksmi.

Jo labāki autoceļi, labāks to aprīkojums, kopējā infrastruktūra, jo drošāka ir ceļu satiksme, jo mazāk negadījumu ar smagām sekām. Runāt par to, cik izmaksā cilvēka dzīvība, nav ētiski, taču ekonomika ir piespiedusi aprēķināt arī to. Viens bojāgājušais valstij izmaksā pusmiljonu eiro, tā lēš ekonomisti. Tas nozīmē, ka panākt, ka Latvijā uz autoceļiem neiet bojā cilvēki ir ne tikai visas sabiedrības humānais mērķis, tas ir arī izdevīgi ekonomikai.

Ekonomiskā ietekme uz tautsaimniecību kopumā

Investīcijām autoceļu infrastruktūrā ir plaša ekonomiskā ietekme, tā pārsniedz tiešo ietekmi uz būvniecības nozari un ceļu lietotājiem. Šīm investīcijām ir spēcīgs multiplikatora efekts: saskaņā ar OECD datiem tas ir 2,7.

Līdz ar to no 300 miljonu lieliem ieguldījumiem valsts autoceļos 2020. gadā kopējais pienesums Latvijas ekonomikai, ņemot vērā saistītās nozares, ir vairāk nekā 800 miljoni eiro.

CO2 izmešu samazinājums

Uz labākas kvalitātes ceļiem automašīnas tērē mazāk degvielas. Pieņemot, ka ceļa uzlabošana no sliktas kvalitātes uz labu kvalitāti samazina vidējo automašīnas degvielas patēriņu par  0,006 l/km, un to, ka CO2 emisijas cena ir 35 eiro par tonnu, Certus aprēķini liecina, ka investīcijas ceļu infrastruktūrā 2020. gadā radījušas 0,5 milj. eiro ieguvumu CO2 emisiju samazināšanās dēļ.

Mazāki auto ekspluatācijas izdevumi

Jo labāks ceļš, jo mazāk lūst auto. Pateicoties šogad veiktajiem ieguldījumiem, valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir uzlabots kopumā uz 1300 kilometriem valsts autoceļu. Tas nozīmē, ka ceļu lietotājiem būs mazāki auto ekspluatācijas izdevumi – mazāk remontdarbu, kā arī degvielas patēriņa ietaupījums. Pateicoties mazākiem auto ekspluatācijas izdevumiem, saskaņā ar LVC un Certus aprēķiniem, valsts autoceļu lietotāju izdevumi samazināsies par 59 miljoniem eiro.

Mazāks laika patēriņš

Valsts autoceļu funkcija ir savienot objektus tā, lai būtu augsta satiksmes kvalitāte un ērta objektu sasniedzamība. Satiksmes kvalitātes nosacījumi ir braukšanas laika ietaupījums, transporta izmaksas un satiksmes drošība. Darba braucieni, braucieni uz un no darba un braucieni no darba brīvajā laikā veido attiecīgi 43, 21 un 36 procentus no visiem braucieniem Latvijā. Savukārt viena stunda, kas ietaupīta darba brauciena, brauciena uz un no darba laikā un atpūtas brauciena laikā, ir pielīdzināma attiecīgi 24,09, 7,28 un 10,15 eiro. Tādejādi vienas brauciena stundas, kas ietaupīta brauciena laikā, vidējās izmaksas tiek lēstas ap 16 eiro. Līdz ar to 2020. gada ieguldījumi valsts galveno un reģionālo autoceļu infrastruktūrā rezultātā dod 2,1 miljonu eiro lielu laika ieguvumu.

Nodokļi atgriežas valsts budžetā

Visbeidzot jāatgādina, ka nodokļu ieņēmumu veidā tiek atgūti aptuveni 30 % no kopējām investīcijām. 2020. gadā tie bija apmēram 100 miljoni eiro.

Secinājumi

Covid-19 pandēmija radījusi daudz neskaidrību Latvijas tautsaimniecībā kopumā, tai skaitā transporta nozarē. Ir būtiski investēt ilgtspējīgos projektos, kas uzlabo valsts konkurētspēju un būs par pamatu straujākai ekonomikas atveseļošanai tad, kad krīze būs garām. Ceļu remontdarbi ir reāls ieguldījums reālā ekonomikā. To izjūt visa sabiedrība. Laiks rādīs, vai šie argumenti tiks ņemti vērā un arī 2021. gadā Latvijas ekonomikā sagaidīsim gudrus lēmumus.

20.09.2021
Autovadītāju ievērībai: būvdarbi turpinās 72 valsts autoceļu posmos
30.08.2021
Autovadītāju ievērībai: ceļā starp Līdumu un Grenčiem, Malienu un Liepnu un apbraucot slēgto tiltu Strenčos, jāplāno stunda
23.08.2021
Autovadītāju ievērībai: vairāk nekā 100 valsts ceļu posmos turpinās remontdarbi; visvairāk darbu notiek uz reģionālajiem autoceļiem
18.08.2021
Uz reģionālā autoceļa Sērene–Kalnieši būvdarbi trīs posmos; sāk atjaunot segumu no Grāvenderiem līdz Zalvei
18.08.2021
60 valsts ceļu objektos būvdarbi jau ir pabeigti, vēl 133 tie turpinās; apstājies būvdarbu cenu kritums
16.08.2021
Autovadītāju ievērībai: divos posmos sākas būvdarbi uz autoceļa Kocēni–Limbaži–Tūja, ceļu būvdarbi turpinās 106 posmos
12.08.2021
Dodoties uz Aglonu, aicinām izmantot alternatīvu maršrutu, izvairoties no remontdarbu posmiem
02.07.2021
Autovadītāju ievērībai: piektdienas pēcpusdienā Pierīgā uz Tallinas šosejas jārēķinās ar palēninātu satiksmi; posmā no Zvejniekciema līdz Duntei – remontdarbi
14.06.2021
Autovadītāju ievērībai: Rīgas apvedceļa posmā starp Liepājas un Jūrmalas šosejām sāks atjaunot segumu; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem
07.05.2021
Uz Rēzeknes apvedceļa četri luksoforu posmi; Latgalē un Vidzemē atjauno autoceļu horizontālo marķējumu
05.05.2021
Iecavā sāk atjaunot segumu Bauskas šosejas posmā; iespēju robežās aicinām izmantot alternatīvos maršrutus
01.04.2021
Autobraucēju ievērībai: Iespējama palēnināta satiksme uz Vidzemes šosejas Augšlīgatnē; uz grants ceļiem turpinās šķīdonis
20.09.2021
Fotoreportāža: reģionālais ceļš Duči–Limbaži tagad visā garumā ir ar asfalta segumu
17.09.2021
Projektēs gājēju un velosipēdistu ceļus pie Valmieras, Jēkabpils, Liepājas, bet Ozoliņos Latgalē šogad jau varētu uzsākt būvdarbus