VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) uzsākuši veidot transporta nozares informācijas nacionālo piekļuves punktu. Saskaņā ar 2020. gada 17. jūlija Ministru kabineta rīkojumu Nr.396 Satiksmes ministrija (SM) tika noteikta par atbildīgo institūciju, kas koordinē un organizē intelektisko transporta sistēmu politikas izstrādi un īstenošanu, savukārt LVC tika deleģēti izveidot un uzturēt transporta nozares informācijas nacionālo (valsts) piekļuves punktu.

Atbilstoši tam LVC ir noslēguši vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta Nr. 6.1.6.0/21/I/001 Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta ieviešana Latvijā  īstenošanas uzsākšanu šā gada 1. jūnijā.

Projekts tiek īstenots ar mērķi līdz 2023. gada 31. decembrim izveidot funkcionējošu transporta nozares informācijas nacionālo (valsts) piekļuves punktu (NPP), kas veicinās satiksmes, ceļu, stāvlaukumu, maršrutu un ar satiksmes drošību saistītu datu pieejamību un attīstīs intelektisko transporta sistēmu lietotnes un pakalpojumus, lai radītu intelektisko transporta sistēmu infrastruktūras pamatu Latvijā un nodrošinātu esošu un jaunieviestu pakalpojumu integrāciju transporta sistēmā.

Tiek plānots, ka, izstrādājot funkcionālu NPP ar sākotnēji vismaz 22 datu kategorijām par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem (piemēram, informācija par stāvlaukumiem, to drošību un aprīkojumu; satiksmes intensitāte; satiksmes ierobežojumi ceļu būvdarbos) tiks nodrošināta efektīva satiksmes, autoceļu, stāvlaukumu, maršrutu un ar satiksmes drošību saistītu datu pieejamība nacionālā un starptautiskā mērogā, datu apmaiņa, atkārtota izmantošana un to atjaunināšana atbilstoši šajās regulās noteiktajiem standartiem.

Projekta ietvaros izveidoto NPP pēc projekta realizācijas būs iespējams papildināt ar citām iepriekš minētajās regulās noteiktajām un arī opcionālajām datu kategorijām, tādejādi vēl vairāk iekļaujoties kopējā Eiropas transporta tīklā. Uzlabojoties iepriekšminēto datu apritei, šajās jomās attīstīsies ITS lietotnes un pakalpojumi, kas savukārt uzlabos ceļu satiksmes drošību, braukšanas komfortu, samazinās ceļu satiksmes dalībnieku pavadīto ceļā laiku, veidos autotransporta ekspluatācijas izmaksu ietaupījumu, samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu, tādējādi sniedzot ieguldījumu pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku.

Tiešā veidā šī projekta realizācija un NPP izveide risinās problēmas, kas saistītas ar ITS Direktīvas un tai saistošo Regulu neievērošanu, bet netiešā veidā – sekmēs drošas, videi draudzīgākas un efektīvākas transporta nozares attīstību. Lielākie ieguvēji no NPP izveides un datu pieejamības būs to lietotāji, kuri iedalāmi divās pamatgrupās – dienesti un pakalpojumu sniedzēji (ceļu pārvaldītāji, VUGD, Valsts policija, satiksmes informācijas servisu operatori, navigācijas pakalpojumu sniedzēji u.c.), kas saņemtu efektīvus instrumentus satiksmes kontrolei, kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai un satiksmes dalībnieki, kas tiktu apgādāti ar daudzveidīgu satiksmes informāciju un drošības risinājumiem. Īstenojot šo projektu, tiks izpildītas ITS Direktīvas 2010/40/ES, Regulu Nr. 886/2013, Nr.885/2013, Nr. 2015/962 un Nr. 2017/1926 prasības, t.i.,

NPP pēc savas būtības, kā arī ES skatījumā, ir nevis terminēts IKT risinājums, bet ilgtermiņā izmantojama un turpmāk tehnoloģiski attīstāma platforma arvien augošā transporta datu apjoma apritei pašreizējo un nākotnes mobilitātes servisu (kooperatīvās sistēmas, autonomie transportlīdzekļi u.tml.) darbības tiešajam atbalstam.

Projekta galvenās aktivitātes saistītas ar projekta IKT risinājumu ieviešanas sagatavošanu, risinājumu izstrādi un ieviešanu, un NPP darbības organizēšanu. Patlaban ir uzsākta esošo sistēmu un pieejamo datu kopu analīze, kā arī tiek iezīmētas konceptuālās IS arhitektūras aprises.  Projekta ietvaros šovasar plānots izsludināt atklātu konkursu “Transporta nozares informācijas nacionālā (valsts) piekļuves punkta informācijas sistēmas un saistīto risinājumu arhitektūras un tehnisko specifikāciju izstrāde un kvalitātes kontroles pakalpojumi”.

Projekta  plānotais budžets ir 5 882 353 eiro, no tiem Kohēzijas fonda finansējums ir 85 % (5 000 000 eiro) un valsts budžeta finansējums 15 % (882 353 eiro).