Viena projekta izstrāde no ieceres apstiprināšanas līdz būvprojekta saskaņošana ilgs aptuveni divus gadus. Tiešā projektēšana ilgst aptuveni gadu, pārējais laiks ir nepieciešams projektēšanas uzdevuma sagatavošanai, projektēšanas iepirkumam un būvprojekta ekspertīzei. Lai gan tas sākotnēji var šķist pārāk ilgs laiks, jāņem vērā, ka ceļu projektēšana ir atbildīgs un laika ietilpīgs darbs, ja gadās pieļaut kļūdas, to noslēpt nav iespējams.

Projektētājiem ir jāuzprojektē ceļš tā, lai būtu nodrošināta perspektīvajai satiksmes intensitātei un sastāvam atbilstoša ceļa segas nestspēja, satiksmes dalībnieku komforts un drošība. Lai projektētājs varētu veikt savu darbu, viņam ir jābūt skaidram pasūtītāja darba uzdevumam. Tomēr darba uzdevums nenozīmē, ka pasūtītājs tajā detalizēti apraksta, ko vēlas redzēt šajā posmā. Projektētājiem ir jāveic izpēte un jāpiedāvā tehniskie risinājumi konkrētajam ceļa posmam, kam iecerēts veikt atjaunošanas vai pārbūves darbus, ar tajā ietilpstošajām būvēm. Būvprojekti tiek izstrādāti, balstoties uz Latvijas Valsts standartu, būvniecības normatīvu, LVC izstrādātajām ceļu specifikācijām, vadlīnijām un ieteikumiem uzsver VSIA Latvijas Valsts ceļi Ceļu būvprojektu daļas vadītājs Jānis Tihonovs.

Apzina vajadzības

“Ceļš sākas ar vajadzību savienot divas teritorijas un attīstīt tautsaimniecību. Skatoties no ceļu būves skatu punkta, ceļš sākas ar būvprojektu,” norāda J. Tihonovs. Viņš skaidro, ka LVC Programmu plānošanas daļa apkopo sarakstu ar ceļu posmiem, kuru seguma stāvoklis ir ļoti sliktā stāvoklī un tiem ir nepieciešama pārbūve, un attiecīgi būvprojekts, lai to realizētu.

“Katram projektam tiek norīkots projekta vadītājs un viņš sāk strādāt pie būvprojekta projektēšanas uzdevuma sagatavošanas, kas ietver virkni ar prasību un informācijas apkopošanu. Sagatavotais projektēšanas uzdevuma projekts tiek izskatīts LVC daļās.

Projektēšanas uzdevuma sagatavošanā iesaistās vesela grupa ar LVC profesionāļiem no kuriem katrs ir atbildīgs par savu darbības jomu, piemēram, satiksmes drošība, ģeotehniskās izpētes, nekustamo īpašumu jautājumi, ceļa aprīkojuma sistēmas un citas.

Kad projektēšanas uzdevums ir izskatīts, saņemtas piezīme un nepieciešamie labojumu, projekta vadītājs apkopo šo informāciju un ietver projektēšanas uzdevumā,” stāsta J. Tihonovs. Katra būvprojekta projektēšanas uzdevums tiek izskatīts un apstiprināts projektu vadības grupā, un tālāk jau tiek gatavota projektēšanas iepirkuma dokumentācija un izsludināts iepirkums, kā rezultātā no projektētājiem tiek saņemti piedāvājumi, izvērtējot tos, tiek izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais pretendents un noslēgts projektēšanas līgums.

Priekšā nepasaka

Būvprojekta projektēšanas uzdevumā norādīts, ka iecere ir pārbūvēt vai atjaunot ceļa segas konstrukciju, un tas būs atkarīgs no izpētes rezultātiem. Projektēšanas uzdevums sastāv galvenokārt no izpētes prasībām un prasībām tehniskajiem risinājumiem. Lielākā daļa šo prasību ir tipveida, kas balstīta uz iepriekšējo pieredzi, standartiem un būvniecības normatīviem.

Attiecīgi LVC nenorāda precīzus risinājumus vai parametrus būvprojekta risinājumiem, jo projektētājs tos izstrādās, balstoties uz izpētes stadijā iegūtiem datiem, standartiem un būvniecības normatīviem. Piemēram, brauktuves platums un asfalta kārtas biezums būs atkarīgs no perspektīvās satiksmes intensitātes un kravas automobiļu skaita” stāsta J. Tihonovs.

Aptuveni gads

Vidēji ceļa pārbūves būvprojektēšana ilgst gadu vai pat ilgāk. Tomēr arī projektēšanas stadijā no LVC puses roka tiek turēta uz pulsa un divas reizes projekta izstrādātājs sniedz būvprojekta starpziņojumus ar risinājumiem, kas tiek izskatīti un projektētājs saņem LVC piezīmes.

Līgumā ir prasība, ka noteiktā termiņā projektētājs iesniedz LVC vienu būvprojekta starpziņojumu un vienu gala ziņojumu ar risinājumiem.

LVC darbinieki, līdzīgi kā tas bija ar projektēšanas uzdevumu, izskata šos būvprojekta starpziņojumus un sniedz piezīmes vai jautājumus par risinājumiem. Bieži vien šajā projektēšanas stadijā iesaistītajām pusēm izveidojas konstruktīvas diskusijas, kuru rezultātā nonākam pie labākā risinājuma. Gadās arī, ka projektētājs kaut ko nav pamanījis, tad mēs norādām, kas būtu jāpapildina vai jālabo,” procesu skaidro J. Tihonovs. Uz jautājumu, vai tik gara pārbaudes procedūra no vairāk nekā desmit LVC daļām nekavē projektēšanas procesu un nepadara to smagnēju, J. Tihonovs atbild, ka noteikti nē. “Viena starpziņojuma izskatīšanai paredzētas divas nedēļas. LVC ir augstas projektēšanas kvalitātes prasības un atkāpes nav pieļaujamas.”

Kopumā Ceļu būvprojektu daļa  koordinē un seko līdzi projektēšanas procesam, lai tas labi funkcionētu un nepieciešamības gadījumā veic darbības, lai to uzlabotu. Tajā skaitā, līdz ar pārējām LVC daļām, izskata būvprojektus un sniedz piezīmes. Sekojam līdzi visam projektēšanas procesam, no brīža, kad norīko projekta vadītāja līdz brīdim, kad saņemam saskaņotu un realizācijai gatavu būvprojektu.

Īsāk sakot, mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai projektēšana veiksmīgi tiktu novesta līdz galam,”  piebilst J. Tihonovs. Svarīgi arī kontrolēt, lai projektētājs “nepārsāla” ar risinājumiem. Neatbilstoši risinājumi neiztur kritiku, jo viss tiek rūpīgi pārbaudīts. “Mēs detalizēti pārbaudām  būvprojektu risinājumus, tajā skaitā kāda ceļa segas konstrukcija ir paredzēta, kādi satiksmes drošības elementi paredzēti, vai prasības nav konkurenci ierobežojošas, lai risinājumiem ir pamatojums, utt. Kopumā būvprojektu izskata aptuveni desmit LVC darbinieki un katrs ir savas jomas profesionālis. Faktiski sanāk desmit acu pāru princips.”

Kļūdas būvprojektos

Cilvēki kļūdās un kļūdās gadās arī būvprojektos, bet tās cenšas laicīgi izķert. Ja būvprojektā konstatē kļūdu, tad projektēšanas līgums paredz, ka projektētājam tās ir jānovērš par saviem līdzekļiem.

Parasti kļūdas vai nepilnības tiek novērstas projektēšanas stadijā vai būvprojekta ekspertīzes laikā, bet gadās arī būvdarbu stadijā.

Tomēr viss nesāpīgāk, protams, to ir konstatēt projektēšanas stadijā, pirms būvdarbi ir uzsākti. J. Tihonovs arī piebilst, kabūvprojektā par risinājumiem atbildīgs ir būvprojekta autors jeb projektētājs.

Sadarbība ar nozari

Risinājumu ziņā projektēšanas nozare ir konservatīva un pieturās pie pārbaudītām pamatvērtībām. Runājot par sadarbību ar nozari, J. Tihonovs min, ka, pēc viņa domām, sadarbība ir izveidojusies ļoti veiksmīga. LVC projektēšanas iepirkumos pārsvarā piedalās apmēram seši  lielākie Latvijas ceļu projektēšanas uzņēmumi. Attiecībā uz design&build jeb projektē un būvē būvniecības veidu J.Tihonovs ir pozitīvi noskaņots, jo šī metode paredz vienu līgumu un vienu atbildīgo. Šajā procesā projektētājs ar būvdarbu izpildītāju strādā roku rokā, nonākot pie racionālākajiem risinājumiem. Teorētiski arī būvniecības procesa izmaksām jābūt zemākām. Šobrīd pēc design&build principa tiek īstenots Ķekavas apvedceļa būvprojekts un nākotnē plānots realizēt arī citus projektus pēc šāda principa.

Viedokļi

Pienesums nozarei

Design&build ir būvniecības projekta organizācijas metode, kurā par projektētāja un būvnieka pakalpojumiem pasūtītājs jeb projekta īpašnieks slēdz vienu līgumu ar vienu uzņēmēju vai vienu uzņēmēju grupu. Viens no design&build ieguvumiem ir reālāka iespēja ieviest jauninājumus un progresīvus risinājumus. Design&build motivē un vieno projekta komandu jau no procesa sākuma, ļaujot identificēt un efektīvi risināt izmaksu, grafika un tehnoloģiju jautājumus. Tas savukārt palīdz novērst iespējamos konfliktus starp projektētāju un būvnieku, un samazina pasūtītāja risku projektēšanas kļūdu dēļ, kas ierastā procesa gadījumā jau pēc projektēšanas pabeigšanas ir dārgas un grūti novēršamas. Inženieri, kas iesaistīti šajā procesā, var daudz labāk izprast un atjaunināt tehnoloģijas un materiālus. Šīs zināšanas tiek ieguldītas ne tikai konkrētajā projektā, bet arī ir pienesums nozarei.

Atis Zariņš,Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras profesors

Trūkst dara roku

Šogad otrā elpa jeb uzrāviens projektēšanas nozarē turpinās. Arī darba apjomi ir pietiekami un ir līdzīgi kādi bija pagājušā gada otrajā pusē. Tas atvieglo arī darbu plānošanu, jo redzam, ka varam nodrošināt apjomu. Tomēr problēma ir darbinieku piesaiste, jo, kā liecina novērojumi, aizvien mazāk jauniešu izvēlas iegūt inženiera profesiju un to izjūtam arī mēs, projektētāji. Inženieri, kas jau pensijas vecumā dodas atpūtā, bet jaunus atrast vietā ir ļoti sarežģīti. Būtu kas jāmaina, lai inženiera profesija kļūtu populārāka. Runājot par sadarbību ar LVC, es domāju, ka viss ir kārtībā, arī ar pašu procesu, kā tiek organizēta un uzraudzīta projektēšana. Protams, ka vienmēr jau gribās, lai procesi norit ātrāk, bet tas nav iespējams tīri tehniski. Kopumā projektēšanas nozare turas pie pārbaudītām vērtībām, bet pamazām inovācijas ienāk arī te. Ir jārēķinās, ka viena lieta ir kaut ko uzlikt uz papīra, bet būvniekam pēc tam tas arī būs jābūvē. Viņi iegādājas tehnikas konkrētām metodēm un nav iespējams krasi kaut ko mainīt.

Edgars Krūmiņš SIA Projekts EAE būvinženieris Edgars Krūmiņš

Iegulda attīstībā

Šobrīd globālie pasaules procesi un karš Ukrainā projektēšanas nozari faktiski neietekmē. Atsevišķi privātie partneri ir norādījuši, ka, iespējams, domā piebremzēt ar kādu projektu realizāciju. Tomēr kopējo darba apjomu tas neietekmē. Tas pat ir nedaudz pieaudzis. Mēs arī startējam LVC projektēšanas iepirkumos un sadarbību vērtēju pozitīvi. Es pat lieku LVC kā paraugu citiem pasūtītājiem, kā ir jāveic projektu uzraudzība. Runājot par attīstību, daudz ieguldām dažādās programmās, kas kļūst aizvien advancētākas un ļauj, piemēram, vieglāk pamanīt un izķert kļūdas. Šobrīd aizvien vairāk sāk runāt par design&build pielietošanu, es vēl raugos piesardzīgi. Protams, ka vairāk problēmu jau tiek šādi atrisinātas projektēšanas fāzē, bet, no pasūtītāja skatu punkts, viņš tomēr krietni pārmaksā. Jāpiebilst, ka es arī uzskatu, ka pirms visa tomēr ir jābūt skiču projektam, un tikai tad var sākties šis kopējais darbs.

Jānis Vasaraudzis, SIA Vertex projekti valdes priekšsēdētājs