Realizējot ilgtermiņa attīstības stratēģiju un izbūvējot ātrgaitas ceļus, tiks samazināts ceļa pieslēgumu skaits un faktiski visi manevri notiks caur divlīmeņu satiksmes mezgliem

Valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam paredz valsts galveno autoceļu attīstību par ātrgaitas ceļiem. Divi no nākotnes ātrgaitas ceļiem  šķērso vai robežojas ar Piņķu ciemu. Šis piemērs skaidri parāda ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras, realizējot stratēģiju 2020–2040. Jau šobrīd iespējams modelēt un paredzēt šos riskus, norāda Guntis Grāveris, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes vadošais projektu vadītājs. 1994. gadā Piņķi bija tikai neliels ciems, kuram apkārt bija lauksaimniecības zemes un zema satiksmes intensitāte. Pēdējo 20 gadu laikā gan apbūve, gan intensitāte ir ievērojami pieaugusi. Arī tuvākajā laikā šajā apkārtnē ir plānoti vēl citi attīstības objekti. Visticamāk, ka piekļuvi teritorijai varēs nodrošināt tikai caur paralēlo ceļu. Tas būtu paralēlais ceļš, kurš patreizējo nobrauktuvi no Babītes Jūrmalas virzienā, virzīs gar Jūrmalas šoseju (A10) līdz pat Jūrmalas pilsētas robežai.

Divas maģistrāles

Iecere, kas paredz līdz 2040. gadam Latvijā izveidot ātrgaitas ceļus, vistiešākajā veidā ietekmēs to iedzīvotāju dzīvi, kas šobrīd mitinās blakus vai netālu no šiem ceļiem. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem Pierīgā ir Piņķi, kas atrodas Babītes novadā, kurš pēc reformas tiks apvienots ar Mārupes novadu, tuvumā diviem ļoti svarīgiem galvenajiem valsts autoceļiem – Rīgas apvedceļam (A5) un Jūrmalas šosejai (A10).

Kopumā Latvijā pēdējo 30 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir ievērojami krities, savukārt Pierīgas novadi ir piedzīvojuši ievērojamu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Piņķi atrodas jau minēto svarīgo autoceļu tuvumā un tos ir iecerēts pārbūvēt.

Guntis Grāveris, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes vadošais projektu vadītājs

“Atbilstoši stratēģijai ir iecerēts, ka Rīgas apvedceļš no Latvijā svarīgajiem attīstības centriem ir jāsasniedz divu stundu laikā. Šis plāns ir ļoti grandiozs, bet tas nenozīmē tikai ātruma palielinājumu, kā varētu iedomāties, svarīga ir arī satiksmes drošība,” skaidro G. Grāveris. Kā zināms Latvijā ir ļoti maz divu brauktuvju ceļu un nav ātrgaitas ceļu. Divu brauktuvju ceļi valsts ceļu tīklā ir vien aptuveni 100 km. Zinot to, ka ir aptuveni 20 tūkst. km valsts autoceļu, būtībā šie 100 km veido mazāk nekā vienu procentu. Tāpēc stratēģija paredz, esošos divu joslu ceļus, izvēlētos posmos, pārbūvēt par divu brauktuvju ceļiem, kas vienlaicīgi nozīmē arī  divlīmeņu satiksmes mezglu un paralēlo ceļu izbūvi, likvidējot lēngaitas satiksmes kustību un mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku pārvietošanos ārpus šī autoceļa.

Mazāk pieslēgumu

Piņķi un daudzas citas vietas Rīgas apvedceļa tuvumā balstās uz 30 un vēl vairāk gadu atpakaļ izbūvētu ceļu tīklu, kurš bez lieliem uzlabojumiem kalpo arī šobrīd. Ņemot vērā teritoriju attīstību, kā arī lielo satiksmes intensitātes pieaugumu, tas rada lielu slodzi uz valsts autoceļiem. Tāpēc ātrgaitas ceļu izbūves uzdevums ir sakārtot esošos piekļuves jautājumus.

Līdzšinējie ceļa pievienojumi tiks likvidēti, ne tādā veidā, ka to vairs nebūs, bet tie tiks pievienoti pie paralēlajiem ceļiem un netiks vairāk veikti nobraukšanas, uzbraukšanas un kreisā pagrieziena manevri no šiem pievienojumiem. Faktiski tiek atstāti divlīmeņu satiksmes mezgli, starp kuriem ieteicamais attālums būtu pieci līdz septiņi kilometri.

Guntis Grāveris, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes vadošais projektu vadītājs

Rīgas apvedceļa posmos, visticamāk, tas būs grūti izpildāms un attālums starp mezgliem tiks samazināts. Līdz 90. gadam izbūvētie mezgli šādu attālumu nenodrošina un tas ir aptuveni 3,5 līdz  četri kilometri. Tas nav ideāli, bet esošajā situācijā arī tas būtu labi, ja izdotos sakārtot satiksmi tā, lai visi manevri notiktu tikai caur šiem mezgliem.

Ar šiem risinājumiem ir paredzēts palielināt satiksmes drošību, kā arī tiks īstenoti dažādi trokšņu samazināšanas pasākumus. “Rīgas apvedceļa (A5) un Jūrmalas šosejas (A10) intensitāte ir ļoti liela. Pa Jūrmalas šoseju pārvietojas aptuveni 45 tūkst. automašīnu diennaktī un pēdējo desmit gadu laikā intensitāte pieaugusi aptuveni par trešdaļu. Savukārt Rīgas apvedceļa (A5) intensitāte ir aptuveni 23 tūkst. automašīnas diennaktī un intensitāte ir pieaugusi aptuveni divas reizes,” norāda G. Grāveris.

Problēmas un risinājumi

Rožu ielas pievienojums Jūrmalas šosejai, kas šobrīd ved uz ciemu Babīte, ir ļoti tuvu nākamajam autoceļu mezglam. Posms, kurā notiek uzbraukšana no Rožu ielas uz Jūrmalas šoseju pārklājas ar to posmu, kurā liela daļa autobraucēju, kas brauc uz Babīti vai griežas uz Liepāju vai Salaspili, jau pārkārtojas labajā malējā joslā, ieņemot rindu, lai uzbrauktu uz labās nobrauktuves, kas jau ir pašā satiksmes mezglā. Pārkārtošanās joslas garums, kas atrodas šajā satiksmes mezglā, ir nepietiekošs un ir par trešdaļu īsāks nekā būtu nepieciešams atbilstoši projektēšanas normatīviem. “Tāpat šī satiksmes mezgla zonā atrodas DUS Kool gan ar pievienojumu no Jūrmalas šosejas, gan rampā, kas virzās no Babītes uz Jūrmalu. Tālāk  atrodas Salienas perspektīvais ciemats, kur pašlaik ir pļavas un vēl nav notikusi apbūve Tomēr nākotnē šajā vietā ir paredzēta liela mēroga apbūve, laika gaitā izveidojot līdzīgu ciematu kā šobrīd ir Piņķi,” stāsta G. Grāveris. Viņš arī norāda, ka līdzīga situācija ir arī šosejas kreisajā pusē, kur pievienojums Ziedu ielai ir ļoti tuvu autoceļu satiksmes mezglam. “Tik tuvu, ka labās uzbrauktuves josla no Rīgas apvedceļa (A5) uz Jūrmalas šoseju (A10) skar jau šo pievienojumu. Tālāk ir jau iepriekš minētais nepietiekamais pārkārtošanās joslas garums. Jūrmalas virzienā atrodas arī DUS un autoserviss. Vēl uz priekšu atrodas Jūrmalas iela, kas faktiski kalpo kā piekļuve Piņķu ciematam gan iebraukšanai, gan izbraukšanai,” norāda G. Grāveris. Viņš atzīmē, ka līdzīga veidā problēmas ir arī uz autoceļa Rīgas apvedceļa (A5). Proti, nepietiekošs pārkārtošanās joslu garums A5 un A10 satiksmes mezglā abos virzienos, kā arī, skatoties jau uz Salaspils pusi, Rīgas ielas pievienojums atrodas vietā, kur ir vēsturiski izveidota labā uzbrauktuves josla. Šajā vietā  cilvēki uzņem ātrumu, lai iekļautos plūsmā uz Rīgas apvedceļa (A5), bet notiek lēnināšanas manevri, lai nobrauktu uz Piņķiem, uz Rīgas ielu.

Jūrmalas ielas pievienojums pie A10 ir intensīvs, te diennaktī pārvietojas aptuveni astoņi tūkstoši automašīnu. Dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā šis pievienojums ir radījis vismaz 20 CSNg. Būtībā jebkura šāda vieta, kur notiek novirze no pamatkustības jeb no tikai taisnas braukšanas dažādo manevru un konfliktpunktu dēļ, rada negadījumus. Līdzīga situācija ir ar Rīgas ielu,  kur intensitāte ir tuvu septiņiem tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Guntis Grāveris, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes vadošais projektu vadītājs

Paralēlie ceļi

Lai realizētu šo vērienīgo projektu, bet arī, lai nesadalītu teritoriju, LVC speciālists G. Grāveris atzīst, ka būs jāmeklē kompromiss starp visām ieinteresētajām pusēm. Tas tiks darīts ietekmes uz vidi novērtējuma un projektēšanas ietvaros. Kā risinājumu situācijai viņš min paralēlo ceļu izbūvi vietās, kur tas būs neieciešams. Nevar neminēt, ka risinājumi sevī iekļauj arī satiksmes drošības uzlabojumus, pret trokšņu pasākumus un infrastruktūras izveidi mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.