Avots: Autoceļu Avīze, 2019. gada septembris

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) informatīvās satiksmes drošības veicināšanas kampaņas ietvaros atgādina, kas jāņem vērā, veicot dažādus manevrus, un ko nozīmē ceļa horizontālie apzīmējumi.

Vairāk nekā puse jeb 56% aptaujāto autovadītāju atzīst, ka mēdz pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus (CSNt). Ik dienu kādu no noteikumu pārkāpumiem pieļauj 14% aptaujāto autovadītāju – liecina LVC un pētījumu aģentūras  Norstat Latvija, veiktais pētījums, kura ietvaros tika aptaujāti 1000 Latvijas autovadītāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Tomēr 25% atzīst, ka pieļauj pārkāpumus tikai dažas reizes gadā, savukārt vienu reizi nedēļā vai mēnesī CSNt pārkāpj 23% aptaujas dalībnieku. Vairums pārkāpumu ir saistīti ar braukšanas ātruma ierobežojumiem. Tāpat 46% atzīmē, ka, veicot apdzīšanas manevru, ir gadījies saprast, ka nav pietiekami labi novērtēta situāciju uz ceļa. Savukārt tikai puse no aptaujātajiem autovadītājiem ir vienmēr pilnībā pārliecināti, ka vienmēr zina, ko nozīmē horizontālie apzīmējumi uz ceļa.

DOMĀŠANA UN INFRASTRUKTŪRA

Uz valsts ceļiem traģiskākie ir vasaras mēneši, lai gan redzamība un braukšanas apstākļi šajā laikā ir labāki nekā ziemā. Autovadītāji pieņem nepareizus lēmumus un nereti arī  pārkāpj CSNt, izraisot traģiskas sekas. Apdzīšana ir bīstamākais  manevrs uz autoceļa. Neveiksmīga apdzīšana ir viens iemesliem smagākajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iet bojā cilvēki. Bojā gājušo statistika nav iepriecinoša. Aizvadītajā gadā Latvijā notikuši 82 ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem, kuros  dzīvību zaudējuši 96 cilvēki. Teju puse jeb 38 no šiem negadījumiem bija vairāku transportlīdzekļu sadursmes. Analizējot avāriju iemeslus, 25 gadījumos konstatēta izbraukšana pretējā braukšanas joslā, bet septiņos gadījumos – priekšrocības zīmes neievērošana krustojumā.

Kampaņas ietvaros LVC rīkoja ekspertu diskusiju, lai noskaidrotu, kā paaugstināt satiksmes drošību uz valsts ceļiem. Vai sākumā ir jāpievērš uzmanība infrastruktūras sakārtošanai, un pēc tam jāizglīto cilvēki, vai otrādi. LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, atklājot diskusiju, norādīja, ka vairums sabiedrības uzskata – lai samazinātu smagos ceļu satiksmes negadījumus, vispirms ir nepieciešams uzlabot esošo infrastruktūru. Tomēr tikpat daudz cilvēku domā, ka svarīgi ir arī pašu satiksmes dalībnieku ieradumi un uzvedība, vadot automašīnu. Līdz ar to ceļu infrastruktūra un domāšana nav nodalāmas. “Braucot pie stūres, ikvienam autovadītājam ir jāpieņem neskaitāmi lēmumi – par ātruma izvēli, par braukšanas manieri, par to, vai un kad apdzīt priekšā esošo transportlīdzekli. Tāpēc ir jāinvestē arī topošajos autovadītājos un cilvēku domāšanā. Lai situācija uzlabotos, jāstrādā ir visiem kopā, jo nav vienas brīnumnūjiņas, kas uzlabotu situāciju.

Arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins norāda – lai uzlabotu situāciju uz autoceļiem, būtu jāsāk ar jaunās paaudzes, kas vēl tikai iegūs autovadītāja apliecību, izglītošanu. “Ir jāiegulda nevis dzelžos, bet gan smadzenēs. Savādāk šobrīd ir izveidojusies situācija, ka infrastruktūra attīstās, bet cilvēku domāšana atpaliek,” piebilst J. Abāšins. Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks, kas ikdienā cieši saskaras ar jaunajiem autovadītājiem, uzsver, ka autovadītājiem nepieciešams dot vairāk praktisko nodarbību, kurās tiktu parādīts, kā uzvesties attiecīgās situācijās. “Katru gadu, organizējot drošas braukšanas apmācības ziemas periodā, ir redzams, ka gan tehnika nav sagatavota atbilstoši laikapstākļiem, gan arī paši vadītāji nav gatavi braukt ziemas apstākļos. Ir atšķirība, vai cilvēks ir spējīgs nokārtot braukšanas eksāmenu, vai arī viņš ir sagatavots droši pārvietoties ar automašīnu un pieņemt pareizos lēmumus. Ir jābūt gan ceļa infrastruktūrai, gan jauno vadītāju apmācībai un kontrolei. Visiem ir jāstrādā kopā roku rokā. Viens nav racējs,” atzīmē  J. Vanks.

Arī auto žurnālists Atis Jansons uzskata, ka liels pienesums drošības uzlabošanai uz ceļiem, būtu tieši praktiskās nodarbības autovadītājiem. Ja ik gadu šādi tiktu apmācīti vismaz tūkstoš vadītāju, tas palīdzētu novērst daļu ceļu satiksmes negadījumu un izglābt kaut dažas cilvēku dzīvības ik gadu.

SODAM IR JĀSEKO

Raksturojot toleranci pret ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, 59% aptaujas dalībnieku atzīst, ka ir pieļaujami pārkāpumi, ja to prasa situācija uz ceļa. Piemēram, jāpabeidz apdzīšana, nav iespējams laikus nobremzēt pirms luksofora vai nepieciešams iekļauties kopējā plūsmā. Tikai ceturtā daļa uzskata, ka noteikumu pārkāpumi nav pieļaujami vispār. Lielāku toleranci pret pārkāpumiem izrāda gados jauni cilvēki. Piemēram, pārkāpumus kā nepieļaujamus atzīst tikai 13% aptaujas dalībnieku vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Savukārt 68% šīs vecuma grupas respondentu uzskata, ka pārkāpumi ir pieļaujami, ja to prasa situācija uz ceļa. Runājot par to, kas autovadītājus atturētu no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma veikšanas, 26% aptaujāto uzskata, ka uz ceļiem nepieciešams vairāk fotoradaru un videokameru, kas fiksē pārkāpumus, bet 20% aptaujāto uzsver, ka viņus nekas nespēs atturēt no pārkāpumu veikšanas un viņi turpinās braukt, kā līdz šim.

Hokeja kluba Dinamo Rīga tehniskais direktors Armands Simsons, kurš LVC satiksmes drošības kampaņas Nebrauc autā ietvaros pievērsa autovadītāju uzmanību CSNt ievērošanai, dalās pieredzē, stāstot, ka sodīšanai par pārkāpumiem ir nozīme, jo pēc tam sāc pievērst lielāku uzmanību CSNt. “Nāk apziņa, ka ūdens jau smeļas mutē un pastāv liela iespēja šķirties no autovadītāja apliecības. Ir jādabū pa biksēm, lai sāktu domāt,” norāda A. Simsons. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) profesors Ivars Austers, kurš vairākkārt ir pētījis autovadītāju paradumus un uzvedību, skaidro, ka arī vienkāršas metodes uz autoceļiem strādā un spēj atturēt autovadītājus no pārgalvīgas rīcības. Tikai šīs metodes ir jāpielieto pareizajās vietās. “Jautājums ir – kā strādāt ar tiem autovadītājiem, kas neievēro CSNt? Protams, viedoklis nav uzvedība, bet tas ir svarīgs faktors. Ir lielāka iespēja, ka CSNt pārkāps autovadītāji,  kuri norāda, ka drošības situāciju uz ceļiem nevar uzlabot.

Iespējams, ka neierasti atgādinājumi vai apzīmējumi uz autoceļiem varētu likt vadītājiem pat neapzināti samazināt ātrumu. Piemēram, Čikāgā pie kāda ezera ļoti bieži bija migla, apledojis ceļš, un visu laiku notika avārijas. Kanādieši sazīmēja uz ceļa līnijas perpendikulāri kustības virzienam. Attālums starp divām līnijām ik pēc posma tika samazināts. Tas nozīmē, ka, braucot rodas sajūta, ka līnijas skrien pretī ātrāk nekā tas patiesībā ir. Tas lika autovadītājiem instinktīvi samazināt ātrumu,” stāsta I. Austers. Viņš arī piebilst, ka, braucot pie stūres, cilvēks nespēj objektīvi izvērtēt riskus, jo nespēj tik ātri pielāgoties situācijai. Tāpēc ir jārada trūkstošās ilūzijas. Tomēr, lai saprastu, kā uzlabot drošību, ir svarīgi izpētīt, kāpēc cilvēki pārkāpj noteikumus un kāpēc negadījums ir noticis – uzskata Valsts tiesu ekspertīžu biroja (VTEB) eksperts Oskars Irbītis. Ja cilvēks ir apzinīgs, viņš arī sliktas infrastruktūras apstākļos ievēros CSNt un rīkosies pareizi uz ceļa.

IEROBEŽOTS FINANSĒJUMS

Kā zināms, turpmākie divi gadi ceļu nozarei nebūs viegli. Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma un līdz ar to arī kopējā finansējuma sarukums ietekmēs projektu apjomu. To diskusijā apstiprināja arī Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. “ES finansējums jau tuvākajā laikā aptrūksies, bet nekad jau naudas nebūs tik daudz, lai mēs varētu apmierināt visas vajadzības. Tai skaitā arī satiksmes uzlabošanu. Protams, lielāka uzmanība ir jāpievērš satiksmes dalībniekiem, jo gan pie labiem, gan pie sliktiem apstākļiem vadītājs vienmēr prevalēs pār situāciju. Viņš izvēlas braukšanas ātrumu un savu uzvedību. Arī Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas sēdēs mēs redzam, ka situācija ir jālabo, mainot cilvēku domāšanu un uzvedību. CSNt diemžēl ir uzrakstīti ar asinīm. Tie ir jāpārzina un jāievēro,” uzsver T. Vectirāns.