Padalīties
2017. gadā ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un ir konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. Pērn labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57 % valsts galveno autoceļu, kas ir par 20 % vairāk nekā 2012. gadā.
2017. gadā gadā uz valsts autoceļiem turpināja pieaugt satiksmes vidējā diennakts intensitāte – salīdzinot ar 2016. gadu, tā ir pieaugusi par 3 %. Savukārt 2016 .gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, satiksmes intensitāte pieauga par 8 % un pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes līmeni.
Visaugstākā satiksmes intensitāte pērn bijusi uz Bauskas šosejas (A7) – 12 240 automašīnas diennaktī, uz Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte, A5) – 11 891, un uz Jelgavas šosejas (A8) – 11 585 automašīnas diennaktī.
Galveno valsts autoceļu posmi, uz kuriem satiksmes intensitāte pērn bija visaugstākā, ir Jūrmalas šosejas posmā no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Babīti – pa to diennaktī vidēji braukušas 45 238 automašīnas, Vidzemes šoseja (A2) no Rīgas robežas līdz Tallinas šosejai (A1) – pa to vidēji diennaktī braukušas 40 128 automašīnas, un Jūrmalas šosejas posmā no pagrieziena uz Babīti līdz Jūrmalai – pa to vidēji diennaktī braukušas 38 311 automašīnas.
Visaugstākā satiksmes intensitāte pērn bijusi uz Bauskas šosejas (A7) – 12 240 automašīnas diennaktī
Viszemākā satiksmes intensitāte ir uz valsts vietējiem ceļiem.
Pagājušajā gadā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Satiksmes ministrijas uzdevumā veica autoceļu tīkla izvērtējumu un inventarizāciju, izstrādājot interaktīvu kartogrāfisku instrumentu, kurā apkopota informācija par visiem valsts, pašvaldību, privātajiem un mežu ceļiem. Šīs inventarizācijas rezultātā identificēti apmēram 4000 km vietējo ceļu, kuriem pašlaik nav lietderīgi atrasties valsts pārraudzībā. Šajos posmos ir samazinājusies satiksmes intensitāte, un tie pārsvarā atrodas vienas pašvaldības teritorijā, ir mazāk nozīmīgi, neved uz skolām vai kādām citām sabiedriski nozīmīgām vietām.