Igaunijas mērķis ir melns segums uz visiem ceļiem, kuru diennakts intensitāte ir 50 automašīnas

Lai iepazītos ar situāciju uz Igaunijas valsts ceļiem un uzzinātu, vai arī kaimiņi veic virsmas apstrādi, Autoceļu Avīze devās uz Igauniju, kur tikās ar Igaunijas ceļu administrācijas Rietumu reģiona uzturēšanas vadītāju Ennu Rādiku (Enn Raadik).

Informācijai:

Igaunijas Valsts ceļu administrācija tiek iedalīta četros reģionos, no kuriem Rietumu reģions pēc platības ir vislielākais, jo ietver 5 rajonus: Hījumā un Sāremā salas, kā arī Hāpsalas, Viljandi un Pērnavas rajonus, taču pēc ceļu tīkla tas ir otrajā vietā aiz Austrumu reģiona.  Kopumā Igaunijā ir 15 administratīvie rajoni jeb apriņķi.

Nākamo septiņu gadu laikā Igaunijas ceļu administrācija plāno katru gadu veikt:

  • Virsmas apstrādi aptuveni 1100 km ceļu;
  • Uzklāt melno segumu 150 km grants ceļu (vienkārtas vai divkāršā virsmas apstrāde);
  • Saremontēt 300 km bruģēto ceļu;
  • Atjaunot 50 tiltus.

 Kā veidojas finansējums Igaunijas valsts autoceļu tīklam?

Šogad no valsts budžeta ceļiem ir piešķirti 253 milj. EUR (pērn bija 238 milj. EUR, nākamgad plānots 261 milj. EUR). Ceļu budžets tiek plānots 6 gadu periodam – 2014.-2020. gadam. Katru gadu par budžetu lemj atsevišķi, tādēļ nākamajiem gadiem skaitļi var nedaudz mainīties.

Līdz šim ceļiem tika novirzīti 75% akcīzes nodokļa, kas iekasēts par naftas produktu tirdzniecību, tomēr pirms gada tas tika atcelts. Lai arī turpmāk plānots pieturēties pie šī paša apjoma, kā likums tas vairāk nedarbojas. Tas bija politisks lēmums.

Šobrīd ir sācies jauns ES finansējuma periods, kas ilgs līdz 2020. gadam. Kas notiks pēc tam – varēsiet paši uzturēt savus ceļus?

Tas ir atkarīgs no kopējās ekonomiskās situācijas valstī. Vai mēs 2020. gadā varēsim iztikt bez ES naudas, es nezinu. Taču ES finansējuma apjoms jau šobrīd samazinās.

Latvijā 25 gadu laikā ceļos savlaicīgi neieguldīto līdzekļu apjoms ir uzkrājies gandrīz 4 miljardu EUR apjomā. Vai jums šādi aprēķini ir veikti?

Precīzus aprēķinus mēs neesam veikuši, bet, protams, naudas pietrūkst. Mēs, piemēram, gribējām, Tallinas – Tartu šoseju izbūvēt četrās joslās, bet vietām ir nevis 2+2, bet 2+1 joslas. Mums bija arī plānots, ka Via Baltica būs 2+2, taču no Tallinas līdz Pērnavai tomēr ir 2+1.

Vai taisnība, ka Igaunijā tagad pārsvarā nodarbojas ar ceļu uzturēšanu un lielus būvniecības darbus vairāk neveic?

Tā nav, mēs veicam arī lielākus darbus par virsmas apstrādi, piemēram, šobrīd vērienīgi ceļu būves darbi notiek uz Tallinas – Tartu šosejas.

Kādi darbu veidi pašlaik notiek uz Igaunijas ceļiem?

Šobrīd tiek veikta virmas apstrāde, grants ceļu remonti, nedaudz – virsmas apstrāde ar karstās reciklēšanas* metodi. Tāpat notiek rekonstrukcija un celtniecības darbi – vairāki objekti uz Tallinas apvedceļa un tuvāk Tartu.

Arī Igaunijā ceļi iedalās pēc dažādām klasēm. Kāds ir jūsu mērķis attiecībā uz reģionālās un vietējās nozīmes ceļiem?

Mēs gribam, lai pa tiem ceļiem, kur diennaktī brauc vismaz 50 automašīnas, būtu melns segums. Šobrīd to vēl neesam sasnieguši. Šobrīd melnais segums ir gandrīz uz visiem ceļiem, kur diennaktī pārvietojas vismaz 120 automašīnas.

Tie ceļi, uz kuriem pēdējos gados veikta dubultā virsmas apstrāde, ir labā stāvoklī, bet tiem, kam tas vēl nav izdarīts, pārsvarā ir nepieciešams arī ceļa remonts. Un tikai tad tos varēs taisīt melnus.

Gan pēc vienkārtas, gan pēc dubultās virsmas apstrādes mēdz atlēkt akmentiņi, kas var sabojāt automašīnu stiklus. Kāda ir jūsu prakse, lai mazinātu šo atlēkušo akmentiņu skaitu? Vai liekat ātruma ierobežojumus?

Par to atbild uzņēmējs, kas šos darbus veic. Darbu laikā un uzreiz pēc tiem ir ceļazīmes, kas brīdina par tādu risku, un tiek samazināts braukšanas ātrums.

Mēs jau kādu laiku izmantojam tādu bitumena emulsiju, lai 30 km/h ierobežojums būtu tikai vienu dienu. Nākamajā dienā ir 50 km/h, bet pēc tam jau ceļš tiek tīrīts no šķembām un pieļaujamais ātrums ir 70 vai 90 km/h. Kopumā gadā virsmas apstrādi veicam aptuveni uz 1200 km ceļu.

Šobrīd mēs arī veicam eksperimentu – t.s. divdaļīgu vienkārtas virsmas apstrādi uz melnā seguma, kur jau iepriekš veikta virsmas apstrāde. Kamēr tiek veikta virsmas apstrāde, uzreiz tiek veikta arī ceļa attīrīšana un marķēšana. To gan var darīt tikai ar polimēra bitumenu, tāpēc izmaksas ir 10-15% lielākas. Mēs šobrīd šo metodi izmēģinām un kopumā plānojam veikt uz 5-10 km. Ja izdosies, tad nākamgad taisīsim vairāk.

Vai ar ceļu uzturēšanu jūs nodarbojieties paši, vai atdodiet šos darbus uzņēmējiem?

Par uzturēšanas darbiem mēs slēdzam 5 gadu līgumus ar uzņēmējiem. Tā ir ikdienas un periodiskā uzturēšana. Savukārt investīciju projektus apsaimnieko speciāla Investīciju komiteja, kas tika izveidota pirms pāris gadiem. Visus objektus aizstāvam šajā komitejā, un viņi arī piešķir nepieciešamos līdzekļus. Ja komiteja lemj par labu kādam projektam, tad piešķir tam arī naudu. Lai arī es atbildu par konkrētu reģionu, savs gada budžets man nav, to administrē komiteja.

Kas ir iekļauts šajos 5 gadu uzturēšanas līgumos?

Ziemas, vasaras, kā arī ikdienas uzturēšana. Tāpat dažādi periodiskie darbi, piemēram, t.s. atputekļošana, ceļu horizontālā marķēšana u.c.

Kā jūs veicat šo atputekļošanu – ar sāli vai arī ar bitumenu?

Dažādi. Šogad visā Igaunijā t.s. atputekļošana (izmantojot kalcija hlorīdu) tiks veikta uz 925 km ceļu.

Ja grants ceļi nav tik labā stāvoklī, bet cilvēki dzīvo ļoti tuvu ceļam, mēs izmantojam hlora kalciju. Mums ir izstrādātas vadlīnijas, kā šo atputekļošanu veikt. Parasti tas tiek darīts agri pavasarī, kad dabiskais mitruma līmenis ir ļoti augsts – virsmas apstrādei ar hlora kalciju ir vajadzīgs ūdens. Tas gan ir atkarīgs no laika apstākļiem, bet parasti šos darbus veic aprīļa beigās vai maija sākumā.

Vai grantētos ceļus arī greiderējat?

Protams! Katru gadu. Pēc lietus periodiem vietām greiderējam pat divreiz mēnesī.

Vai jums arī pavasarī un rudenī ir masas ierobežojumi?

Jā! No visiem 5000 km grantēto ceļu, aptuveni 75% mēs pavasarī nosakām masas ierobežojumus līdz 8 tonnām. Cik zinu, Latvijā ierobežojums ir 10 tonnas.

 Latvijā galvenajiem un reģionālajiem ceļiem naudas it kā pietiek, taču vietējiem ceļiem trūkst. Vai Igaunijā ir tāpat?

Jā. Mums vissliktākajā stāvoklī ir valsts un pašvaldību īpašumā esošie grants ceļi.

Vai jums ir tranzītielas – ceļi, kas šķērso pašvaldību teritorijas?

Jā, bet nedaudz. Ceļš, kas iet cauri Pērnavai, ir Via Baltica daļa, tāpēc šeit tā ir tranzītiela 10 km garumā, kuru mēs arī būvējām.

Kā Igaunijā tiek finansēti municipālie ceļi?

Pašvaldības saņem finansējumu no mūsu [Satiksmes] ministrijas. Visiem municipālajiem ceļiem gadā tiek piešķirti aptuveni 28 milj. EUR gadā.

Vai jums notiek arī ceļu īpašnieku maiņa – no valsts pašvaldībām un otrādi?

Jā. Nedaudz. Tāpat katru gadu nedaudz nāk klāt arī jauni ceļi.

Paveikto darbu kvalitāte – kā jūs to pārbaudāt?

Mums nav savas laboratorijas, tāpēc to veic privātas sertificētas laboratorijas. Ja mēs izsludinām konkursu ceļa būvniecībā, tad paralēli izsludinām arī konkursu kvalitātes uzraudzīšanai. Šādu kvalitātes kontroli Igaunijā (uz Via Baltica un Tallinas – Tartu šosejas) ir veikuši arī Latvijas – Igaunijas uzņēmēji. Un savu darbu paveica ļoti labi.

Virsmas apstrādes darbiem šāda kontrole netiek veikta, to izdara Igaunijas Ceļu administrācijas ceļu inženieri.

Cik bieži jūs konstatējiet brāķi materiālos un cik bieži – jau uz pabeigta ceļa posma?

Tāda gadījuma, kad netiktu pieņemts kāds pabeigts objekts, nav bijis. Ir bijuši gadījumi, kad kādu sīku kļūmju dēļ samazinām samaksu par konkrētu darbu, taču tās nav lielas summas.

Visas kļūdas būvnieki apmaksā no saviem līdzekļiem?

Absolūti. Mums ir arī 5 gadu garantijas prasības.

 Vai iepirkumos jums ir liela konkurence?

Katrā konkursā piedalās 5-8 uzņēmumi. Būvniecībā pamatā ir vietējie uzņēmumi. Projektēšanā ir arī ārvalstu uzņēmumi – tajā skaitā no Latvijas, Lietuvas.

Parunāsim par drošību uz ceļiem. Kā jūs esat panākuši, ka bojāgājušo skaits uz pusi mazāks nekā Latvijā?

Igaunijā katru gadu konkrēts līdzekļu apjoms (aptuveni 8 milj. EUR) tiek novirzīti tikai tam, lai uzlabotu bīstamos ceļu posmus. Tādējādi katru gadu tiek pārbūvētas aptuveni 35-40 šādas vietas. Igaunijā ir arī uzstādīti aptuveni 40 radari.

Kas Igaunijā uzstāda radarus?

Mēs – gan uzstādām, gan uzturam. Sodus iekasē policija. Liela problēma joprojām ir iereibuši autovadītāji. Piemēram, vienā no jūlija nedēļas nogalēm tika pieķerti 90 šoferi, kas brauca reibumā.

Vai jums ir organizācija, kas nodarbojas ar ceļu drošību?

Nē, mums centrālajā ceļu administrācijā ir tāda nodaļa. Savukārt katrā reģionā ir drošības inženieri (to daudzums ir atkarīgs no apkalpojamo rajonu skaita). Šobrīd tiek veidots ceļu drošības plāns līdz 2025. gadam. Tas būs Tautas ceļu drošības plāns, kuru apstiprinās valdība. Un tajā ir plānots sasniegt nulli bojāgājušo kā Šveicē. Ambiciozi, bet mēs turp virzāmies.

* Karstā reciklēšana (Hot recycling) – ir virsmas apstrādes tehnoloģija, kurā speciāla tehnika, lēnām pārvietojoties pa ceļu, esošo asfalta kārtu sakarsē virs 150 grādiem, vienlaicīgi to izlīdzina un tajā pašā brīdī klāj jaunu 3 cm biezu asfalta kārtu.

Pagājušajā gadā Igaunijā šāda metode tika pielietota uz 85 km, bet šogad virsmas apstrāde plānota 76 km valsts autoceļu. Šo metodi var pielietot tikai uz tiem ceļa posmiem, kuru pamatne ir labā stāvoklī un uz kura ir izmantots nevis vietējais bitumens, bet naftas bitumens.