“Alūksnes ziņas”: Valsts savus ceļus tur „bada maizē”

Valsts galveno un reģionālās nozīmes autoceļu rekonstrukcijai var izmantot Eiropas struktūrfondu finansējumu, bet vietējas nozīmes valsts ceļiem nevar 

Latvijas autoceļu tīkls ir kā asinsrites sistēma cilvēka organismā, tikai – ja cilvēks asinsrites problēmu gadījumā vēršas pie ārsta, tad Latvijas valsts par savu asinsrites sistēmu – ce­ļiem ne vienmēr un visur atceras. Šobrīd bažas rada nākamā gada valsts budžets, kura plānošana jau sākusies, jo pastāv iespēja, ka ce­ļiem atvēlēs vēl mazāk valsts nau­das. Ja tā notiks, tas neizbēgami ietekmēs arī Alūksnes un Apes novadus.
Publiski ir izskanējusi informā­cija, ka valsts budžets nākamgad būs par 100 miljoniem eiro ma­zāks, kur gandrīz pusi – 47 miljo­nus – paredzēts atņemt ceļiem. Ja valsts galveno un reģionālās nozī­mes autoceļu rekonstrukcijai var izmantot Eiropas struktūrfondu finansējumu, tad vietējās nozīmes valsts ceļiem šādas iespējas nav un tos var rekonstruēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Alūksnes un Apes novados ir 35 vietējās nozīmes valsts ceļi. To, ka ceļi Latvijā sabrūk ātrāk, nekā tiek remontēti, atzinis arī Satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Sliktā stāvoklī – vairāk nekā puse

VAS „Latvijas Valsts ceļi” Komunikā­cijas daļas vadītāja Anna Kononova norāda – ja finansējumu sa­mazinās, tas liegs ne tikai vietējās nozīmes ceļu rekonstrukciju, bet apgrūtinās arī ikdienas uzturēša­nas darbu veikšanu atbilstoši no­teiktajām uzturēšanas klasēm. Lai arī pērn un šogad uz vairākiem Alūksnes un Apes novadu ceļiem veikti rekonstrukcijas darbi, to va­rētu būt vēl vairāk – īpaši, samazi­not grants seguma ceļu skaitu. Pērn uz Alūksnes un Apes nova­du valsts autoceļiem veikta re­konstrukcija, gan apgūstot Eiro­pas Reģionālās attīstības fonda fi­nansējumu, gan par valsts finan­sējumu 11 ceļu posmos, par ikdienas uzturēšanas līdzekļiem remontēti trīs tilti – divās vietās pār Melnupi, vienā – pār Vaidavu. Šogad darbu apjoms ir mazāks, jo tos veic tikai 5 ceļu posmos. Pie pēdējo gadu nozīmīgākajiem dar­biem minama ceļa Alūksne – Zaiceva rekonstrukcija un asfaltēša­na, ceļa Ape (Vidzemes šoseja) – Igaunijas robeža rekonstrukcija un viena posma asfaltēšana, du­bultā virsmas apstrāde ceļam Alūksne – Liepna (posmam līdz Karitāniem) un ceļam Ilzene – Līzespasts posmā no Vidzemes šosejas līdz Trapenei.
„Principi, pēc kādiem izvēlas remontējamos posmus, ir vienādi visā valstī – tiek ņemta vērā satik­smes intensitāte un ceļa noslogo­jums, nolietojuma pakāpe un re­montdarbu izmaksas,” saka A. Kononova. No aptuveni 4500 ki­lometriem asfaltēto reģionālo autoceļu vairāk nekā 51% (2300 km) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvokli No valsts pārziņā esoša­jiem 972 tiltiem 248 ir sliktā, bet 145 – ļoti sliktā stāvoklī. „Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atzīst – pēdējo piecu gadu laikā finansējuma deficīts vietējās nozīmes valsts ceļiem ir sasniedzis 690 miljonus eiro.

Zaudējumi ceļu dēļ

Augustā jautājumam par finansē­jumu valsts autoceļiem uzmanību pievērsa biedrība „Latvijas ceļu būvētājs”. Biedrībā atzīst – publis­ki reģionālās un vietējās nozīmes valsts autoceļi tiek pasniegti kā veiksmes stāsti, bet patiesībā no­zīmē dažādus ierobežojumus, bedres, plaisas un traģēdiju drau­dus. Biedrības valdes priekšsēdē­tājs Andris Bērziņš uzsver – ceļi tiek turēti „bada maizē” un strauji brūk, valdībai aukstasinīgi noska­toties, kā strukturāla un finansiāla nesakārtotība tos „aprij”. “Finan­šu, Satiksmes, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstī­bas ministrijas pēdējo divu gadu laikā nav spējušas uzrakstīt un ie­sniegt valdībai noteikumus par 2014.-2020. gada pieejamās Eiropas Savienības naudas apguves nosacījumiem. Savukārt pati val­dība producē tiesisko nihilismu, ignorējot Saeimas apstiprināto Nacionālās attīstības plānu, pašas skatīto „Autoceļu sakārtošanas programmu” un apstiprinātās „Transporta attīstības pamatnos­tādnes” saka A. Bērziņš. Biedrība aprēķinājusi – katru gadu nekvali­tatīvie ceļi to lietotājiem rada 884 miljonus eiro jeb 440 eiro uz vie­nu iedzīvotāju lielus zaudējumus, kas ir lielāka summa nekā izglītī­bai vai veselības nozarei plānotais valsts budžets. Bet visai transpor­ta nozarei piešķirtais gada budžets ir gandrīz divas reizes mazāks, nekā ik gadu uz ceļiem pazaudē­tie 884 miljoni eiro.

Finansējums šogad – nulle

Alūksnes novada domes priekš­sēdētājs Arturs Dukulis šonedēļ piedalījās Latvijas Pašvaldību sa­vienības un Satiksmes ministrijas sarunās, kur pārrunāja valsts un pašvaldību nostāju ceļu sakārto­šanai kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu. Viņš atzīst – abu institūciju viedokļi sakrīt un šo­brīd pašvaldības kopā ar ministri­ju risina asas diskusijas par finan­sējumu vietējās nozīmes valsts ceļiem 2016. gada budžetā, jo pieprasījums attiecībā pret šo gadu ir par 6-7% lielāks. „Vie­tējās nozīmes valsts ceļiem un pašvaldību ceļiem valsts budžeta finansējums šogad praktiski ir nulle, bet šo ceļu remontiem val­stī nepieciešami nedaudz vairāk kā 30 miljoni eiro. Pa šiem ceļiem, kas visi ir grants seguma, tiek no­drošināta ne tikai iedzīvotāju no­kļūšana uz darbu un novadu cen­triem, bet veikti arī regulāri pārvadājumi, tos izmanto dažādi operatīvie dienesti – tie ir svarīgi ceļi,” saka A.Dukulis. Viņš atklāj, ka valstī šobrīd tiek veikts pētī­jums, kas noslēgsies 2016. gada rudenī un paredzēs ceļu pārdali starp valsti un pašvaldību. „Alūksnes novadā jau apzinām, kuri ir šie ceļi. Ja šos ceļus atzīs­tam par ceļiem, tad finansējums tiem tomēr ir jāparedz,” pārlieci­nāts A.Dukulis.
Pagastos esošo pašvaldību ceļu rekonstrukcijai no Eiropas struktūrfondiem valstī šobrīd pieejami 140 miljoni eiro, tostarp mūsu novados. A.Dukulis uzsver – par šo finansējumu pašvaldības varēs rekonstruēt tikai tos grants segu­ma ceļus, kas ved uz ražošanas iestādēm – uzņēmumiem, zem­nieku saimniecībām, kas iedzīvo­tājiem dod darbavietas. Citus ce­ļus par šo naudu rekonstruēt ne­drīkst. „Bet ļoti neapmierina no­sacījums, ka grants seguma ceļus, kas ved uz šiem objektiem, prog­rammas ietvaros nedrīkstēs asfal­tēt – tikai uzlabot grants segumu,” saka A.Dukulis.

Dienaskārtībā – divi ceļi

A.Dukulis atzīst – arī reģionālās nozīmes valsts ceļiem ir mazs fi­nansējums, tādēļ nākas meklēt kompromisa variantus, kā tas bija ar ceļu Alūksne – Liepna, kur pērn līdz Karitāniem ieklāja tikai cieto segumu, nevis asfaltu, jo uz tā nav tik liela satiksmes intensitāte. „Šo­brīd valsts ceļu programmā Alūk­sne – Liepna iekļauts kā rezerves ceļš jeb nākamais rindā, tiklīdz at­liks finansējums, piemēram, par izdevīgāku cenu izsludinot iepir­kumus, ietaupot no ikdienas uztu­rēšanas darbiem. Aizvadītajā ziemā un šajā pavasarī ietaupījuma nebija, tādēļ nevarēja turpināt ie­klāt cieto segumu līdz Malienai, kā pērn plānojām. Bet ar Satiksmes ministriju nemitīgi turpinām sa­runas, ka uz ceļa Alūksne – Liepna jāturpina cietā seguma ieklāšana,” saka A.Dukulis.
Viņš uzsver, ka Alūksnes nova­dam šobrīd aktuāla ir divu ceļu sakārtošana: jau minētais Alūksne – Liepna un Zaiceva – Bruņiševa (Krievijas robeža). Ceļu „Zaiceva – Bruņiševa gribējām iekļaut pārrobežu sadarbības programmā, apgūstot Eiropas finansējumu, bet neizdevās, jo Latvijas valsts in­frastruktūras objektus šajā prog­rammā neiekļāva. Toties Krievijas pusē drīz sāksies darbi šā ceļa as­faltēšanai Krievijā un jau sākta Bruņiševas robežpārejas punkta celtniecība. Nesen bijām viesi Pečoros pilsētas svētkos, kur vadība atzina, ka ir ļoti gandarīti par mū­su savstarpējo sadarbību, jo tās rezultātā šie darbi sākušies. Diem­žēl tikai Latvijā kārtējo reizi ne­vienu projektu nenoved līdz ga­lam, jo Alūksne – Zaiceva ir re­konstruēts, bet Zaiceva – Bruņiševa 5 kilometru posmā ir grants segums un 3 kilometru – asfalts, kas jāatjauno” secina A.Dukulis un piebilst, ka Zaiceva – Bruņiševa šobrīd arī ir rezerves ceļu sa­rakstā.

Pirmo reizi tik daudz 

Savukārt Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju seci­na – tik daudz ieguldījumu valsts reģionālo ceļu rekonstrukcijā Apes novadā, cik saņēmuši pērn un šogad, nav bijis Latvijas neat­karības atjaunošanas laikā. „Pērn īstenojām projektus par abu Apes pievedceļu rekonstrukciju, noas­faltējām grants seguma ceļu no Apes līdz Vidzemes šosejai. Savu­kārt šogad ļoti priecājamies par valsts reģionālā autoceļa P44 Ilze­ne – Līzespasts 4,7 kilometru pos­ma no Vidzemes šosejas pie Līzespasta līdz Trapenei rekonstrukciju par valsts budžeta līdzek­ļiem. Tur beidzot vairs nav grants segums, bet cietais segums. To re­konstruēja, vadoties no norvēģu pieredzes – tika veidots ceļa pacēlums, asfalta masu kopā ar šķem­bām lejot divos lējumos, stāsta A.Harju.
Viņa uzsver, ka Apes novada iedzīvotāji ļoti priecājas par šo vi­su ceļu rekonstrukciju. Trapenieši pat atzinuši, ka beidzot, pēc 40 ga­du gaidīšanas, tautā sauktais Līzespasta ceļš ieguvis cieto segu­mu. „Daudzi solīja, bet tikai tagad izdevās paveikt. Daudzi atzina, ka šis ceļa posms nav stratēģisks, arī „Latvijas Valsts ceļu” mūsu vietējo novadu amatpersonas, bet tas to­mēr guva atbalstu,” saka A.Harju.

Vajadzību vēl ir pietiekami 

A.Harju atzīst – bez šiem ceļiem novadā ir vēl vairāki posmi, kur nepieciešama rekonstrukcija. „Valsts vietējās nozīmes autoce­ļam V411 Velēna – Vireši, Vida­gas ciemā, ir tilts pār uzplūdināto dambi. Situācija tur ir bīstama, jo dambis ir savu laiku nokalpojis un nav izslēgts, ka lielākos plūdos to nepārrauj. Tad sekas būs nepa­tīkamas un vajadzēs daudz vairāk finansējuma, nekā novēršot situā­ciju plānoti. Par to Apes novada dome vairākkārt ir jau informēju­si gan Satiksmes ministriju, gan „Latvijas Valsts ceļu” Alūksnes nodaļas vadītāju Juri Priednieku. Šāgada valsts budžetā tika rasts finansējums Līzespasta ceļam – turpināšu sarunas ar ministriju, lai 2016.gada budžetā ieplāno arī tilta remontu,” saka A.Harju.
Viņa atzīst, ka ir jau iestrādes, lai piesaistītu finansējumu Igauni­jas – Latvijas pārrobežu program­mā arī ceļa Gaujiena – Taheva (Igaunija) asfaltēšanai. Tas ir bū­tisks uzņēmējdarbībai un kravu pārvadājumiem, jo igauņi no Dārzciema dolomīta karjera regulāri iepērk šķembas, arī iedzī­votāju nokļūšanai uz darbu, mā­jām, tūristiem. “Projektu par šo ceļu jau pirms pieciem gadiem ie­zīmējām pārrobežu programmā, bet Uzraudzības komiteja Tartu šobrīd negrib šajā programmā ie­tvert finansējumu ceļiem, tādēļ par to vēl notiek spraigas diskusi­jas. Igaunija savus pierobežas ce­ļus ir jau sakārtojusi iepriekš, apgūstot Eiropas fondu finansēju­mu. Mēs ļoti vēlētos, lai tiktu no­asfaltēts arī valsts autoceļš līdz Dārzciemam, jo tas ved uz SIA „Very berry” ražotni,” saka A. Harju. Viņa norāda, ka Satiksmes ministrija ņem vērā pašvaldības viedokli jautājumos par ceļu rekonstrukciju. „Laikā, kad satik­smes ministrs bija Ainārs Šlesers, ceļu rekonstrukcijā eksistēja tikai lidosta un teritorija ap Rīgu. Ta­gad daudzviet Latvijā notiek ceļu rekonstrukcija arī par valsts lī­dzekļiem,” vērtē A.Harju. Viņa uzskata, ka Valsts autoceļu fonda atjaunošana būtu garants regulā­ram finansējumam ceļiem.

Vāja pārkrauto kravu kontrole 

Runājot par ceļiem, bieži tiek mi­nēts jautājums par pārkrautu kra­vu pārvietošanu. Svaru ierobežo­jošu zīmju uz ceļiem netrūkst, bet tajā pašā laikā Satiksmes ministri­ja ik gadu palielina izsniegto at­ļauju skaitu pārkrautām automa­šīnām, kuras pārvadā dalāmas kravas. Piemēram, ja 2012. gadā izsniedza 12 000 šādas atļaujas, tad 2014. gadā – jau 15 000. Savu­kārt uz ceļa svērto automašīnu skaits ir samazinājies no 930 rei­zēm 2010. gadā uz 156 reizēm 2014. gadā. Rīgas Tehniskās uni­versitātes jaunākie pētījumi liecina – pārkrauto automašīnu prob­lēmas atrisināšana pagarinātu ce­ļu „mūžu” par vismaz 20%.
Kravu svara kontroles funkcija kopš 2011. gada ir Iekšlietu minis­trijas pārziņā, to veic Valsts polici­jas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pār­valdes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārva­dājumu uzraudzības nodaļa. Tās pienākumos ietilpst gan kravu gan pasažieru pārvadājumu kon­trole, kā arī saimnieciskās darbī­bas veicēja kontrole, tostarp fak­tiskās masas pārbaudes. Valsts policijas Vidzemes reģiona pār­valdes priekšnieka palīdze Ilze Ungure „Alūksnes Ziņām” norā­da, ka statistikas dati par veikta­jām faktiskās masas kontrolēm noteiktā novadā netiek apkopoti, bet arī Alūksnes un Apes novados uz Vidzemes šosejas ir veiktas faktiskās masas kontroles. Tas no­zīmē, ka uz pārējiem mūsu nova­du ceļiem šādas kontroles vispār neveic!

Nav svēršanai piemērotu laukumu 

„Visbiežāk pārkāpēji ir pašmāju apaļkoku un beramo kravu pār­vadātāji (smiltis, grants, granulas, labība), nereti – arī ārzemju pār­vadātāji. Kopš jūlija Vidzemē veic pastiprinātas faktiskās masas pār­baudes un katra norīkojuma laikā regulāri notver pāris šoferus, kuri vada pārslogotu transportlīdzekli. Līdz šim Vidzemē „rekordists” bi­jis kāds kokvedēja šoferis, kura vadītais transportlīdzekļa sastāvs svēris 68 tonnas atļauto 40 tonnu vietā, šis pārvadātājs nebija izņē­mis smagsvara pārvadājumu at­ļauju, kas ļautu pārvadāt kravas līdz 52 tonnām,” stāsta I.Ungure. Par faktiskās masas pārkāpumiem naudas sodi svārstās no 30 līdz 700 eiro šoferim un no 70 līdz 5700 eiro kravas pārvadātājam.
1.Ungure vērš uzmanību, ka faktiskās masas kontrole ir speci­fisks pārbaudes veids, kas prasa speciālas zināšanas, speciālu aprī­kojumu un vietu, kur to veikt. „Svēršanai ir nepieciešama līdze­na, asfaltēta vai betonēta virsma, kuras garums būtu vismaz trīs sveramā transportlīdzekļa sastāva garumā. Diemžēl piemērotu lau­kumu ir maz, bet privāto lauku­mu īpašnieki bieži vien atsaka sa­darbību. Izveidojot tikai pāris laukumus noteiktās vietās, varētu daudz efektīvāk veikt masas kon­troles un pārvadātāji, redzot, ka tiek rūpīgāk kontrolēti, varbūt divreiz apdomātu, vai uzkraut vēl pāris baļķus, iebērt vēl kausu ar smiltīm. Diemžēl šādu laukumu izbūve Vidzemē nekad nav bijusi,” saka I.Ungure. Viņa norāda, ka Vidzemē pastiprinātas masas pār­baudes turpināsies līdz ziemai.

VIEDOKLIS

Autovadītājs Herberts Skaistkalns no Ziemera pagasta: 
„Alūksnes novadā sliktā stāvoklī ir arī valsts grants seguma ceļi. Ikdienā bieži braucu pa ceļu Māriņkalns – Ziemeri, arī gar Dēliņkalnu. Tur ir tāda trepe – kā brauktu pa veļas dēli! Tiklīdz nolīst lietus, tā ceļš vispār nav braucams! Kad ceļš nogreiderēts, ir daudz maz labs, bet greiders nebrauc reizi nedēļā. Kad ir mācību gads un pa šo ceļu pārva­dā skolēnus, tad ceļu greiderē biežāk. Tagad, pa vasaru – reti… Kad vispār šie grants ceļi un citi pēdējo reizi remontēti? Vienā gadā ceļinieki bēra šķembas pakalnē, kur ceļš nekad nav rūdzis, bet ne kalna galā, kur ceļš vienmēr rūgst! Dara kā grib, nevis kā vajag. Nesen braucu uz Gulbenes novadu, braucu no Gulbenes uz Lejasciemu pa grants ceļu – tas bija tikpat kā asfalts: nevienas bedrītes! Alūksnes novadā pat visiem valsts ceļiem zāle nav nopļauta ceļmalās – gara, liecas uz braucamās daļas un traucē redzamībai. Katrs autovadītājs katru gadu, dzenot tehnisko skati savam transportlīdzeklim, maksā transportlī­dzekļa nodokli. Kur paliek šī nauda? To visu regulāri vajadzētu novirzīt ceļu sakārtošanai! Tagad to Rīgas kungi tērē tikai savām vajadzībām.”

FAKTI 

„Latvijas valsts ceļi” informācija par 2014. gadā paveikto uz Alūksnes un Apes novadu valsts ceļiem:

Rekonstrukcija: 

♦ РАО Alūksne-Zaiceva posmā Kolberģis-Ploskums (11,74 km), SIA „Limbažu ceļi” (2013./14. gads ar ERAF līdzfinansējumu, 5 270 301,86 eiro (visas līgumcenas ar PVN).
♦ 2012./13.gadā šā ceļa rekonstrukcija bija posmam Ploskums – Zaiceva (10,62 km), SIA „8 CBR”, ERAF līdzfinansējums, 4 012 764,48 eiro.

Rekonstrukcija ERAF Interreg projekta ietvaros: 

♦ P19 Ape (Vidzemes šoseja) – Igaunijas robeža (3,48 līdz 4,86 km).
♦ P19 Ape (Vidzemes šoseja) – Igaunijas robeža (0,00 līdz 1,81 km).
♦ P39 Alūksne – Ape (22,20 līdz 23,74 km), visi trīs ceļi vienā līgumā, AS „TeedREV2”; 1473 693,69 eiro.
♦ P39 Alūksne – Ape (24,04 līdz 26,18 km); AS „Teed REV 2”; 466 144,50 eiro.

Seguma atjaunošana: 

♦ P39 Alūksne – Ape (2,10 līdz 3,01 km); SIA “Limbažu ceļi”, 115 035,45 eiro.
Dubultā virsmas apstrāde:
♦ P41 Alūksne – Liepna (3,28. līdz 5,714 km), par ikdienas uzturēšanas līdzekļiem, „Latvijas autoceļu uzturētājs”, 110 362,84 eiro.

Vienkārtas virsmas apstrāde: 

♦ A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene), (176,60 līdz 182,22 km); AS „Kagu Teed”, 100 096,06 eiro. 
♦ P43 Litene – Alūksne (14,30 līdz 17.30 km), AS „Kagu Teed”, 51002,96 eiro. 

Seguma pastiprināšana: 

♦ P44 Ilzene – Līzespasts (17,30 līdz 20,86 km), „Latvijas autoceļu uzturētājs”, 249 786,15 eiro. 
♦ P41 Alūksne – Liepna (3,28 līdz 10,34 km), par ikdienas uzturēšanas līdzekļiem, „Latvijas autoceļu uzturētājs”, 715 716,56 eiro (ietverot arī citus ikdienas uzturēšanas darbus). 
Tiltu uzturēšanas darbi par ikdienas uzturēšanas līdzekļiem:
♦ Tilts pār Melnupi A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) 168.km, „Latvijas autoceļu uzturētājs”, 43 750,45 eiro. 

♦ Tilts pār Vaidavu A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) 177,9.km, „Latvijas autoceļu uzturētājs”, 18 272,30 eiro. 
♦ Tilts pār Melnupi P44 Ilzene – Līzespasts 10,92.km, „Latvijas autoceļu uzturētājs” 33 026,30 eiro. 

2015.gada darbi uz valsts ceļiem Alūksnes un Apes novados:

Pārbūve: 

♦ P39 Alūksne – Ape (15,00 līdz 22,20 km), SIA „8 CBR”, darbi beigsies 2016.gadā, 2 902 185,00 eiro.

Dubultā virsmas apstrāde:

♦ P44 Ilzene – Līzespasts (17,26 līdz 21,72 km), „SIA 8 CBR”, 154 378,12 eiro.

Vienkārtas virsmas apstrāde:

♦ P39Alūksne – Ape (3,01 līdz 7,93 km);
♦ P43 Litene – Alūksne (17,30 līdz 20,86 km);
♦ V381 Bārdaskrogs – Krabi (0,00 līdz 3,06 km), visi posmi ietverti vienā līgumā, SIA „Lemminkainen Latvija”, 203 112,76 eiro.

Raksta autore: Līga Vīksna

Publicēts: 2015. gada 21. augustā laikrakstā „Alūksnes Ziņas”

20.09.2021
Autovadītāju ievērībai: būvdarbi turpinās 72 valsts autoceļu posmos
30.08.2021
Autovadītāju ievērībai: ceļā starp Līdumu un Grenčiem, Malienu un Liepnu un apbraucot slēgto tiltu Strenčos, jāplāno stunda
23.08.2021
Autovadītāju ievērībai: vairāk nekā 100 valsts ceļu posmos turpinās remontdarbi; visvairāk darbu notiek uz reģionālajiem autoceļiem
18.08.2021
Uz reģionālā autoceļa Sērene–Kalnieši būvdarbi trīs posmos; sāk atjaunot segumu no Grāvenderiem līdz Zalvei
18.08.2021
60 valsts ceļu objektos būvdarbi jau ir pabeigti, vēl 133 tie turpinās; apstājies būvdarbu cenu kritums
16.08.2021
Autovadītāju ievērībai: divos posmos sākas būvdarbi uz autoceļa Kocēni–Limbaži–Tūja, ceļu būvdarbi turpinās 106 posmos
12.08.2021
Dodoties uz Aglonu, aicinām izmantot alternatīvu maršrutu, izvairoties no remontdarbu posmiem
02.07.2021
Autovadītāju ievērībai: piektdienas pēcpusdienā Pierīgā uz Tallinas šosejas jārēķinās ar palēninātu satiksmi; posmā no Zvejniekciema līdz Duntei – remontdarbi
14.06.2021
Autovadītāju ievērībai: Rīgas apvedceļa posmā starp Liepājas un Jūrmalas šosejām sāks atjaunot segumu; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem
07.05.2021
Uz Rēzeknes apvedceļa četri luksoforu posmi; Latgalē un Vidzemē atjauno autoceļu horizontālo marķējumu
05.05.2021
Iecavā sāk atjaunot segumu Bauskas šosejas posmā; iespēju robežās aicinām izmantot alternatīvos maršrutus
01.04.2021
Autobraucēju ievērībai: Iespējama palēnināta satiksme uz Vidzemes šosejas Augšlīgatnē; uz grants ceļiem turpinās šķīdonis
20.09.2021
Fotoreportāža: reģionālais ceļš Duči–Limbaži tagad visā garumā ir ar asfalta segumu
17.09.2021
Projektēs gājēju un velosipēdistu ceļus pie Valmieras, Jēkabpils, Liepājas, bet Ozoliņos Latgalē šogad jau varētu uzsākt būvdarbus