Lai nodrošinātu drošus valsts nozīmes autoceļus, Lietuvā šogad tiek ieviesti dažādi satiksmes drošības inženiertehniskie risinājumi, kā arī tiek atjaunota kritiskā stāvoklī esošā ceļu infrastruktūra.

Lietuvā biežākais ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) cēlonis ir atļautā maksimālā braukšanas ātruma pārsniegšana. Tomēr, neskatoties uz baisajām sekām, teju deviņi no desmit autovadītājiem uz valsts nozīmes ceļiem Lietuvā mēdz pārsniegt ātrumu, liecina sabiedriskās domas aptaujas dati, kas veikta pēc AS Via Lietuva (agrāk Lietuvas autoceļu direkcija) pasūtījuma. “Ceļu satiksmes drošības paaugstināšana ir mūsu galvenā prioritāte. Šogad valsts autoceļu tīklā tiek remontēti vai plānoti remontdarbi 30 tiltiem un viaduktiem, tiek remontēti ceļu posmi ar vislielāko satiksmes intensitāti un sliktākajā stāvoklī, kā arī tiek pārbūvētas un no jauna izveidotas gājēju pārejas un ātrumvaļņi, tiek izbūvēta gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Tomēr noteicošais faktors drošam braucienam ir pats satiksmes dalībnieks un viņa uzvedība, tāpēc ir svarīgi izglītot sabiedrību par biežāko CSNg cēloni – atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu – un tā sekām,” norāda Marius Švaikauskas, AS Via Lietuva ģenerāldirektors.

Šogad uz valsts nozīmes ceļiem Via Lietuva plāno realizēt pēdējos gados lielāko apjomu ar drošības inženiertehniskajiem pasākumiem. Iecerēts ierīkot vai atjaunot 360 gājēju pārejas, uzstādīt 83 ātrumvaļņus, kā arī izbūvēt aptuveni 40 km gājēju un velosipēdistu infrastruktūras. Satiksmes drošību veicinoši pasākumi tiek veikti arī krustojumos un posmos, kur fiksēti melnie punkti. Lietuvā ceļš, ielas posms vai krustojums tiek uzskatīts par melno punktu, ja tur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri un vairāk reģistrēti CSNg.

Cik lielā mērā ātruma pārkāpumi un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana ir problēma un ir pamatā CSNg?
Viennozīmīgi ātrums ir viens no galvenajiem CSNg iemesliem. Saskaņā ar mūsu veikto aptauju aptuveni 88% autovadītāju norāda, ka dažkārt mēdz pārsniegt ātrumu. Arī policija uzsver, ka bojāgājušo skaita pieaugums valsts ceļu tīklā ir tieši maksimālā braukšanas ātruma pārsniegšanas dēļ. Tie ir 56% no visiem bojāgājušajiem. Aptaujas dati parāda, ka 83% aptaujāto uzskata – biežākais ceļu satiksmes negadījumu cēlonis ir satiksmes dalībnieku bezatbildīga rīcība un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Tai pašā laikā tikai 11% atzīmējuši, ka ievēro noteikumus. Lietuvā autovadītājus izvēlēties drošu braukšanas ātrumu motivē bailes no ceļu satiksmes negadījuma (46%), uz ceļiem uzstādītie ātruma mērītāji (36%), kā arī bailes zaudēt autovadītāja apliecību (27%).

Esat arī uzsākuši ceļu satiksmes drošības kampaņu, kuras laikā vēršat uzmanību tieši uz ātruma pārsniegšanu. Kādi, jūsuprāt, ir iemesli ātruma pārsniegšanai un kā ar to cīnīties?
Šādas drošības kampaņas rīkojam katru gadu. Galvenais līdzeklis, kā cīnīties ar smagiem CSNg, kuros ir bojāgājušie, ir satiksmes drošības līdzekļu ieviešana uz ceļa, satiksme drošības uzlabošana ar bīstamo vietu pārbūvi. Piemēram, krustojumus pārbūvējot par apļiem, ierīkojot gājēju un velosipēdistu infrastruktūru, izbūvējot dzīvnieku žogus, ātrumvaļņus, barjeras u. c., kā arī ieviešot vidējā ātruma mērīšanas sistēmas.

Ceļa satiksmes negadījumi Lietuvā*

Kādas ir tendences attiecībā uz bojāgājušajiem CSNg? Kā ir mainījies to skaits pēdējo gadu laikā?
Salīdzinot šī gada pirmo piecu mēnešu statistiku ar 2023. gada attiecīgo periodu, redzams, ka CSNg skaits ir palielinājies par 4,8%. 2023. gadā tie bija 960 negadījumi, bet šogad jau – 1006. Tāpat ir palielinājies ievainoto skaits par 3,7% jeb 41 ievainoto. Tomēr pozitīvi ir tas, kas šajā laika periodā tomēr par 29,8% ir samazinājies bojāgājušo skaits CSNg. Pērn tie bija 57 bojāgājušie, bet šogad – 40.

Kāds ir 2024. gada finansējums autoceļiem? Kā tas ir mainījies salīdzinājumā ar 2023. gadu?
Kopējais finansējums autoceļiem šogad ir 882 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 2023. gadā, kad tas veidoja 750 miljonus eiro. Lielāko daļu no šīs summas veido valsts budžeta finansējums, šogad tas ir par 40 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. Vēl 140 miljoni ir finansējums no militārās mobilitātes, bet 159 miljoni eiro ir dažādu Eiropas Savienības fondu finansējums.

Uz kāda veida projektiem šobrīd ir vērsts fokuss?
Tie ir Lietuvas valdības programmā iekļautie projekti un divējāda pielietojuma (militārā un civilā) projekti. Ņemot vērā Lietuvas ģeogrāfisko un ģeopolitisko situāciju, ir svarīgi nodrošināt, lai tehniskā ceļu infrastruktūra valstī būtu pienācīgi attīstīta. Lietuvā mūsu un sabiedroto karavīriem un speciālajai tehnikai jāpārvietojas ērti un ātri. Divu gadu laikā, 2023.–2024. gadā, izmantojot pagaidu banku solidaritātes nodokļa līdzekļus, būsim īstenojuši valsts drošībai īpaši nozīmīgus ceļu projektus par vairāk nekā 291 miljonu eiro. Runājot par konkrētiem autoceļiem, galvenā prioritāte ir Via Baltica posma no Marijampoles līdz Lietuvas/Polijas robežai (56,86.–97,07. km) pārbūve. Pagājušajā gadā ir pabeigti divi posmi no 72,50. līdz 85. km, šogad tiks pabeigts posms starp Marijampoli un Skardupijas ciemu (56,83.–72,50. km). Šis ir garākais un tehnoloģiski sarežģītākais posms. Savukārt šī gada maijā parakstīts līgums par posma no 85. km līdz 97,06. km pārbūvi, kas jāpabeidz līdz 2030. gada beigām. Tie ir lielākie ceļu infrastruktūras būvdarbi neatkarīgās Lietuvas vēsturē. Sagatavošanās procedūras notiek arī nākamajiem posmiem no Kauņas līdz Lietuvas/Latvijas robežai. Galvenais uzstādījums ir pārbūvēt šos divus posmus līdz 2030. gadam. Otra prioritāte ir autoceļa Viļņa–Utena (A14) remonts. Šogad tika parakstīti divi līgumi par posma no 64,33. līdz 79,51. km un no 79,51. līdz 93,73. km remontu. Šie darbi jāpabeidz līdz šā gada beigām. Viļņa–Utena ir valstī sliktākās kvalitātes autoceļš. Tas būvēts no 1979. līdz 1985. gadam un ir vienīgais no betona blokiem būvētais ceļš Lietuvā. Karstajā sezonā uz ceļa bieži izcēlās betona plātnes, kas apdraudēja satiksmes drošību un izraisīja sastrēgumus, kā arī uz ceļa pastāvīgi parādījās plaisas un rievas. Darbu laikā plānots veikt divu joslu kapitālremontu, ierīkot autobusu pieturas ar paviljoniem, gājēju celiņiem un modernu apgaismojumu. Šajā ceļa posmā paredzēts uzstādīt arī žogus un horizontālās barjeras aizsardzībai pret dzīvnieku migrāciju, kas palīdzētu samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu dzīvnieku migrācijas laikā. Plānots ierīkot papildu kreisā pagrieziena joslas. Uzsākti arī darbi pie Jonavas apvedceļa būvniecības pirmās kārtas. Šis projekts ir svarīgs vairāku iemeslu dēļ. Pēc tā īstenošanas tiks paaugstināta satiksmes drošība, uzlabota satiksmes plūsmas kapacitāte Jonavas pilsētā, kā arī apvedceļš kļūs par īpaši svarīgu sakaru artēriju NATO sabiedroto militārās tehnikas pārvietošanai ap tuvējo Ruklas poligonu. Šogad jāpabeidz arī darbi uz Meškinio tilta, kas atrodas uz autoceļa Viļņa–Kauņa (A1). Tāpat turpinās darbi pie divpusējās lietošanas ceļu izbūves, kā arī būvdarbu līgumu parakstīšana par sliktā stāvoklī esošo ceļu rekonstrukciju.

Kāds ir darba apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem?
Darbu apjoms noteikti ir lielāks, jo, kā jau minēju, vienlaikus darbi notiek uz vairākiem galvenajiem valsts autoceļiem Via Baltica, Viļņa–Utena (A14), Viļņa–Kauņa (A1) un uz vairākiem tiltiem.

Vai tiks īstenoti satiksmes drošības projekti vai veloceliņi?
Jā. Satiksmes drošības projekti ir ļoti svarīgi. Viens no uzņēmuma šī gada mērķiem, uzlabojot satiksmes drošību uz valsts autoceļiem, ir melno punktu likvidēšana. Tie ir tādi ceļu posmi un krustojumi, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri un vairāk CSNg. Esam pārliecināti, ka kvalitatīva analīze un racionāli izvērtētas un mērķtiecīgas investīcijas valsts bīstamākajos ceļu posmos un krustojumos būtiski uzlabos satiksmes drošības situāciju uz ceļiem. Šobrīd uz valsts autoceļiem ir 38 melnie punkti, šī gada laikā plānots ieviest satiksmes drošību paaugstinošus risinājumus visos valstī fiksētajos melno punktu ceļu posmos un krustojumos. Piemēram, uzlabotas gājēju pārejas, pārveidoti krustojumi, ierīkotas atsevišķas kreisā pagrieziena joslas, uzstādītas ceļazīmes u. c. 2022. gadā melno punktu skaits bija 42, bet 2021. gadā – 44. Pie satiksmes drošības projektiem jāmin arī gājēju un velosipēdistu infrastruktūras un apļveida krustojumu izbūve.

Kāds ir ceļu un tiltu stāvoklis kopumā?
Via Lietuva 2024.–2026. gada prioritāšu sarakstā ir kritiskā stāvoklī esošo tiltu un viaduktu remonts.
Tiek veikti visi iespējamie pasākumi, lai atrastu papildu finansējumu un būvuzņēmējus, kas uzņemtos ne tikai ceļu, bet arī sarežģītāku būvju, t.i., tiltu un viaduktu, rekonstrukciju. Uz valsts nozīmes ceļiem kritiskā vai sliktā stāvoklī ir 109 tilti un viadukti. To remontam nepieciešami 470 miljoni eiro, lai saremontētu visus valsts tiltus līdz apmierinošam stāvoklim – aptuveni viens miljards eiro. Neskatoties uz līdzekļu trūkumu, pieliekam maksimālas pūles, lai stabilizētu tiltu stāvokli un pagarinātu to lietošanas laiku. Tilti celti pirms vairāk nekā pusgadsimta pēc tobrīd spēkā esošajām tehniskajām prasībām, tāpēc to stāvoklis pasliktinās gan satiksmes apjoma, gan vecuma dēļ. Šobrīd vairāk nekā 5500 no 21 000 km Via Lietuva uzturēto autoceļu, maģistrāļu, reģionālo un rajona ceļu stāvoklis ir neapmierinošs un aptuveni 1000 km ir sasniedzis robežu – ja netiks veikti ieguldījumi, tie papildinās sliktā stāvoklī esošo ceļu
sarakstu. Neapmierinošā stāvoklī un uz robežas esošo ceļu remontam nepieciešami aptuveni 6,5 miljardi eiro. Un šis process prasīs vairākus gadus. Taču ar katru gadu plānots palielināt ceļu un tiltu remontdarbu apjomu.

Vai saskatāt kādus izaicinājumus un problēmas, kas varētu skart, – gan globālas, gan lokālas?
Es teiktu, ka lielākais izaicinājums ir finanšu līdzekļu trūkums. Aprēķināts, ka reālā vajadzība pēc finansējuma ceļiem Lietuvā ir 1,8 miljardi eiro. Liela problēma ir arī inflācija.