Tā intervijā Autoceļu avīzei norāda Igaunijas un Lietuvas ceļu un transporta administrācijās. Vēl nav iespējams izdarīt secinājumus, cik liels cenu kāpums sekos, un vai būs jāatsakās no kādu projektu realizācijas, skaidro Igaunijas Transporta administrācijas Infrastruktūras administrēšanas nodaļas direktors Raido Randmā un Mobilitātes plānošanas nodaļas direktors Martins Lengi, kā arī Lietuvas ceļu administrācijas Transporta infrastruktūras plānošanas un inovāciju departamenta direktors Aivaras Vilkelis.

Ņemot vērā ģeopolitiskolitisko situāciju un cenu pieaugumu, kā mainīsies būvniecības sezona no sākotnējiem plāniem?
Raido Randmā EST (R.R): Šī būvdarbu sezona noteikti būs ļoti grūta. Neskaidrākā situācija ir ar importējamajām izejvielām, kuru cenas ir būtiski pieaugušas un kuru piegādes arī lielā mērā ir apšaubāma. Ceram, ka pēc pāris mēnešiem mums par visu būs lielāka skaidrība.

Aivaras Vilkelis LT (A.V): Ir pilnīgi skaidrs, ka šī ceļu būvniecības sezona būs grūta cenu kāpuma un materiālu trūkuma dēļ. Šī situācija ir valsts mēroga problēma.

Kādiem materiāliem cenas ir cēlušās?
R.R. : Mēs 24. februārī apturējām visu iepirkumu atvēršanu un tikai aprīļa sākumā atvērām dažus no tiem. Tāpēc ir pāragri spriest par konkrētām pozīcijām, izejot tikai no šiem pāris iepirkumiem, bet ir skaidrs, ka cenas ir augušas.

A.V. : Kā mūs informēja būvuzņēmēji, šobrīd dārgākie izejmateriāli ir bitumens, metāls un šķembas. Degvielas cenas ietekmē arī materiālu un piegādes izmaksu pieaugumu. Cik liels ir izejvielu sadārdzinājums, šobrīd vēl nevar precīzi nosaukt. Gaidām papildu informāciju no uzņēmējiem par cenām un citiem materiāliem.

Kāds varētu būt rīcības plāns? Atlikt kādus iepirkumus uz nākamo sezonu? Vai atsevišķi projekti varētu arī netikt īstenoti?

“Ja valsts neparedzēs ceļiem papildu līdzekļus budžetā, būsim spiesti pārcelt projektus uz nākamo sezonu. Būvdarbu sezonas sākumā līgumi vai uzsākti iepirkumi bija 75% apmērā no pieejamā budžeta, savukārt iepirkumi 25% apmērā bija atlikti. Līdz maija beigām redzēsim vai un cik projektus vēl spēsim laist tirgū.”

Raido Randmā, Igaunijas Transporta administrācijas Infrastruktūras administrēšanas nodaļas direktors

A.V. : Pagaidām iepirkumi nav apturēti. Ja situācija mainīsies arī turpmāk, šī gada vidū plānojam pārskatīt investīciju portfeli un tad apsvērt turpmāko rīcību.

Vai pastāv risks, ka jau noslēgtie līgumi ar būvniekiem var tik lauzti?
R.R. : Šāds risks noteikti pastāv. Tiek izstrādāti jauni noteikumi, kā varam kompensēt cenu pieaugumu
līgumos, kuri ir noslēgti pirms Ukrainas kara sākuma (24. februārī), objektos darbi ir uzsākti.

A.V: Tuvākajā laikā mums nav šādu plānu.

Vai līgumos jau ir standartā iekļauta cenu indeksācija?
R.R. : Būvdarbu līgumos ir iekļauts bitumena cenas indekss, kā arī ikdienas uzturēšanas darbu līgumi ietver patēriņa cenu indeksu. Tā kā bitumena cenu indekss nesedz lielās cenu svārstības, plānojam izmēģināt būvniecības cenu indeksa iekļaušanu autoceļa Pērnava–Ūlu 2+2 pārbūves līgumā. Šajā objektā būvdarbi plānoti 2022–2024. gadā.

A.V. : Indeksēšana jau ir noteikta mūsu esošajos būvdarbu līgumos.

“Līdz šim indeksācijas pārskatīšanu saskaņā ar līgumiem varēja veikt ik pēc 24 mēnešiem, taču, izejot no esošās situācijas, indeksācijas noteikumi tiks pārskatīti, ņemot vērā izpildītāja sniegto informāciju.”

Aivaras Vilkelis, Lietuvas ceļu administrācijas Transporta infrastruktūras plānošanas un inovāciju departamenta direktors

Problēma ir ne tikai cenu pieaugums, bet arī dažādu materiālu trūkums, piemēram, tiltu armatūra. Vai arī tas varētu ietekmēt atsevišķu projektu realizāciju šogad?
R.R. : Jā, materiālu piegāde ir vēl viens izaicinājums. Aktuālākā problēma ir sāls, kas nepieciešams grants ceļu atputekļošanai. Mūsu partneri cenšas atrast jaunas piegādes ķēdes.

Vai, pēc jūsu domām, cenas varētu arī kristies?
R.R. : Cerams, ka pēc pirmās šoka fāzes un jaunu piegādes ķēžu atrašanas, cenas atkal nedaudz kritīsies, taču tās noteikti nebūs tik zemas, kā bija pirms kara sākuma Ukrainā. Iepirkumi, kas vēl nav atvērti, būs
par ievērojami augstāku cenu nekā sākotnēji bija paredzēts. Ņemot to visu vērā, centīsimies šajā sarežģītajā situācijā izdarīt maksimāli iespējamo.

A.V. : Tie ir globāli procesi, kurus mēs nevaram ietekmēt. Ir grūti paredzēt turpmāko kara gaitu Ukrainā, sankciju ietekmi, kā arī to, kā mainīsies degvielas un citu izejvielu cenas.

Kopumā, kā vērtējat šī būvdarbu sezonas sākumu un neskaidrību, kas valda?
R.R. : Mums ir vienošanās ar partneriem, ka esam gatavi kompensēt līgumus, kas ir noslēgti līdz 24. februārim. Iepirkumi, kas vēl nav atvērti, būs par ievērojami augstāku cenu nekā sākotnēji bija paredzēts.
Ņemot to visu vērā, centīsimies šajā sarežģītajā situācijā izdarīt maksimāli iespējamo.

A.V. : Saskaņā ar oficiālo iestāžu ieteikumiem, būvuzņēmējiem ir jāsniedz esošās situācijas novērtējums. Pēc tam arī tiks pieņemti atbilstoši lēmumi. Iespējams, viens no tiem varētu būt līguma formu pielāgošana

Cik lieli līdzekļi šogad pieejami ceļiem un cik no šīs summas ir valsts un cik ES fondu finansējums?
Martins Lengi EST (M.L.): Kopējais finansējums valsts autoceļiem 2022. gadā ir 228,2 miljoni eiro. Tas ietver 175,3 miljonus eiro lielu finansējumu no valsts budžeta, 26,4 miljoni eiro ir ES fondu finansējums
un vēl 26,5 miljoni eiro piešķirti no ES CEF fonda viaduktu būvniecībai pār Rail Baltica
dzelzceļa līniju. Summas gan ir norādītas bez PVN. Cits finansējums šogad valsts autoceļiem nav paredzēts. PPP programma tika atcelta 2021. gadā. Finansējuma trūkums varētu apdraudēt TENT pamattīkla Via Baltica ieviešanu, kā arī autoceļa Tallina–Tartu izbūvi līdz 2030. gadam.

A.V. : Kopumā ceļiem šajā gadā ir atvēlēti 582 miljoni eiro, no kuriem 543 miljoni eiro piešķirti no autoceļu uzturēšanas un attīstības programmas (KPPP) un 39 miljoni eiro ir ES fondu finansējums.

Vai pieejamie līdzekļi valsts autoceļiem šogad ir lielāki, salīdzinot ar pagājušo gadu?
M.L. : Finansējums valsts autoceļiem 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 17%. Jāmin, ka Igaunijas valdība turpmākajos gados paredz ievērojamu ceļu finansējuma samazinājumu. Saskaņā ar
budžeta stratēģiju 2022.–2025. gadam valsts finansējums autoceļiem, salīdzinot ar 2022. gadu, samazināsies attiecīgi par 12% 2023. gadā, 45% – 2024. gadā un 54% – 2025. gadā.

“Finansējuma trūkums varētu apdraudēt TEN-T pamattīkla Via Baltica ieviešanu, kā arī autoceļa Tallina–Tartu izbūvi līdz 2030. gadam. Nemaz nerunājot par satiksmes drošības programmu un citiem ceļu tīkliem.”

Martins Lengi, Igaunijas Transporta administrācijas Mobilitātes plānošanas nodaļas direktors

A.V. :Šogad piešķirto līdzekļu apjoms ir mazāks nekā 2021. gadā, kad tas bija 608 miljoni eiro, no kuriem 532 milj. eiro piešķīra valdība no valsts budžeta, bet 76 miljoni eiro bija ES fondu finansējums.

Uz kādiem būvdarbu veidiem un ceļiem bija plānots fokusēties šajā sezonā?
M.L. : Finansiāli lielākie ieguldījumi sākotnēji bija plānoti 1+1 TEN-T autoceļu pārbūvē par 2+2 ceļiem, kā arī citu ceļu pārbūve, kam tas ir nepieciešams. Tāpat bija iecerēts likt uzsvaru arī uz grants ceļu pārbūvi par autoceļiem ar melno segumu, satiksmes drošības uzlabošanu, kā arī uz tiltu un grants autoceļu remontiem. Lai uzlabotu mobilitāti starp dažādiem transporta veidiem, plānots investēt aptuveni trīs
miljonus eiro veloceļu un autobusu pieturu izbūvē. Protams, turpinās arī darbs Rail Baltica projekta ietvaros, lai varētu izbūvēt viaduktus.

A.V. : Šogad grants ceļu asfaltēšanā bija plānots ieguldīt 20% no visa budžeta, 19% bija paredzēti ceļu uzturēšanai, 12% – galveno ceļu uzturēšanai, ceļu un tiltu vienkāršākajiem remontiem arī – 12% un u.c.
darbiem – 9%. Galvenie darbības virzieni šogad bija TEN-T autoceļu pamattīkla attīstība, kas, piemēram, ietvēra autoceļu Via Baltica un maģistrālā autoceļa Viļņa–Kauņa–Klaipēda (A1) pārbūvi. Svarīgi ir nodrošināt visaptverošu TEN-T tīkla savienojamību un ceļu tīkla attīstību, uzlabojot valsts nozīmes autoceļu stāvokli.

Kā jūs kopumā vērtējat Igaunijas valsts ceļu tīkla stāvokli?
M.L. : Mums ir noslēgti trīs gadu līgumi par mērījumu veikšanu asfaltēto autoceļu stāvokļa novērtēšanai (t.i. seguma līdzenums IRI, virsmas raupjums, risu dziļums un nestspēja). Tāpat mums ir arī noslēgti līgumi par defektu noteikšanu segumā. Autoceļi, kuros tiks veikti mērījumi, tiek izvēlēti, balstoties uz satiksmes intensitātes datiem. Savukārt datus par kūkumošanas skartajiem ceļu posmiem, kā arī grants ceļu virsmas stāvokli vāc pati Igaunijas transporta administrācija. Galvenais indikators, kas raksturo mūsu asfaltēto autoceļu stāvokli, ir IRI* vērtība. Jo mazākas rādītājs, jo labāk. Šī vispārējā vērtība pēdējos gados ir pazeminājusies no 3.22 (2008. gadā) līdz 2,46 (2022. gadā).

A.V. : Valsts autoceļu seguma stāvokļa novērtējums tiek veikts, ievērojot Valsts nozīmes autoceļu stāvokļa
novērtēšanas kārtības aprakstu. Procedūras apraksts ir balstīts uz COST Action 354. Darbības rādītāji ceļu segumiem piedāvātajiem principiem, aprēķinot viendabīga ceļa posma seguma indeksu
(PCI**). PCI aprēķina trijos posmos: pirmajā novērtē atsevišķus seguma stāvokli raksturojošos rādītājus, otrajā šos indeksus apvieno kombinētajos stāvokļa indeksos atbilstoši ietekmei uz drošību, komfortu
un struktūru. Trešajā aprēķina PCI visu trīs iepriekš minēto kombinēto indeksu ietekmi uz ceļu. Vērtēšana notiek piecu baļļu sistēmā, kur 0 ir ļoti labi, bet pieci – ļoti slikti. Stratēģiskajos mērķos ir noteikts,
ka PCI slieksnis nedrīkst pārsniegt automaģistrālēm – 3.0, valsts autoceļiem – 3.5 un reģionālajiem ceļiem – 4.0. Saskaņā ar 2121. gadā veiktā pētījuma rezultātiem konstatēts, ka 39,72% (aptuveni 6300 km)
ceļu tīkla seguma neatbilst prasībām un ir jāatjauno.