Konkurence ar augšupejošu tendenci

Pēdējos gados konkurence VSIA Latvijas Valsts ceļi ceļu būvdarbu iepirkumos ir dubultojusies un pagājušajā gadā tie bija jau vidēji 4,07 pretendenti.

VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) iepirkumu sistēma pēdējos gados ir pilnveidota, lai efektīvāk plānotu un organizēt iepirkumu procesu. 2019. gadā ir veikts Ernst&Young audits ar mērķi izvērtēt LVC veikto valsts finansēto iepirkumu procesu. Auditā secināts, ka procesi atbilst normatīvajam regulējumam un saņemti ieteikumi – izstrādāt valsts finansēto iepirkumu vadlīnijas un iepirkuma komisijas reglamentu. Ieviešot audita ieteikumus, 2020. gadā apstiprinātas vadlīnijas valsts finansēto iepirkumu veikšanai. Tās detalizēti apraksta iepirkuma principus un veicamās darbības, kas iepirkumu komisijām jāievēro savā darbā; aptver visu procesu, kas saistīts ar iepirkumu un maksimāli izslēdz subjektīvu vērtējumu. Jāmin arī, ka 2020. gadā apstiprināts LVC iepirkumu komisijas reglaments, kā arī mainīta uzņēmuma iekšējā struktūra, kā rezultātā Iepirkumu daļa ir nonākusi tiešā LVC valdes priekšsēdētāja pakļautībā, līdz tam tā bija Būvniecības pārvaldes direktora pārvaldībā.

Konkurence un cenu samazinājums

Kopš 2018. gada konkurence LVC ceļu būvdarbu iepirkumos ir dubultojusies, ja 2018. gadā bija vidēji 2,11 pretendenti vienā iepirkumā, tad pagājušajā gadā tie bija jau vidēji 4,07 pretendenti. Konkurence pieaug arī tiltu būvdarbu iepirkumos un no 1,77 pretendentiem 2018. gadā līdz 2,78 pretendentiem 2022. gadā. Tiltu būvniecības tirgus Latvijā ir neliels un tiltu būvniecības uzņēmumu kopumā ir mazāk nekā ceļu būvniecības uzņēmumu, turklāt ceļu un tiltu būvniecības iepirkumos piedalās arī ārvalstu uzņēmumi, tāpēc pretendentu skaits tiltu būvdarbu iepirkumos ir mazāks nekā ceļu būvdarbu iepirkumos. Līdz ar konkurenci, pēdējo gadu laikā LVC iepirkumos vērojams cenu samazinājums. Pērn, pateicoties savlaicīgi veiktajiem iepirkumiem un konkurencei, līdz 24. februārim veiktajos iepirkumos bija izveidojies gandrīz 11 miljonu eiro ietaupījums, tāpēc, pēc straujā izmaksu pieauguma, bija iespējams veikt līgumcenu pārskatīšanu jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī noslēgt līgumus ar lielākām izmaksām pēc 24. februāra.

Pretēja tendence pēdējos trīs gadus ir vērojama būvdarbu projektēšanas iepirkumos, kur pretendentu skaits samazinās. Tas var būt skaidrojams ar to, ka ceļu būvdarbu projektēšanā specializējas vien daži uzņēmumi un to kapacitāte ir ierobežota, savukārt pasūtījumu apjoms ceļu projektēšanā pēdējo trīs gadu laikā ir bijis ievērojami lielāks, ņemot vērā arī RailBaltic aktivitātes. 2019. gadā LVC ceļu projektēšanos iepirkumos bija 4,43 pretendenti, savukārt pērn tie bija vidēji 3,04 pretendenti.

Prasa skaidrāku redzējumu

“Ceļu būvniecības nozarei mēs esam sekojuši diezgan daudz. 2016. gadā veicām arī tirgus uzraudzību un ir izmeklēti arī atsevišķi gadījumi.

Zināmā mērā pateicoties arī LVC, kas ir pilnveidojuši savu iepirkumu sistēmu, varam secināt, ka ir indikācijas par uzlabojumiem nozarē. To parāda arī tas, ka faktiski iepirkumos ir interese no ārzemēm, kā arī vidējais pretendentu skaita pieaugums.

Konkurences padomes Konkurences veicināšanas nodaļas vadītājs Antis Apsītis.

LVC rīkotajā konferencē Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā – iepirkumi un konkurence viņš arī norāda, ka, protams, novēlētu vēl vairāk pretendentu iepirkumos un, lai aizvien vairāk veidotos mazāku dalībnieku apvienības, kas veiksmīgi startētu.

Arī biedrības Latvijas Ceļu būvētājs vadītājs Andris Bērziņš skaidro, ka biedrība uzmanīgi skatās, kas notiek tirgū un kādi ir konkursu rezultāti. “Pēdējos gadus ikvienā konkursā piedalās vismaz trīs līdz četri 4 pretendenti un cenas tiek spiestas uz leju. Vai tas vienmēr ir labi? To es nezinu. Kopumā mēs kā biedrība esam ļoti aktīvi tajos procesos, kas saistās ar normatīvo aktu pilnveidošanu, mums ir arī priekšlikumi, par kuriem mēs runājam. Kāpēc no uzņēmēju puses ir vēlme par katru cenu iegūt vienu vai otru pasūtījumu un pastāv liela konkurence un cenu dempinga? Jo kapacitāte uzņēmumiem ir lielāka nekā finansējums, kas tiek dots nozarei. Finansējums svārstās un uzņēmējiem ir jāmēģina svārstīties līdzi. Rodas jautājums, ko darīt ņemt tehniku uz nomaksu vai nomāt. Līzings ir lētāks, bet daudzi tehniku nomā, jo nezina, kas būs pēc gada, diviem vai trijiem. Ceļi ir prognozējama lieta un ir jāsaprot, cik daudz un ko grib izdarīt. Ir jābūt skaidri paustai pozīcijai. Neskaidrība ir viens no faktoriem, kas ietekmē konkurenci,” uzsver A. Bērziņš. Līdzīgās domās ir Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane. Arī viņa norāda, ja nozarei nav skaidrība par nākotni, tad nav iespējams noturēt nozares attīstību.

EM jau ilgstoši runā ar Finanšu ministriju (FM), lūdzot budžeta plānošanā atsevišķi izdalīt ieguldījumus infrastruktūrā, lai varētu vismaz trīs gadu periodā sekot līdzi, kāds finansējums ir plānotas un ar ko būvniekiem ir jārēķinās.

Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane

Būvniecība ir resursu ietilpīgs process, tas nav pakalpojums, kuru sniedz tikai ar cilvēkresursiem. Īpaši ceļu būvē, kur mehānismiem un iekārtām ir ļoti liela loma un uzņēmumiem ir jānodrošina lieli ieguldījumi attīstība. Ja ejam pa kalniem un lejām, tad tas traucē uzņēmumu attīstību un rezultējās kopējā situācijā,” uzsver O. Feldmane. Līdz ar to viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt stabilitāti. Lai to varētu izdarīt ir nepieciešami dati vai plāni vismaz trīs gadu periodā. Kā vēl vienu izaicinājumu viņa min zaļo būvniecību. “Šis jau ir brīdi, kad jāsāk runāt par klimatneitrālo būvniecību un kopīgiem spēkiem jāmeklē risinājumi, kā mēs varam uzlabot situāciju ceļu būvē. Skaidrs, ka klimata mērķi mums ir jāsasniedz un tas jādara kopā. Mums ir aktīvi jāsāk domāt par inovatīviem risinājumiem, tehnoloģiskiem uzlabojumiem un jāskatās, lai ejam kopā ar pārējām valstīm,” piebilst O. Feldmane.

Nepārtraukta virzība

Pretendentu skaits iepirkumos būtiski pieaug un konkurence palielinās un uzņēmēji veselīgi cīnās par tiesībām iegūt pasūtījumus, bet mēs nedrīkstam sēdēt uz vietas un ir vēl ir jāpilnveido LVC procedūras. Mēs strādājam kopā ar nozari, piemēram, attiecībā uz autoceļu būvniecības specifikācijām. Rīgas tehniskā universitāte (RTU) ir būtisks mūsu sadarbības partneris, lai saprastu, kādas ir tendences attiecībā uz materiālu pielietojamību. Visās šajās jomās ir jābūt standartizētiem nolikumiem un pēc iespējas mazāk prasībām, kuras kāds var interpretēt iepirkumā atšķirīgi. Proti, vienādi nosacījumi visiem, skaidras kvalitātes prasības, ārkārtas pārbaudes objektos arī ir netiešs konkurences aspekts,” norāda LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns atzīmē, ka izaicinājumi ceļu nozarē saglabājas nemainīgi. Viņš norāda, ka ir izstrādātas vairākas stratēģijas par ceļu attīstību un uzlabošanu Latvijā, kas ir gana ambiciozas, bet skatījumam ir jābūt, lai gan lietotāji, gan būvnieki to saprastu un izmantotu šīs vadlīnijas. “Attiecībā uz finansējumu, varbūt nav skaidri zināms, ka pēc četriem gadiem tas būs tieši tik liels, bet piešķirtais papildu finansējums ir bijis līdzvērtīgs iepriekš pieejamām Eiropas Savienības (ES)  fondu naudām. No izaicinājumiem vēl būtu atzīmējams princips, kas vērsts uz zaļināšanu, proti, nenodari būtisku kaitējumu. Iespējams, ka tas mainīs daļu no objektiem, ko mēs vēlamies realizēt. Ja gribam palielināt asfalta laukumu, kas paaugstinās braukšanas kvalitāti, mums ir jāizvēlas, kādā veidā to darām, vai brauksim lēnāk un bez bedrēm, bet būsim izmantojuši mazāku asfalta daudzumu objektā un uz vietas pieejamo materiālu. Vai varēs braukt ātrāk, bet palielināsies izmantotais materiālu daudzums,” skaidro T. Vectirāns. “Lai nozarē būtu stabilitāte gribētos lielāku skaidrību par plānotiem resursiem un valsts rīcību, tai skaitā arī caur PPP projektiem,” piebilst A. Bērziņš.

Ārvalstu pretendenti

Latvijā ir aktīvi ārvalstu ceļu būvniecības uzņēmumi, kā arī Latvijas būvniecības uzņēmumus iegādājas ārvalstu kompānijas. Ķekavas publiskās privātās partnerības (PPP) gadījumā visi četri pretendenti bija ārvalstu uzņēmumi, norāda M. Lazdovskis. “Konkursos piedalās arī uzņēmēji no Lietuvas un Igaunijas. Es pieļauju, ka Igaunijas uzņēmēji  kļūs vēl aktīvāki Latvijas tirgū, jo Igaunija valsts ceļu būvei atvēl mazāku finansējumu. Tai pat laikā spilgti palikusi atmiņā saruna, gatavojot Ķekavas apvedceļa iepirkumu. Atvērto durvju dienu laikā viens Turcijas būvniecības uzņēmums atveda skaistus bukletus ar jaunāko tehniku utt. Uz jautājumu, cik šādas tehnikas tiks atvests uz Latviju, atbilde bija – neviena. Viņi šo tirgu redz kā ģenerāluzņēmēji ar savām iespējām sniegt finanšu garantijas, bet darbiem nolīgt reģiona būvniekus. Tāpēc par aktīvu konkurenci varam runāt kā par Baltijas vienotu tirgu un varbūt atsevišķos gadījumos par Polijas kompānijām. Pārējie skatās uz Latviju, kā uz investīciju vidi,” situāciju skaidro M. Lazdovskis. Viņš vēl piebilst, ņemot vērā Ķekavas apvedceļa projekta pieredzi, ka 120 miljonu eiro būvdarbu vērtība jau ir tāda, kas varētu interesēt ārvalstu uzņēmumus. Līdz ar to iepirkumam nav jābūt miljardu vērtam.

Arī A. Bērziņš norāda, ka pastāv divu veidu starptautiskā līdzdalība būvniecības nozarē Latvijā. Viena caur vēlēšanos būt ģenerāluzņēmējam, bet otra – jau uzņēmumā esošā ārvalstu kapitāla līdzdalība. “Mūsu biedrības vidū ir Vācijas, Austrijas, Francijas, Spānija, Lietuvas kapitāls. Nevar neminēt, ka arī mūsu būvnieki un projektētāji aktīvi un ar labiem panākumiem piedalās, piemēram, Igaunijas tirgū,” situāciju iezīmē A. Bērziņš.

Savukārt O. Feldmane skaidro, ka mūžīgs ir jautājums, kas ir labāk – liels iepirkums, kas ir interesants ārvalstu uzņēmumiem vai arī sadalīts mazākos. “Latvijas ir maza un tas, ka neredzam tiešā veidā konkurentus no Francijas, Lielbritānijas u.c. valstīm ir saistīts ar mazajiem iepirkumiem, kas viņiem ir nepievilcīgi no resursu viedokļa. Jautājums – vai mēs vēlamies iepirkumus padarīt pievilcīgus citām Eiropas valstīm,” norāda O. Feldmane. Savukārt sadalot iepirkumus mazākos, ir skaidrs, ka dabūsim tikai vietējos uzņēmējus. No būvniecības puses skatoties, viņa piebilst, ja būvē vienu objektu riski ir mazāki, ja iepirkumu nesadrumstalo. Pie viena objekta strādājot vairākiem ģenerāļiem, tas saturēs lielākus riskus darbu koordinēšanā un kopumā projekta realizācijā.

Tāpat ir vērts saprast, ko nozīmē laba un veselīga konkurence nozarē. O. Feldmanei bažas rada tas, ka projektēšana iepirkumos krītas dalībnieku skaits, bet būvniecības iepirkumos strauji aug. Pārlieku liela konkurence arī nav veselīga, jo uzņēmumu kapacitāte ir lielāka nekā iepirkumiem. Tas nav labi, jo valstij nav jānodrošina darbs visiem būvniekiem. Tāpēc ir jāatrod samērīgums, kad apjoms, ko mēs vēlamies saņemt ir adekvāts tam, ko būvnieki var piedāvāt.