Rudenī un ziemā autovadītājiem īpaši svarīgi ir ievērot drošas braukšanas pamatprincipus. Apledojuši ceļi, mainīgi laikapstākļi un tumsa ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas apgrūtina braukšanu. Jādod vairāk laika gan bremzēšanai, gan manevru veikšanai, gan arī citu satiksmes dalībnieku reaģēšanai uz situāciju.

Pirmais sniegs nozīmē ne tikai ziemas prieku sezonas sākšanos, bet arī spriedzi uz ceļiem, jo pārvietošanās pa tiem kļūst riskantāka. Slideni ceļi, neredzami gājēji un tumsa – tie ir galvenie faktori, kas apgrūtina auto vadīšanu, norāda drošas braukšanas eksperti. “Ziemā svarīgi atcerēties: “Dodiet sev vairāk laika”. Bremzēšanai, manevru veikšanai, arī citu satiksmes dalībnieku reaģēšanai uz situāciju. Esam pieraduši celties vienā laikā, bet ziemā vēl jānotīra mašīna un jānokasa ledus. Ja savus celšanās paradumus nemainām, tad 10 minūtes ir jau zaudētas, tad sākas satraukums, ka kavēsim darbu. Ceļi slīd, arī citi brauc nedroši, kāds savu logu nav nokasījis. Visi šie nosacījumi summējas un veido sastrēgumus un uztraukumu. To apzinoties un dodot sev papildus 10 minūtes, pašam būs ērtāk braukt un visiem būs drošāk,” skaidro Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs un autosportists Jānis Vanks. Drošas braukšanas pamatprincipu ievērošana autovadītājiem palīdz laicīgi saskatīt bīstamu situāciju, paredzēt situācijas attīstību, pieņemt pareizo lēmumu un novērst avārijas situāciju pirms tā radusies.

Autovadītājiem ir jāprot nolasīt ceļu, ņemot vērā apstākļus, kādi konkrētajā brīdī ir, un attiecīgi ir jāreaģē. Sākoties ziemai, būtu ieteicams aizbraukt uz, piemēram, kādu nomaļāku autostāvvietu un pamēģināt kā automašīna uzvedas.

Normunds Lagzdiņš, Biķernieku sporta kompleksa vadītājs un drošas braukšanas eksperts

Tas palīdzēs saprast, kā automašīna pārvietojas un turas uz ceļa, ja ir iegādātas jaunas ziemas riepas un arī, ja uzliktas vecās. Tas palīdzēs izvairīties no pārsteigumiem. Protams, ja ir iespēja, noteikti vajag izmantot  drošas braukšanas apmācības un atsvaidzināt prasmes.

Ziemas riepas

Lai arī Latvijā obligāta prasība pēc ziemas riepām ir no 1.decembra, jāatceras, ka vasaras riepas savu uzdevumu pārstāj pildīt pie +5˚C. Tās kļūst cietākas, gumija nevar pilnvērtīgi nodrošināt bremzēšanu, pasliktinās automašīnas vadāmība. Tāpēc pats galvenais, lai ziemā automašīnā justos droši, ir riepas. Saķeri ar ceļu nodrošina četri plaukstas izmēra laukumi, tāpēc svarīgi, cik kvalitatīvi tie ir. Ziemas riepu protektoru standarts noteikts vismaz 4 mm, taču kārtīgai ziemai tas var būt par maz. Ja jāizvēlas starp jaunām mazāk zināma zīmola ziemas riepām vai lietotām pazīstama zīmola riepām, priekšroka tomēr dodama jaunām, jo lietotas riepas, iespējams, nav atbilstoši glabātas. Uz melnā ledus vislabāk strādā riepas ar radzēm, taču tās ir skaļākas un lielākajā Eiropas valstu – nav atļautas. Bezradžu riepu protektoros ir daudz lameļu (nelieli iegriezumi protektorā), tās ir maksimāli mīkstas, un ļauj mašīnu labāk kontrolēt uz ledus, taču stūrēšana uz sausa asfalta vai mitra bruģa var būt diezgan viltīga. Turpretī radžotām riepām bez radzēm protektors ir cietāks, bet pietiekami dziļš, lai nodrošinātu labu saķeri sniegā. Tā saucamās vissezonas riepas nav labākā izvēle. “Cilvēkiem ir limitētas iespējas nopirkt riepas, jo tās ir diezgan dārgas. Tāpēc nereti ir jāizšķiras ‒ pirkt laba zīmola lietotas riepas vai mazāk zināma zīmola ‒ jaunas. Es neesmu lietotu riepu piekritējs, jo nav zināms, kā tās glabātas,” norāda J. Vanks. N. Lagzdiņš skaidro, ka autovadītājiem ir jāpārslēdzas no vasaras uz ziemas domāšanu. “Tas ir tāpat kā, sākoties ziemas sezonai, nomainām automašīnai riepas no vasaras uz ziemas riepām. Ziemā automašīna vairs mums neklausa tik korekti, arī braukšanas uzsākšana vairs nebūs tāda pati kā vasarā. Es teiktu, ka labas ziemas riepas ir tas, kas nodrošina drošu pārvietošanos. Gribētu visiem atgādināt, ka minimālais ziemas riepu protektora dziļums, lai varētu piedalīties ceļu satiksmē ir 4 mm. Šādam minimālam protektora dziļumam būtu jābūt ziemas sezonas pašās beigās nevis brīdī, kad ziemas sezona sākas. Kāpēc? Ja protektora dziļums ziemas sākumā, piemēram, 1. decembrī būs 4 mm, tad nedaudz vēlāk, ap gadumiju, protektora dziļums jau būs mazāks,” skaidro N. Lagzdiņš.

Laba redzamība

Lielāko daļu informācijas autovadītājs uzņem ar redzi. Laba redzamība uzlabos ne tikai autovadītāja komfortu, bet spēju reaģēt kritiskās situācijās. “Svarīgi, lai nekas neaizsegtu autovadītāja skatu un viņš varētu laicīgi ieraudzīt, piemēram, šķērsli uz ceļa un attiecīgi arī reaģēt. Tāpēc vējstiklam jābūt tīram, bet to attiecīgi nodrošina labas slotiņas un vēl, kas nav mazsvarīgi, laicīgi ir jāiepilda nesasalstošais logu šķidrums. Jau šobrīd tvertnē esošajam vasaras logu šķidrumam var pievienot ziemas. Nekas slikts tas nav. Bet var arī izsūknēt vasaras šķidrumu pilnībā. Nākamā lieta: par cik ziemas laikā diennakts gaišais periods samazinās līdz minimumam, mēs ļoti lielu laiku esam spiesti braukt tumsā. Ir ļoti svarīgi, lai automašīnai būtu ne tikai labi priekšējie lukturi ar labu ceļa izgaismojumu, bet lai arī tie būtu pareizi noregulēti un neapžilbinātu pretī braucošos,” norāda N. Lazdiņš. Tuvās gaismas staru kūlis izgaismo ceļu aptuveni 40 metru attālumā. Braucot ar ātrumu 80-90 km/h, autovadītājs šo distanci nobrauc mazāk kā divās sekundēs. Tālo gaismu staru kūlis izgaismo ceļu apmēram 150 metru attālumā, dodot trīsreiz vairāk laika (apmēram 6 sekundes) laika nepieciešamajai reakcijai. J. Vanks arī piebilst, ka ne mazāk svarīgi ir notīrīt no sniega visu automašīnu, jo jumtam uzsilstot, sniegs, kas nav notīrīts, sāk kust un vienā brīdī automašīnas var atdalīties. Ja tas krīt uz aizmuguri, tad aizmugurē braucošajam var pat izsist auto stiklu. Ja sniegs kritīs uz priekšējā stikla, pilnībā to aizsedzot, tad tas notiks pie straujas bremzēšanas, kas parasti ir saistīta ar avārijas situāciju. Ja vēl šādā situācijā jāizvairās no kāda šķēršļa, tad situācija kļūst bīstama.

Pareizais ātrums

Izvēlies pareizo braukšanas ātrumu un pievērs uzmanību ceļa segumam. Vairumā gadījumu, kad automašīna ir sākusi slīdēt, tam par iemeslu ir bijusi nepareiza ātruma izvēlē, pārāk straujas darbības ar stūri un pedāļiem. Tāpēc, lai pēc iespējas samazinātu slīdēšanas draudus, ir jāizvēlas ceļa segumam atbilstošs ātrums un visām darbībām ir jābūt pēc iespējas plūstošākām. Ja automašīnai sāk slīdēt aizmugure, stūre jāgriež uz to pusi, uz kuru ir sākusi slīdēt mašīnas aizmugure. Ja automašīnai sāk slīdēt priekšpuse, tad izplatītākā autovadītāja kļūda ir mēģināt stūri sagriezt vēl vairāk, tādejādi papildus noslogojot priekšējos riteņus. Pareiza rīcība šādās situācijās ir psiholoģiski grūti izpildāma, jo stūre būtu jāatgriež nedaudz atpakaļ, jāatjauno saķere un jāmēģina griezt līkumā atkal. Mainīgos laikapstākļos asfalts izskatās tīrs, taču nav skaidrs, vai tas slīd vai neslīd. Tad ieteicams samazināt ātrumu līdz drošam un, ja tuvumā nav citu mašīnu, mēģināt bremzēt: ja mašīna saslīd vai bremžu pedālis sāk drebēt (ieslēdzas ABS), tad ir skaidrs – ceļš ir slidens, un jāsamazina ātrums līdz tādam, kādā būsiet spējīgi savaldīt automašīnu, ja tā sāks slīdēt.

Ziemā svarīga ir distances ievērošana starp transportlīdzekļiem, jo bremzēšana prasīs ilgāku laiku, bet arī garāku bremzēšanas ceļu nekā vasarā. Tāpat no rītiem var veidoties melnais ledus, ko mēs uz aci nemaz nevaram ieraudzīt. Ja autovadītājs atrodas uz ceļa, kur nav citu satiksmes dalībnieku, var pamēģināt pāris reizes nobremzēt, lai pārbaudītu kāds ir ceļa seguma stāvoklis.

Drošības sistēmas

Nepareizi lietojot automašīnas drošības sistēmas, braukšanas risks palielinās, norāda DBS eksperti. Autovadītājam jāpārzina, kāds ir drošības sistēmu uzdevums un ko no tām gaidīt. ABS ne vienmēr samazinās bremzēšanas ceļu, bet ļaus apbraukt priekšā radušos šķērsli, jo drošības sistēmas uzdevums ir neļaut riteņiem bloķēties un saglabāt iespēju stūrēt. Savukārt ESP sistēmas uzdevums ir neļaut automašīnai sākt slīdēt un sagriezties pie pārāk straujām darbībām ar stūri.

Ne tikai automašīnām, bet arī autovadītājiem ir jābūt sagatavotiem ziemas sezonai. Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu notiek tieši autovadītāju neuzmanības un zināšanu trūkuma dēļ.

Jānis Vanks, Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs un autosportists

„Lai izvairītos no avārijām, autovadītājam ir jābūt reakcijas gatavībā, katru sekundi jāseko līdzi notikumiem uz ceļa, jāievēro droša distance un jāizvēlas ceļu segumam adekvāts braukšanas ātrums,” uzsver J. Vanks.

Ziemas ekipējums

Ziemā automašīnā noteikti jābūt ledus skrāpim un slotiņai. Ja mašīna lielāka, noderēs slotiņa ar garāku vai izvelkamu kātu. Ja ir šaubas par akumulatoru, būtu labi vadāt līdzi akumulatora vadus. Daudz vietas neaizņems arī trose – ja gadās ieslīdēt grāvī, vai arī nepieciešams palīdzēt kādam citam. Tāpat ziemā var noderēt neliela izmēra lāpsta. Katrā mašīnā jābūt avārijas brīdinājuma trijstūrim.

 Ieteikumi

• Pārbaudi riepas protektora atlikums
• Pārbaudi logu tīrāmās slotiņas un  nomaini logu šķidrumu pret nesasalstošu
• Vienmēr notīri no mašīnas visu sniegu
• Ekstremālās situācijās bremzēšana veic strauji
• Nebaidies izmantot bremzes
• Atceries: “Dod sev vairāk laika!”

AVOTS: DBS