Mārtiņš Lazdovskis: jau 2023. gadā brauksim pa Ķekavas apvedceļu

Mārtiņš Lazdovskis, VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs 

Ir parakstīts publiskās un privātās partnerības (PPP)  līgums par Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu, kas ir vairāku gadu intensīva darba rezultāts. Pie pirmā Latvijā un visas Baltijas mērogā vērienīgā PPP ceļu būvniecības projekta es pats sāku strādāt pirms pieciem gadiem, bet daži kolēģi pat pirms septiņiem. VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir pirmā organizācija valstī, kura ir parādījusi praksē, ka šāds PPP instruments ir realizējams. Tā ir unikāla pieredze gan valsts pārvaldei, gan privātajam sektoram. Redzam, ka bez tādiem klasiskiem finanšu avotiem infrastruktūras projektu īstenošanai kā valsts budžets un Eiropas fondi, ir iespējams izmantot arī citus, piesaistot starptautisko investoru līdzekļus. 

Protams, lielākie ieguvēji no šajās dienās parakstītā līguma būs Latvijas ceļu lietotāji. Bauskas šosejas posmu no Rīgas līdz Ķekavai ikdienā izmanto ap 30 000 autobraucēju, šis ir viens no noslogotākajiem ceļu posmiem visā valstī ar lielu kravas transporta īpatsvaru. Pārvietošanās pa šo ceļu patlaban sagādā diezgan pamatīgas grūtības, jo ilgs laiks ir jāpavada sastrēgumos. Bauskas šoseja ir vienīgais galvenais autoceļš, kas Rīgā ienāk tikai ar divām joslām, visi pārējie ir četru joslu ceļi. Turklāt patlaban šoseja iet cauri Ķekavas ciemam, kas noteikti neuzlabo dzīves apstākļus un drošības situāciju tajā. 

Bauskas šosejas pārbūve ir sen gaidīts un plānots projekts. Taču to nebūtu iespējams realizēt, neizmantojot alternatīvus finansējuma avotus. Valsts budžeta finansējums valsts autoceļiem nav pietiekams, lai šādus būvdarbus uzņemtos. Ikgadējais budžets valsts autoceļu remontdarbiem, uzturēšanai un pārvaldīšanai ir ap 300 miljoniem eiro gadā, no tiem investīcijas ir ap 200 miljoniem eiro. Savukārt Ķekavas apvedceļa būvniecības izmaksas ir aptuveni 125 miljoni eiro. Kā redzams, privātā investora līdzekļu piesaiste un partnerības līgums ļauj mums realizēt projektu, kuru citādi nebūtu reāli īstenot, neatsakoties no visiem citiem valsts ceļu remontdarbiem. 

PPP modelis paredz, ka valsts “iegādājas” ceļu uz nomaksu, apmēram tāpat, kā mēs iegādājamies dzīvokli hipotēkā. Turklāt ceļa gadījumā valsts šo “nomaksu” sāks veikt tikai tad, kad ceļš būs uzbūvēts atbilstošā kvalitātē. Līdz ar to pirmos divus gadus, kamēr notiek projektēšana un būvniecība, valsts nemaksā neko, savukārt, sākot ar trešo gadu, 20 gadu garumā nomaksā gan aizņēmuma pamatsummu, gan procentus. Šāds projekts ļauj uzbūvēt ceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu. Tas ļauj paralēli realizēt arī citus būtiskus valsts projektus, kas nebūtu iespējams, ja visas projekta izmaksas būtu jāsedz uzreiz un no valsts budžeta.

Privātais partneris, kas realizēs Ķekavas apvedceļa projektu ir AS Ķekava ABT, kurā 80% kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds TIIC 2 (SCA) SICAR, kuru pārvalda TIIC – neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē. Pa 10% ieguldījumu personu apvienībā pieder AS A.C.B. un SIA Binders. Savukārt privātā partnera finansētāji ir Eiropas Investīciju banka (EIB) un Ziemeļu investīciju banka (NIB). 

Praktiski visus riskus, kas varētu rasties projektēšanas, būvniecības vai uzturēšanas laikā (piemēram, kļūdas projektēšanas un būvniecības procesā, kas rada papildu izmaksas), uzņemas privātais partneris visā PPP līguma darbības laikā. Jebkādi papildu izdevumi, kas varētu rasties līguma darbības laikā attiecībā uz jebkādām kļūdām vai nepilnībām projektēšanas, būvniecības, uzturēšanas vai finanšu piesaistes procesā, ir privātā partnera izdevumi, un valsts zaudējumus nesedz. Jebkura riska radīto seku laicīga nenovēršana samazina privātajam partnerim maksājamo summu.

Pateicoties šādai risku pārdalei, bija iespējams saņemt EUROSTAT viedokli, kas apliecina, ka no Latvijas Republikas kopējo saistību viedokļa PPP līgums atbilst ārpusbilances uzskaitei. Tas nozīmē, kas šis projekts, kas ir sava veida aizņemšanās, tomēr neietekmē valsts budžetu un valsts parāda apmēru, kas ir būtiski no valsts finanšu sistēmas ilgtspējas viedokļa. 

Ķekavas apvedceļa projekts ir pionieris Latvijas un visas Baltijas mērogā vēl arī tāpēc, ka tiks realizēts pēc principa “projektē – būvē – finansē – uzturi”. Proti, privātais partneris ir atbildīgs par pilnīgi visu ceļa posma dzīves ciklu 23 gadu garumā – no projektēšanas līdz uzturēšanai ziemā un vasarā. Kā atzīst paši privātie partneri – būvnieki, tas uzliek vēl augstāku latiņu visu darbu kvalitātei, jo tas, cik izmaksās un kā kalpos ceļš, atkarīgs jau no projektēšanas stadijas. Kad par visu procesu – no projekta izstrādes līdz sniega šķūrēšanai ziemā – ir atbildīgs viens uzņēmums, tā interesēs ir veikt visus darbus maksimāli kvalitatīvi un pat vēl labāk. 

Man ir patiess gandarījums, ka esam veiksmīgi noslēguši Ķekavas apvedceļa projekta pirmo posmu – partnerības līgums ir stājies spēkā. Priekšā ir nākamais posms – projektēšana un būvniecība. Jau šī gada beigās ir plānots uzsākt būvdarbus apvedceļa trasē, lai 2023. gadā, kā to paredz līguma laika grafiks, autobraucēji varētu sākt izmantot Latvijā pirmo ātrgaitas ceļu. 

Satiksmes ministrijas uzdevumā LVC ir izstrādājusi ambiciozu valsts ceļu tīkla attīstības stratēģiju. Lai to realizētu, būs nepieciešami ievērojami ieguldījumi, tāpēc pirmais PPP projekts, ko uzsākam, noteikti nebūs pēdējais. Nākamie posmi, kuru būvniecība varētu notikt pēc publiskās un privātās sadarbības principa, varētu būt Iecavas un Bauskas apvedceļi,  tajā pašā Bauskas šosejas trasē. 

20.09.2021
Autovadītāju ievērībai: būvdarbi turpinās 72 valsts autoceļu posmos
30.08.2021
Autovadītāju ievērībai: ceļā starp Līdumu un Grenčiem, Malienu un Liepnu un apbraucot slēgto tiltu Strenčos, jāplāno stunda
23.08.2021
Autovadītāju ievērībai: vairāk nekā 100 valsts ceļu posmos turpinās remontdarbi; visvairāk darbu notiek uz reģionālajiem autoceļiem
18.08.2021
Uz reģionālā autoceļa Sērene–Kalnieši būvdarbi trīs posmos; sāk atjaunot segumu no Grāvenderiem līdz Zalvei
18.08.2021
60 valsts ceļu objektos būvdarbi jau ir pabeigti, vēl 133 tie turpinās; apstājies būvdarbu cenu kritums
16.08.2021
Autovadītāju ievērībai: divos posmos sākas būvdarbi uz autoceļa Kocēni–Limbaži–Tūja, ceļu būvdarbi turpinās 106 posmos
12.08.2021
Dodoties uz Aglonu, aicinām izmantot alternatīvu maršrutu, izvairoties no remontdarbu posmiem
02.07.2021
Autovadītāju ievērībai: piektdienas pēcpusdienā Pierīgā uz Tallinas šosejas jārēķinās ar palēninātu satiksmi; posmā no Zvejniekciema līdz Duntei – remontdarbi
14.06.2021
Autovadītāju ievērībai: Rīgas apvedceļa posmā starp Liepājas un Jūrmalas šosejām sāks atjaunot segumu; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem
07.05.2021
Uz Rēzeknes apvedceļa četri luksoforu posmi; Latgalē un Vidzemē atjauno autoceļu horizontālo marķējumu
05.05.2021
Iecavā sāk atjaunot segumu Bauskas šosejas posmā; iespēju robežās aicinām izmantot alternatīvos maršrutus
01.04.2021
Autobraucēju ievērībai: Iespējama palēnināta satiksme uz Vidzemes šosejas Augšlīgatnē; uz grants ceļiem turpinās šķīdonis
20.09.2021
Fotoreportāža: reģionālais ceļš Duči–Limbaži tagad visā garumā ir ar asfalta segumu
17.09.2021
Projektēs gājēju un velosipēdistu ceļus pie Valmieras, Jēkabpils, Liepājas, bet Ozoliņos Latgalē šogad jau varētu uzsākt būvdarbus