Dubļi no ceļa aiz sevis jāsatīra

Pavasarī un rudenī, kad notiek aršanas darbi, lauku mēslošana un ražas novākšana, nereti uz autoceļa brauktuves tiek sanesti dubļi, kas var radīt satiksmei bīstamas situācijas, jo dubļi var kļūt slideni. Ja lauksaimnieku traktortehnikai ir sanācis sanest uz autoceļu brauktuves dubļus vai to piegružot citādi, aiz sevis ir jāsatīra. Ceļu satiksmes likums paredz, ka par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, tostarp ceļu zemes nodalījuma joslas uzaršanu, var tikt piemērots naudas sods. Fiziskajai personai no 70 līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai — no 700 līdz pat 2900 eiro.

Ķer aiz rokas

Aptaujātās LVC reģionālās nodaļas atzīst, ka pavasaros un rudeņos traktortehnikas sanesties dubļi un mēsli var radīt bīstamas situācijas uz autoceļiem. LVC Madonas novada vadītāja Marija Drunka uzsver, ka ir pat gadījumi, kad autoceļš tiek tā izjaukts, ka vairs nav ko sakopt, jo grants ceļš tiek “pārmalts” ar dubļiem.

Mūsu reģionā šī problēma ir aktuāla. Kad tas notiek vainīgos meklējam gan ar pašvaldības palīdzību, gan dažreiz arī noķeram paši uz ceļa. Šādos gadījumos tiek izsaukta policija. Daži lauksaimnieki atzīst savu vainu un aiz sevis satīra bez ierunām, bet ir gadījumi, kad viņi neliekas ne zinis un nereaģē arī uz pašvaldības aizrādījumiem.

Līdz ar to sanāk, ka lielu daļu tomēr beigu beigās nākas uzkopt VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) kolēģiem,” situāciju ieskicē M. Drunka. Arī Preiļu novada vadītājs Aldis Upenieks skaidro, ja autoceļa piemēslotājs tiek pieķerts uz vietas, norāda, ka ir jāsakopj. Tomēr bieži vien piemēslotāji ir lieli reģiona uzņēmi, kas ignorē aizrādījumus. Un ja nav pieķerts pārkāpuma brīdī, tad pierādīt vainu un uzlikt sodu ir faktiski neiespējami. Viņš arī uz uzsver, ka sanestie dubļi rada satiksmes kustības drošības apdraudējumu, proti, samazina saķeri ar brauktuvi, īpaši mitros laika apstākļos. Tas savukārt veicina saslīdēšanas iespējamību un bremzēšanas ceļa palielināšanos. Tomēr ir arī pozitīvi piemēri. LVC Jelgavas nodaļas vadītājs Juris Derevjanko norāda, ka, protams, ir gadījumi, kad lauksaimnieki nesatīra autoceļu brauktuvi un nākas vērsties pašvaldībā, lai sameklētu vainīgos, bet ir arī pozitīvi piemēri, kad zemnieki paši jau ir sagatavojušies un tīra autoceļu brauktuves aiz traktortehnikas uzreiz pēc tās izbraukšanas.

Jātīra pašiem

“Parasti tās ir netīras riepas, kas uznes netīrumus uz autoceļa no apkārtējiem laukiem. Ja konstatējam šādus gadījumus un, ja ir zināms piegružotājs vēršamies policijā, lai sastāda protokolu. Ja nav zināms, tad brauktuvi sakārto LAU. Runājot par izmaksām, autoceļu ikdienas uzturēšanai ir raksturīga ar to, ka daudz ko nevar paredzēt. Izmaksas segumu tīrīšanai svārstās no 80 līdz 120 tūkstošiem eiro gadā, bet to visu nevar attiecināt uz zemnieku tehnikas uznestajiem dubļiem, lielākoties tā ir attīrīšana no sanestajām šķembām,” skaidro VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Uzturēšanas uzraudzības daļas vadītājs Jānis Kastanovskis. Arī VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) pārstāve Sigita Audere piebilst, ka segumu tīrīšanu uzturētājs veic par valsts finansētiem līdzekļiem ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros.