Lai novadam piesaistītu iedzīvotājus, nepieciešams attīstīt uzņēmējdarbību, kas vairotu darba iespējas. Ne mazāk svarīga ir arī laba infrastruktūra un mobilitātes veicināšana. Tā intervijā skaidro Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs. Bauskas novads atrodas Latvijas centrālajā daļā, Zemgales līdzenumā. To veido divas pilsētas – Bauska un Iecava – un 18 pagasti. I. Romānovs uzsver, ka infrastruktūra, darbaspēka un iedzīvotāju mobilitāte, ir jebkuras ekonomikas stūrakmens, tāpēc šie elementi ir ļoti būtiski arī pašvaldībai.

Kas veido Bauskas novadu?
Bauskas novada pašvaldība pēc Administratīvi teritoriālās reformas ir veidojusies, apvienojoties Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada pašvaldībai. Kopumā to veido 20 teritoriālās vienības, to skaitā divas pilsētas – Bauska un Iecava – un 18 pagasti. Bauskā un Iecavā arī koncentrējas lielākais iedzīvotāju skaits. Iecavā dzīvo nedaudz virs pieciem tūkstošiem, bet Bauskā – tuvu desmit tūkstošiem iedzīvotāju. Novadā ir izveidotas arī četras apvienību pārvaldes: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku. Tas arī kopumā veido administratīvo pārvaldības teritoriālo struktūru.

Kas veido Bauskas novadu?
Bauskas novada pašvaldība pēc Administratīvi teritoriālās reformas ir veidojusies, apvienojoties Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada pašvaldībai. Kopumā to veido 20 teritoriālās vienības, to skaitā divas pilsētas – Bauska un Iecava – un 18 pagasti. Bauskā un Iecavā arī koncentrējas lielākais iedzīvotāju skaits. Iecavā dzīvo nedaudz virs pieciem tūkstošiem, bet Bauskā – tuvu desmit tūkstošiem iedzīvotāju. Novadā ir izveidotas arī četras apvienību pārvaldes: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku. Tas arī kopumā veido administratīvo pārvaldības teritoriālo struktūru.

Kāda ir izveidojusies sadarbība ar apvienību pārvaldēm? Vai ir mijiedarbība?
Mijiedarbība notiek vistiešākā veidā. Es kā pašvaldības izpilddirektors atbildu par visu pašvaldības saimnieciskās darbības kopumu, arī par izglītības iestādēm. Savukārt izpilddirektora vietnieka amata pienākumos ir tieši apvienību pārvalžu darbības koordinēšana, darba plānošana un līdzīgi jautājumi. Protams, vēl viens vadošais amats ir Bauskas novada administrācijas vadītājs, kura padotībā ir departamenti. Darbs tiek organizēts gan iknedēļas plānošanās, gan ikmēneša paplašinātās sanāksmēs.

Jau pieskārāties iedzīvotāju skaitam pilsētās, bet kādas ir tendences Bauskas novadā kopumā?
Kā jau lielākajā daļā Latvijas pašvaldību, šajā ziņā, iespējams, izņēmums ir vienīgi Pierīga, arī Bauskas novadā vērojams iedzīvotāju skaita kritums. Situācija nav kritiska, bet dinamika ir nedaudz uz lejupejoša. Ja 2022. gadā varēja runāt par aptuveni 43 tūkstošiem iedzīvotāju novadā, tad šā gada sākumā tie bija 42,5 tūkstoši. Dzimtsarakstu nodaļa regulāri informē mūs par demogrāfiskajiem rādītājiem novadā, kādas ir dzimstības, mirstības un arī migrācijas tendences. Šie dati rāda, ka, diemžēl, mirstība pārsniedz dzimstību. Es teiktu, ka migrācijas un arī dzimstības jautājumi ir cieši saistīti ar darbavietu nodrošinājumu novadā, jo cilvēki izvēlas dzīvot maksimāli tuvāk darbavietai. Un tad jau arī veidot ģimeni.

Cik liela ir Bauskas novada ceļu saimniecība?
Pašvaldību autoceļu kopgarums Bauskas novadā ir 1130 km, bet ielu – 93 km. Tāpat pašvaldības pārziņā ir arī 41 tilts. Ja skatāmies detalizētāk, tad no visiem pašvaldības pārziņā esošajiem ceļiem 150 km jeb 13,3% ir ar melno segumu, bet pārējie ir ar cita veida segumu. Piemēram, pavisam neliels daļa autoceļu ir klāta ar bruģi – aptuveni viens kilometrs. Lielākais īpatsvars, protams, ir grants ceļi aptuveni 870 km. Savukārt 109 km ir ceļi, ko mēs dēvējam par bezseguma vai ceļiem ar citu segumu. Tie arī veido salīdzinoši lielu īpatsvaru novada teritorijā. Runājot par ielām, no 93 km 63 km ir ar melno segumu, kas faktiski ir 70% no ielu tīkla, 22 km ir ar grants segumu, bet pārējās ielas ir ar citu segumu. Tāda ir ceļu un ielu saimniecība Bauskas novadā. Ja raugāmies uz pašvaldības attīstības perspektīvām, tad apzināmies, ka ekonomikas asinsrite ir ceļi. Infrastruktūra, darbaspēks un iedzīvotāju mobilitāte, patiesībā ir jebkuras ekonomikas stūrakmens, tāpēc šie elementi ir ļoti būtiski pašvaldībai.

Ir jāsaprot, ka mēs nevaram to izdarīt ceļam, kas ved uz katru viensētu. Ir jābūt kā minimums vismaz trīs mājsaimniecību grupai, kas atrodas tiešā ceļa tuvumā.

Kā tiekat galā ar grants autoceļu ikdienas uzturēšanu? Cik daudz galvassāpju tie sagādā? Īpaši rudenī un pavasarī, kad iestājas šķīdonis, bet ir jānodrošina skolēnu pārvadājumi un sabiedriskā transporta kustība?
Lauvas tiesu ikdienas uzturēšanas līdzekļu veido valsts ceļu piešķirtā mērķdotācija. 2024. gadā tie bija 1,48 milj. eiro, bet šogad – 1,49 milj. eiro, tātad tā mazliet ir pieaugusi. Noapaļojot ik gadu tie ir aptuveni 1,5 milj. eiro, ko no valsts pašvaldība saņem mērķdotācijas veidā autoceļu ikdienas uzturēšanai. Tomēr ar šo vien nepietiek, tāpēc pašvaldība ikdienas autoceļu uzturēšanai papildus atvēl aptuveni 600 tūkst. eiro ik gadu. Protams, ka mēs priecātos, ja pieejamais finansējums būtu lielāks. Bieži vien ikdienas uzturēšanas darbi ir atkarīgi arī no laikapstākļiem. Jo vairāk mēs iztērējam, ziemā, jo mazāk līdzekļu atliek vasarā veicamajiem darbiem. Aizvadītajā ziemā nebija daudz sniega, tāpēc ceļi bija mazāk jāšķūrē un jāatbrīvo no sniega sanesumiem. Tajā pašā laikā nepastāvīgā gaisa temperatūra un mainīgie laikapstākļi negatīvi ietekmēja tieši grants ceļu stāvokli ziemas periodā, tāpēc no pašvaldības puses tos uzraudzījām īpaši rūpīgi. Es domāju, ka visās pašvaldībās ceļu uzturēšanas ziņā šīs tendences ir līdzīgas. Tātad pirmā un galvenā prioritāte – agri no rītiem steidzamies sakopt novada ceļus, kur ietilpst skolēnu pārvadājumi un sabiedriskā transporta maršruti. Otrkārt, veicot ceļu uzraudzību un apsekošanu, reaģējam uz tām vietām, kur, ir izveidojušās, piemēram, smilšu vannas, ceļš ir zaudējis nestspēju u.c. Tad veicam grants piebēršanu, planējam, greiderējam, izlīdzinām ceļa klātni, lai varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti. Vai mums tas vienmēr tas izdodas? Teiktu, ka ne vienmēr spējam to izdarīt, un ir atsevišķi kritiskāki ceļu posmi, kas prasa īpašu uzmanību. Mēs saņemam arī iesniegumus un pieteikumus no iedzīvotājiem gan par pašvaldības, gan valsts ceļu stāvokli un ar uzturēšanu saistītiem jautājumiem. Tad mēs sazināmies arī ar VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāvjiem, jo ir svarīga savstarpējā informācijas apmaiņa.

Kā kopumā vērtējat pašvaldības pārziņā esošo ceļu un ielu stāvokli?
Es teiktu, ka kopumā stāvoklis ceļiem un ielām ir apmierinošs, bet to ietekmē sezona un laikapstākļi. Iespējams, kāds teiks, ka vārds apmierinoši neiztur kritiku, jo ir periodi, kad to stāvoklis nav tik labs. Raugoties gada griezumā, vasarā, kad ir sauss periods bez lietus, grants ceļu stāvoklis ir salīdzinoši labs vai apmierinošs, jo mēs nodrošinām nepieciešamos ikdienas darbus atbilstoši uzturēšanas klasei. Tāpēc tādas viennozīmīgas atbildes par ceļu stāvokli nav. Ietekmējoties no dažādiem ārējiem faktoriem, tas ir mainīgs. Piemēram, vasarā vairāk uzturēšanas darbu nākas veikt uz tiem ceļiem, kur palielinās satiksmes intensitāte, jo pārvietojas mežizstrādes, lauksaimniecības un cita lielgabarīta tehnika.

Un kā ir ar valsts ceļiem, kas atrodas jūsu novada teritorijā? Kā vērtējat to stāvokli?
Es teiktu – ļoti līdzīgi. Jo, piemēram, šķīdonis ietekmē gan mūsu, gan valsts autoceļus ar grants segumu.

Vai atputekļojat grants autoceļu? Kādi ir nosacījumi, lai tas tiktu darīts?
Ik gadu pieaug iesniegumu skaits ar lūgumu veikt atputekļošanu, jo iedzīvotāji, kas dzīvo blakus autoceļiem ar grants segumu, arvien vairāk un vairāk novērtē to, ka ceļš tiek atputekļots un viņu dzīves kvalitāte sausajā vasaras periodā uzlabojas. Ja saņemam iesniegumu, kas attiecas uz valsts ceļu, tad to pārvirzām uz VSIA Latvijas Valsts ceļi. Grants autoceļi tiek atputekļoti vienu reizi sezonā, bet, ja pēc ziemas sezonas ir atlicis lielāks finansējums, tad izskatām iespēju ceļu posmus ar intensīvāku satiksmi blīvāk apdzīvotās vietās atputekļot divas reizes sezonā. Ir jāsaprot, ka mēs nevaram to izdarīt ceļam, kas ved uz katru viensētu. Ir jābūt kā minimums vismaz trīs mājsaimniecību grupai, kas atrodas tiešā ceļa tuvumā. Tās varbūt arī daudzdzīvokļu mājas. Apdzīvoto vietu tuvumā ierobežojam arī atļauto maksimālo braukšanas ātrumu, lai novērstu ceļa putēšanu, un vienlaicīgi, lai neapdraudētu satiksmes drošību. To vai autovadītāji ievēro ātruma ierobežojumus gan ir grūti izkontrolēt.

Vai piesaistāt arī kādus Eiropas līdzekļus projektu realizācijai?
Jā, protams, kur ir iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektus, mēs to darām. Piemēram, piesaistījām līdzfinansējumu 1,1 milj. eiro apmērā no ES programmas uzņēmējdarbības atbalstam. Ar tā palīdzību pārbūvējam vairākus ceļus novada teritorijā, kas ir svarīgi uzņēmējiem. Ja runājam vēl par kādiem finanšu instrumentiem, tad izmantojam arī aizņemšanās iespējas valsts kasē. 2025. gadā faktiski ir apstiprināti pieci projekti ar aizņēmuma atbalstu 7,4 milj. eiro apmērā, pašvaldības budžeta līdzfinansējums veido 15%, kas ir aptuveni 1,1 milj. eiro. Attiecībā uz būvniecības projektiem mēs pieturamies pie sistēmas, ka vienu gadu plānojām projektēšanas darbus, bet nākamajā – realizāciju. Tāds cikls tiek veidots pašvaldībā, lai nemitīgi uzlabotu ceļu stāvokli. Šobrīd daļa līgumu ir noslēgta, bet daļa vēl ir procesā, lai varētu lietderīgi izmantot vasaras periodu ceļu būvniecībā, jo tā mūsu platuma grādos ir ļoti īsa.

Vai ir izstrādāts transporta attīstības plāns un teritorijas plānojums?
Šobrīd teritorijas plānojums tiek izskatīts trešajā redakcijā. Optimistiskais scenārijs – rudenī tas varētu rezultēties. Ja vēl būs ierosinājumi, iebildumi, ieteikumi, kā jau tas ir sabiedriskās apspriešanas procesā, tad plānojam pieņemt līdz gada beigām. Savukārt, ja runājam par transporta attīstības plānu, šis dokuments ir teritorijas plānojuma sastāvdaļa.

Kā redzat kopumā novada attīstību nākotnē?
Šis laikam ir vairāk jautājums nevis pašvaldības izpildvarai, bet gan politiķiem. Es domāju, ka visas pašvaldības apzinās izaicinājumus ģeopolitiskajā kontekstā. Mēs saprotam, ka liela valsts budžeta daļa tiks veltīta aizsardzības lietām. Tajā pašā laikā pašvaldībai ir savas funkcijas, kas ir jāīsteno, nodrošinot iedzīvotājiem pieņemamu labbūtības vidi ar izglītības iespējām bērniem. Jautājumu spektrs, kas ir pašvaldības atbildībā, nepaliek mazāks. Tāpat aizvien biežāk valsts deleģē pašvaldībām vairāk un vairāk pienākumu, un ne vienmēr tam seko finansējums. Tāpēc administratīvais slogs un finansējuma jautājumi ir gana saspringti un ar tiem saistītā spriedze tikai pieaug.

Attiecībā uz ceļiem, kas zaudējuši valsts autoceļu funkciju, vai Bauskas novada pašvaldība ir pārņēmusi vai plāno tos pārņemt?
Jā, Iecavas apkārtnē ir pārņemti vairāk posmi, ir plānots pārņemt vēl vairākus valsts autoceļu posmus pārējā novada teritorijā. Bet jārunā ir par nosacījumiem. Pašvaldība varētu izvērtēt tādu ceļu posmu pārņemšanu, kuriem nav jāveic kapitālieguldījumi vai pārbūve. Faktiski tie būtu ceļi, kam būtu jānodrošina ikdienas un periodiskā uzturēšana. Protams, ka pašvaldība nevar pārņemt visus ceļus vai posmus, kas zaudējuši valsts funkciju, jo ir jāizvērtē un jāņem vērā arī pašvaldības prioritātes. Es teiktu, ka ir arī jāpārskata finansējums uzturēšanai, kas tiek piešķirts par kilometru, jo tagadējais ir apstiprināts jau krietni sen, bet šobrīd uzturēšanas izmaksas jau ir krietni mainījušās. Piemēram, ziemā jāveic ceļu attīrīšana no sniega, no sanesumiem, jānodrošina, lai ceļi būtu izbraucami, un tas viss prasa būtisku daļu no uzturēšanas līdzekļiem. Tā ka ceļu pārņemšana noteikti nebūs ātrs process, bet pakāpeniski pie tā darbojamies.

Kā ir ar uzņēmējdarbību un tās attīstību novadā?
Ceļi noteikti ir viens no galvenajiem faktoriem, kam uzņēmēji, kas vēlas ienākt novadā un attīstīt savu darbību, pievērš uzmanību, jo, kā jau minēju, ceļi ir ekonomikas asinsrite. Protams, ka pašvaldība ir vērsta uz to, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, gan iesaistoties ar savu finansējumu, gan piesaistot arī ES struktūrfondu līdzekļus.

Varbūt vēl kādu burkānu jūs piedāvājat uzņēmējiem?
Mums ir industriālais parks, kura piepildīšana ar uzņēmumiem pašvaldībai ir liels izaicinājums, bet tajā pašā laikā tas ir pozitīvs signāls uzņēmumiem, kas izskata iespēju ienākt Bauskas novadā. Nevar neminēt arī Rail Baltica maģistrāles būvniecību, kas prasīs gan izejmateriālus, gan arī darbaspēku. Industriālajā parkā ir izveidota betona ražošanas rūpnīca.

Ko Bauskas novadam nozīmē Bauskas apvedceļa izbūve?
Pašvaldība jau ļoti ilgi gaida Bauskas apvedceļu, jo ir svarīgi novirzīt satiksmes kustību no pilsētas centra. Arī mēs kā pašvaldība to darām jau šobrīd. Tikko esam pabeiguši Zaļās un Kalna ielas pārbūvi Bauskā, mainot arī satiksmes kustību un novirzot to no vecpilsētas ēkām, lai pasargātu tās no bojāejas. Tomēr mums ir jārēķinās, ka līdz ar Bauskas apvedceļa izbūvi samazināsies transporta plūsma cauri pilsētai, tātad tas ietekmēs uzņēmējdarbības vidi. Līdz ar to jau šobrīd ir jādomā, kā piesaistīt vairāk tūristu, jo Bauskā un novadā kopumā ir daudz tūrisma objektu.

Kas varētu veicināt cilvēku vēlmi pārcelties tomēr dzīvot uz Bauskas novadu?

Ne tikai uz pilsētām, bet arī ārpus tām. Šis jautājums patiesībā ir ļoti daudzšķautņains. Ja mēs to projicējam tieši uz Bauskas novadu, tad es pārstāvu viedokli, ka cilvēkam pats svarīgākais ir darbs, proti, darba vietas sasniedzamība, laba mobilitāte. Pašu cilvēku ziņā ir izvēle, vai patīk dzīvot pilsētas džungļos ar pulsējošu, dinamisku dzīves ritmu, vai arī patīk lauku miers. Un noteikti jāpiemin, īpaši runājot par jaunām ģimenēm, izglītības sasniedzamība, iespējami tuvāk dzīves un darba vietai. Jā, tas arī ir faktors, kurš spēlē lomu jau sākot ar pirmsskolas izglītības pieejamību un secīgi tālāk apgūstot pamatskolas, vidusskolas posmu, tēmējot arī uz augstskolu.

Kāda ir situācija ar dzīvojamo fondu novadā?

Šis arī ir svarīgs jautājums iedzīvotāju piesaistei. Jā, pašvaldība arī attīsta zemas īres maksas mājokļu politiku. Tie ir dzīvojamie nami, kuri tiek būvēti ar nolūku piesaistīt jaunos speciālistus ar ģimenēm. Kvalitatīva dzīves vide un infrastruktūra ir būtisks nosacījums, lai tas izdtos. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Altum. Viens šāds nams jau ir realizācijas stadijā, un ir arī iestrādnes citiem.