Būvdarbu sezonai šogad raksturīgs liels darba apjoms asfalta ražotājiem, jo lielāko daļu no kopējā būvdarbu apjoma uz ceļiem veidoja asfaltēto segumu maiņa. 

Tā, aizvadīto sezonu ieskicē Autoceļu avīzes aptaujātie ceļu nozares uzņēmumu pārstāvji. Tomēr ne tikai ar lielo darbu apjomu bija jāsaskaras ceļu būvniekiem, procesus ietekmēja arī izejmateriālu cenu kāpums, neskaidrības ar piegādes termiņiem un arī elektroenerģijas cenu kāpums, kas sadārdzināja būvmateriālu ražošanas procesus. Sezonu kopumā būvnieki raksturo kā darbīgu, bet ļoti sarežģītos apstākļos.

Vairāk asfalta

Lai ar ierobežotiem līdzekļiem panāktu pēc iespējas lielāku segumu kalpošanas laika palielinājumu, šogad bija iecerēts veikt virsmas apstrādi uz vairāk nekā 60 mazāk noslogotu ceļu ar asfaltbetona segumu, tomēr, ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, šo posmu skaits tika samazināts līdz 40. 

Ņemot vērā pagājušās sezonas neveiksmīgo pieredzi ar virsmas apstrādes tehnoloģiju,  tika pieņemts lēmums šo tehnoloģiju izmantot mazākā apjomā. Tajos objektos, kur ceļa konstrukcijas apakšējo kārtu stāvoklis nav pārāk kritisks, seguma virsējo kārtu virmas apstrādes vietā izbūvēja no asfaltbetona. Asfaltbetons ir dārgāks, un tas atšķirībā no virsmas apstrādes “neārstē” plaisas, tomēr tā izbūves kvalitāte ir mazāk atkarīga no laika apstākļiem

Gints Alberiņš, VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) Būvniecības pārvaldes direktors

To izjuta arī ceļu būvnieki. BF SIA Binders valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja norāda, ka šogad raksturīgs liels darba apjoms asfalta ražotājiem un ieklājējiem, jo lielāko daļu no kopējā būvdarbu apjoma uz ceļiem šogad veido asfaltēto segumu maiņa.  “Lai nodrošinātu nepieciešamo materiālu daudzumu, mūsu asfaltbetona ražotnes strādāja ar maksimālo slodzi, un tikpat saspringta sezona bija asfalta ieklāšanas brigādēm, arī citiem, kuri nodrošina procesu, sākot ar ražošanas izejvielu sagādi, beidzot ar rezultāta kvalitātes kontroli. Domājams, ne tikai mēs, arī citi nozares uzņēmumi meklēja veidus un iespējas asfalta ieklāšanas jaudu palielināšanai, jo lielākā ceļu būvdarbu pasūtītāja – LVC, – sludinātajos iepirkumos šogad dominēja asfaltēto segumu maiņa” skaidro A. Sēja. Arī SIA Limbažu ceļi vadītājs Andis Zaļaiskalns bilst, ka, salīdzinot ir citām ceļu būvniecības sezonām, šogad iezīmējas lielāks darbu apjoms projektos ar asfaltēto ceļu segumu maiņu. Līdz ar to – patiešām liela noslodze bija visām uzņēmuma struktūrām, kas iesaistītas asfalta ražošanas izejvielu sagādes, ražošanas, ieklāšanas, testēšanas un kontroles procesos.

Mūsu joma ir viena no tām tautsaimniecības nozarēm, kas arī pandēmijas apstākļos tupināja strādāt bez pārtraukumiem, taču apgalvot, ka tās iedarbību uz savu darbu nejutām, tomēr nevaram.  Pandēmija iespaidoja praktiski visu darbu organizāciju un izpildi. Nemitīgi pielāgojāmies situācijām, kas mainījās strauji un neparedzam

Andis, Zaļaiskalns, SIA Limbažu ceļi vadītājs

“Šajā sezonā ceļu būvniekiem nav bijis pamata īpaši sūdzēties par nozarei atvēlēto finansējumu, un rezultātā ir izpildīts ievērojams darbu apjoms. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka kopējā remontu klāstā bija lielāks asfaltēto ceļu īpatsvars. Virsmu atjaunošanas izmaksas ir mazākas, taču tehnoloģija tomēr ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem, tāpēc ir labi, ka tiek ieplānoti darbi tādā apjomā, ko iespējams izdarīt, kad laikapstākļi ir atbilstoši,” tā sezonu vērtē Ceļu būvniecības sabiedrības Igate izpilddirektors Gusts Kaļiņins.

Savukārt SIA Saldus ceļinieks valdes priekšsēdētājs Gints Karols atzīmē, ka kopumā savādāka sezona ir veidojusies arī saistībā ar LVC pasūtījumu struktūras un termiņiem. “Ļoti īsie izbūves termiņi ātrajiem sabrukušo posmu asfalta projektiem un salīdzinoši mazais pilno rekonstrukcijas objektu skaits neļāva iegūt nepieciešamo balansu resursu noslodzei visas sezonas garumā. Papildus negatīvu ietekmi ir radījuši netipiski rudenīgie laikapstākļi kopš augusta mēneša. Iespējams, šī būs viena no īsākajām sezonām uzņēmuma pēdējo laiku vēsturē ar ļoti lielu intensitāti atsevišķos vasaras mēnešos,” stāsta G. Karols. SIA 8 CBR vadītājs Andris Lacbergs atzīst, ka sezona bijusi saspringta, darbiniekus nācies sūtīt arī izolācijā. Arī laika apstākļi jūlijā bijuši gana ekstrēmi. Tomēr kopumā, neskatoties uz dažādām liktām, par padarīto darbu ir liels gandarījums.

Cenu kāpums un deficīts

2020. gadā būvdarbu samazinājās par 27% un tas bija saistīts gan ar Covid-19 pandēmijas izraisīto degvielas cenu kritumu, kas ietekmēja materiālu transportēšanas un darbu veikšanas izmaksas, gan ar konkurences līmeni. Tomēr saskaņā  ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2021. gada pirmajā pusgadā bija vērojams būvniecības izmaksu pieaugums visām pozīcijām. Ceļu būvnieki norāda, ka šogad krietni izjutuši būvmateriālu un izejvielu cenu kāpumu.

Nepatīkami pārsteidza iepriekš nepieredzēti straujā izejmateriālu cenu augšupeja. Apstākļos, kad pasūtītāji līgumos neiekļauj kompensācijas mehānismu šādiem gadījumiem, būvniekiem ir pašiem jāabsorbē šīs papildus izmaksas, kas būvniecību padara nerentablu, it sevišķi objektos, kur tāmes gatavotas vēl 2020. gadā

Gatis Zvirbulis, SIA CTB vadītājs

Arī A. Sēja uzsver, ka 2021. gada būvdarbu sezona zīmīga arī ar būvmateriālu un izejvielu cenu kāpumu un atsevišķu materiālu deficītu, kas nav tikai lokāla problēma, bet tendence plašākā mērogā. Sagādes struktūrām sarežģītāk nekā citugad bija sameklēt, pasūtīt, iepirkt un arī paļauties uz savlaicīgiem atsevišķu importētu materiālu piegādes termiņiem. Tam piekrīt arī G. Karols: “Šī gada maijā uzņēmums atzīmēja 30 gadu jubileju kopš dibināšanas. Atskatoties vēsturē, secinājām, ka ceļu būvē ir novērojams cikliskums, kas šobrīd pārsvarā ir attiecināms uz kritiskajiem cenu līmeņiem nozarē. Esam jau piedzīvojuši laikus, kad konkursos nosauktās cenas neatbilda izmaksu kāpumiem galvenajās izmaksu pozīcijās. Pašreiz redzams, ka vēsture kaut kādā mērā atkārtojas. Jāatzīst, ka apstākļi šoreiz gan ir savādāki,” piebilst G. Karols.

Papildus strauji augošajām izmaksām, saskārāmies ar virkni dažādiem citiem izaicinājumiem. Šajā sezonā mūsu komandas vairākkārt ir ietekmējis Covid-19, bieži nepārvaramas ir bijušas situācijas saistībā ar dažādu materiālu un aprīkojuma nepieejamību vai būtisku piegāžu kavēšanu.

Gints Karols, SIA Saldus ceļinieks valdes priekšsēdētājs

“Nozares pamatproblēma šajā bija strauji augošās cenas degvielai, gāzei, bitumam un arī ceļu aprīkojumam. Tāpat palielinājās darbaspēka izmaksas. Pie problēmām arī jāatzīmē minerālmateriālu pieejamība, kas bieži vien apgrūtina darbu izpildi. Cenu kāpumu ceļu būves uzņēmumi nevar ietekmēt, ļoti grūti ir prognozēt cenas, gatavojot piedāvājumus konkursiem. Domāju, ka ir pienācis laiks nākamajai ceļu būves sezonai izskatīt izmaksu indeksācijas iespēju būvmateriāliem, tā nodrošinot lielāku stabilitāti nozarē,” situāciju skaidro G. Kaļiņins.

Elektroenerģijas un darbaspēka trūkums

Būvsezonas otrajā pusē aktuāls ceļu būvniekiem un ne tikai kļuva elektroenerģijas cenu kāpums, kas sadārdzinājis praktiski visus būvmateriālu ražošanas procesus. A. Zaļaiskalns skaidro, ka energoresursu cenu kāpums tieši un būtiski ietekmē ceļu būvniecības procesus. Jau tagad ievērojami sadārdzinājušās būvmateriālu ražošanas izmaksas un, šķiet, ka tiks pieredzēts vēl lielāku cenu kāpumu.  Praktiski visās būvniecības pozīcijās, kur tiek izmantoti energoresursi, var runāt par cenu strauju pieaugumu. Joprojām turpinās arī iepriekšējo gadu tendence, ka uzņēmumi saskaras ar darbaspēka trūkumu gan mazāk kvalificēto ceļu būves strādnieku segmentā, gan kvalificētu speciālistu un vadītāju segmentā. Tā nav tikai lokāla problēma, ar to saskaras visa nozare. Diemžēl ir pazīmes, kas liecina, ka ar šādu tendenci būsim spiesti rēķināties arī nākotnē, norāda būvnieki.