BUJ

Kā izvēlas, kurus ceļus remontēs?

Izvērtējot autoceļu tīkla stāvokli, veicot dažādus mērījumus (satiksmes intensitāte un sastāvs, seguma līdzenums u.c. parametri), kā arī ņemot vērā ceļu izbūves vēstures datus, LVC speciālisti katru gadu izstrādā autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas trīs gadu programmas. Šīs programmas tiek katru gadu pārskatītas un koriģētas, atbilstoši reālajai situācijai – pieejamajam finansējumam. Pēdējos 25 gadus autoceļi tik uzturēti nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc būvdarbi tiek veikti prioritārā secībā.

Tehniskie kritēriji, pēc kuriem izvēlas remontējamos posmus:

  • Autoceļa seguma, nomaļu un ūdens atvades stāvokļa vizuālais novērtējums 5 baļļu skalā;
  • Satiksmes parametru izmaiņas pēdējos 3 gados (satiksmes intensitāte un to radītās slodzes);
  • Autoceļu segas izbūves un atjaunošanas vēstures dati (segas izbūves gads, konstruktīvo kārtu biezumi, atjaunoto kārtu biezumi un atjaunošanas gads);
  • Seguma līdzenuma izmaiņas pēdējos 3 gados (Starptautiskā līdzenuma koeficienta IRI izmaiņas);
  • Saķeres koeficienta vērtība;
  • Seguma ieliekuma mērījumu dati, izmantojot krītošā svara deflektometru.

Kopš 2017.gada beigām, izvēloties remontējamos ceļu posmus, tiek ņemti vērā arī sociālekonomiskie kritēriji, kas apkopoti ar speciāli izveidota Ģeotelpiskās plānošanas rīka palīdzību, un tie ir:

  • Satiksmes intensitāte;
  • Sabiedriskā transporta maršruti un to noslogojums;
  • Skolēnu pārvadājumu maršruti.
  • Skolu un skolēnu izvietojums;
  • Uzņēmējdarbības un mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš konkrētajā apkaimē;
  • Republikas nozīmes pilsētu un attīstības centru sasniedzamība.

Jaunais ģeotelpiskās plānošanas rīks būs par pamatu, lai nākotnē varētu pieņemt labākus lēmumus attiecībā uz efektīvu finanšu līdzekļu ieguldījumu ceļu sakārtošanā.

Cik naudas būtu nepieciešams, lai savestu kārtībā visus valsts autoceļus?

Lai saglabātu valsts autoceļu tīklu labā braukšanas kvalitātē un drošības līmenī, katru gadu uzturēšanā un periodiskajā atjaunošanā būtu nepieciešams ieguldīt gandrīz 700 milj. EUR

Kopš 1991. gada valsts autoceļiem uzkrājies remontdarbu deficīts 4,5 miljardu EUR apjomā.

Ja seguma atjaunošanas darbi netiek veikti paredzētajā laikā, autoceļu konstruktīvās kārtas savas tehniskās īpašības zaudē un nespēj nodrošināt nepieciešamo noturību transporta radītajām slodzēm, kā rezultātā notiek strauja autoceļu sabrukšana.

 

Kādas ir ceļu būvdarbu izmaksas?

Cik ilgi kalpo ceļš?

Ceļa konstruktīvie elementi nolietojas dažādā ātrumā.

  • Zemes klātne tiek projektēta 40 gadu kalpošanas periodam, bet praktiski tā var kalpot arī krietni ilgāku laiku, ja vien satiksmes vajadzības neprasa platāku ceļu;
  • Ceļa segas tiek projektētas 20 gadu kalpošanas laikam ar aprēķinu, ka šajā laikā vienu vai vairākas reizes tiek atjaunota nodilumkārta; faktiski arī ceļa segas kalpo ilgāk, pat 30 un 40 gadus, bet braukšanas kvalitāte pa savlaicīgi nekonstruētām segām parasti ir zemāka, jo tajās ir daudz nelīdzenumu (iesēdumi, rises, nelīdzenumi no bedru lāpīšanas, izmainījušās un satiksmes drošību samazinošas šķērskrituma izmaiņas);
  • Ceļa seguma (dilumkārtas) kalpošanas laiki atkarībā no veida, satiksmes slodzēm un laika apstākļiem ir šādi:
    • Asfaltbetona dilumkārta – 6 līdz 12 gadi;
    • Virsmas apstrāde – 3 līdz 10 gadi;
    • Grants dilumkārta – 3 līdz 10 gadi.

Līdzekļu trūkuma dēļ savu laiku nokalpojušas konstrukcijas bieži netiek savlaicīgi atjaunotas. Šādiem ceļiem pasliktinās braukšanas komforts un drošība, palielinās transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas un ceļa uzturēšanas izmaksas, kā arī straujāk pieaug atjaunošanai vai pārbūvei nepieciešamās izmaksas.

 

Cik ilgi kalpo no jauna izbūvēts asfalta ceļš?

Ceļu konstrukciju parasti projektē 20 gadu kalpošanas laikam, ņemot vērā šajā laikā prognozēto satiksmi. Pēdējos 20 gados autoceļu tīklā būvētie ceļi liecina, ka iecerētais projekta mērķis tiek sasniegts. Lai ceļš droši varētu kalpot paredzētos 20 gadus un vairāk, ir regulāri jātīra grāvji un caurtekas un periodiski jāatjauno nodilušās virsmas un ceļa aprīkojums. Asfalta virskārta jāatjauno reizi 7 − 9 gados.

Ja izdodas panākt īpaši viendabīgu asfalta ieklāšanu, tad segums var nokalpot arī vairāk kā 10 gadus. Uz noslogotākiem ceļu posmiem, kur tiek lietots dārgāks asfalts ar augstākām prasībām materiāliem, ir jālieto speciālas iekārtas, kas novērš asfalta transportēšanas laikā radušos masas segregāciju (materiāla noslāņošanos un nevienmērīgu atdzišanu).

Ja ceļam ir veikta arī pamatu pārbūve, tad pirmos piecus gadus pēc izbūves atklātās neatbilstības un to cēloņi būvniekam ir jālabo par saviem līdzekļiem. Ja atjaunots ir tikai segums, tad garantijas termiņš atjaunošanas darbiem ir 3 gadi. Garantijas termiņus nosaka tā, lai apslēptu būvdarbu defektu gadījumā tie garantijas periodā paspētu parādīties, būtu skaidri nosakāmi to cēloņi un varētu uzdot būvniekam tos novērst vai izmaksas ieturēt no garantijas galvojuma. Garantijas laiks ir daudz īsāks par kalpošanas laiku, jo būvdarbu kvalitāte nav vienīgais faktors, kas ietekmē ceļa konstrukciju stāvokli.

NB! Ar laiku arī teicami uzbūvēts ceļš nolietojas. Cik ātri tas notiek, ir atkarīgs no izvēlētā projekta risinājuma, ekspluatācijas apstākļiem un tā, cik rūpīgi ceļš ikdienā tiek uzturēts.

Būvdarbu kvalitāti kontrolē materiālu ražotāji, būvdarbu veicēji, būvuzraugi un būvdarbu pasūtītājs.

  • Būvmateriālu ražotāji kontroli veic atbilstoši kvalitātes procedūrām, kuras atkarībā no būvizstrādājuma veida nosaka standarti un normatīvie akti.
  • Būvdarbu veicēji kvalitāti kontrolē atbilstoši savam kvalitātes plānam un procedūrām, ievērojot standartos un būvdarbu līgumā (būvprojekta specifikācijās) noteiktās obligātās prasības.
  • Būvuzraugi seko, lai būvnieks veiktu kvalitātes plānā paredzētās procedūras un obligātās pārbaudes, kā arī ņemtu paraugus, kurus izlases kārtībā pārbauda paši vai nodod pasūtītājam.
  • Pasūtītāja laboratorija izlases veidā pārbauda paraugus būvdarbu laikā, kā arī ņem paraugus un veic gala pārbaudes visiem būvdarbiem pēc to pabeigšanas.

Valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas uzraudzību un valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas uzraudzību VAS  LVC Uzturēšanas uzraudzības daļā veic 4 cilvēki, Vidzemes reģionā 11 inženieri, Kurzemes reģionā 10 inženieri, Latgales reģionā 10 inženieri, Centra reģionā 10 inženieri.

Kādas ir garantijas prasības autoceļu remontdarbiem?

Kādi ir ceļu garantijas termiņi?

Tādos objektos kā jaunbūve vai pārbūve garantijas laiks ir pieci gadi, savukārt seguma atjaunošanas gadījumā tie ir trīs gadi. Jāņem vērā, ka, nepārbūvējot pamatus, grūtāk noteikt defektu cēloņus, jo defekti var rasties arī veco pamatu dēļ.

Katram izbūvētam vai atjaunotam autoceļu posmam tiek noteikts garantijas laiks, kura laikā būvnieks par saviem līdzekļiem labo tos ceļa defektus, kas ir radušies viņa izmantoto materiālu vai tehnoloģiju rezultātā. Šādus defektus garantijas laikā konstatē LVC nodaļu darbinieki, veicot ceļu inspekciju.

Kas notiek, ja tiek konstatēti defekti?

Konstatējot defektus, LVC nodaļu darbinieki informē attiecīgā LVC reģiona garantiju administratoru, kurš izvērtē defekta iemeslus. Ja tiek konstatēts, ka defekts ir radies būvnieka vainas dēļ, tad būvniekam rakstiski tiek uzdots novērst defektu pasūtītāja noteiktajā laikā, norādot tehnoloģiju vai pieprasot no būvnieka priekšlikumus labošanas metodei. Defekta novēršanai atvēlētais laiks ir atkarīgs no tā, cik tas ir traucējošs satiksmei un kad ir piemērotākie laika apstākļi tā kvalitatīvai labošanai.

Būvdarbu laikā būvnieks pats veic regulāru kvalitātes kontroli. Savukārt no LVC puses būvnieka darbu kvalitātei seko konkursa kārtībā izvēlēti būvuzraugi, ņemot savus paraugus un pārbaudot tos neatkarīgās laboratorijās. Pēc būvdarbu pabeigšanas pasūtītājs vērtē būvdarbu kopējo kvalitāti, veicot urbto paraugu testēšanu, seguma līdzenuma pārbaudi un saķeres mērījumus, kā arī mēra ceļa apzīmējumu atstarošanas spēju. Izlases veidā šādas pārbaudes veic arī būvdarbu laikā, lai pārliecinātos, ka būvnieks un būvuzraugs pienācīgi seko līdzi darbu kvalitātei un viss ir prasībām atbilstošs.

Kas notiek, ja tomēr gadās atkāpes no normas?

Būvdarbu laikā konstatētie defekti darba procesā tiek nekavējoties novērsti. Gadījumos, ja defekts ir neliels un ir maz iespēju ar labošanu iegūt ceļam labāku rezultātu, tad darbs tiek pieņemts par samazinātu cenu.

Nereti tiek konstatētas nelielas atkāpes no specifikāciju prasībām, kuras nenoved un, iespējams, nekad nenovedīs pie ekspluatācijā pamanāmiem defektiem. Būvniecības laikā arī reti kad ir iespējams iegūt viscaur vienādu asfalta sablīvējumu. To ietekmē sagatavotās asfalta masas viendabīgums, transportēšanas ceļš un laika apstākļi.

Ja neatbilstības ir lielas un pamanāmas, tiek pieprasīts ceļa posmu pārbūvēt. Savukārt, ja atkāpes ir nelielas un tās ir redzamas tikai laboratorijā, bet nav jūtamas uz ceļa, tad, izvērtējot iespējamos riskus, darbu var pieņemt, konkrētajam posmam nosakot papildu garantijas termiņu. Kopā ar papildu garantijas laiku tiek aprēķinātas iespējamās labošanas darbu izmaksas un tādējādi noteikts papildu naudas ieturējums garantijas laikā. Tas ir nodrošinājums gadījumiem, ja būvnieks nespēj vai nevēlas labot defektus un darbus jāuzdod izpildīt citam būvniekam. Tādu gadījumu gan nav bijis, jo tas ir būvnieku reputācijas jautājums.

Tomēr, ja ir skaidrs, ka risks parādīties defektam ir gana augsts, LVC kā pasūtītājs nepiekrīt pagarināt garantijas termiņu un pieprasa veikt nekavējošu pārbūvi vai labojumus vai papildu darbus uz būvnieka rēķina risku novēršanai, piemēram, veicot tūlītēju virsmas apstrādi vai pat ieklājot jaunu seguma kārtu. Garantijas saistības arī nosaka, cik daudz nelieliem defektiem uz seguma laukuma vienību ir pieļaujams rasties. Ja to ir vairāk, būvniekam jāveic vienlaidu remontu visam posmam.

Kāpēc atjauno vizuāli labu asfalta virskārtu?

Autoceļus nepieciešams ne tikai remontēt, bet arī pienācīgi uzturēt. Pareiza uzturēšana nozīmē arī savlaicīgu autoceļu seguma atjaunošanu posmos, kuri ir sasnieguši normatīvo atjaunošanas laiku: tie ir 6 – 12 gadi, atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes, kuras uzrāda kā instrumentālie uzmērījumi, tā arī pieredzējušu inženieru vizuālais novērtējums.

Autoceļu virskārtas periodisko nomaiņu var paskaidrot, salīdzinot to ar mājas jumta remontu, vai automašīnas ikgadējo tehnisko apkopi. Tāpat kā kārtīgs saimnieks labo jumtu uzriez, tiklīdz parādās kaut neliels izdilums, jo tā viņš izvairīsies no bēniņu un pārējo mājas stāvu applūšanas, tā arī autoceļa segums jānomaina, kamēr plaisas ir mazas un saredzamas tikai ar speciālista aci. Ja autoceļa seguma virskārtu nenomaina, mazās plaisas kļūst lielākas, caur tām ūdens piekļūst ceļa apakšējām kārtām, un rezultātā ceļš tiek pamatīgi bojāts un nākamais remonts būs jau stipri dārgāks.

Veicot segumu atjaunošanu savlaicīgi, tiek pielietota lētāka atjaunošanas metode, ar kuras palīdzību izlīdzina risas un uzklāj jaunu nodilumkārtu.

Ja būtu pietiekošs finansējums, tā tiktu uzturēti visi valsts autoceļi, taču finansējuma nepietiek. Tāpēc pašlaik šāda, pareiza un ilgtspējības prasībām atbilstoša uzturēšana tiek nodrošināta tikai  tiem autoceļiem, kuri ir uzbūvēti par ES līdzekļiem, jo Eiropas Komisija kā finansētājs pieprasa, lai tiktu nodrošināts maksimālais ceļu kalpošanas mūžs, ko var panākt, pareizi tos uzturot un savlaicīgi mainot virskārtu.

Kāpēc Latvijā ir tik daudz grants ceļu?

Latvijā no 20 081 km valsts pārziņā esošo ceļu, 10 090 km ir ar grants segumu. No tiem 10 105 km ir vietējās nozīmes valsts ceļi ar viszemāko satiksmes intensitāti. Pēdējo 26 gadu laikā šajos autoceļos praktiski nekas nav investēts, tādēļ 42% grants ceļu ir sliktā tehniskā stāvoklī. Valsts vietējo autoceļu remontiem nedrīkst izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tos var uzlabot tikai par valsts budžeta naudu. Pēdējos  26 gadus valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc remontdarbi notiek prioritārā secībā. Galvenā uzmanība tiek veltīta autoceļiem, kurus izmanto vislielākais autobraucēju skaits, kur ir vislielākā satiksmes intensitāte.

 

Kad salabos Vidzemes šosejas posmu pie Sēnītes?

LVC ir izsludinājuši publisku iepirkumu valsts galvenā autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) posma no Garkalnes līdz Sēnītei (25,50.-39,40. km) un valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) posma no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju (0,00.-1,65. km) pārbūvei. Iepirkums noslēgsies 18.jūlijā.

Šī Vidzemes šosejas (A2) posma kopējais garums ir 13,90 km un vēl 1,65 km uz Valmieras šosejas (A3). Vidzemes šosejas posmā ir divas brauktuves ar divām joslām katrā virzienā un deviņi satiksmes pārvadi Sēnītes mezglā un viens pie Vangažiem. Projekta ietvaros plānots veikt seguma pārbūvi visā posma garumā, kā arī visu satiksmes pārvadu pārbūvi. Asfaltbetona segums paredzēts trīs kārtās.

Projekta realizācijas ietvaros paredzēta Straujupītes caurtekas pārbūve, kā arī mazāku caurteku pārbūve un tīrīšana, gājēju tuneļa Sēnītes satiksmes mezglā atjaunošana, 14 autobusu pieturvietu atjaunošana un 6 paviljonu izbūve. Tiks nomainītas un izbūvētas transporta un gājēju drošības barjeras, uzstādīti drošības žogi brauktuvju sadalošajā joslā, atjaunots gājēju luksofors un ceļa apgaismojums Vangažos. Tiltam pār Gauju (A3) tiks mainīts asfaltbetona segums.

Projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 42 miljoni eiro. Darbi tiks finansēti no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Kad sāksies asfalta ieklāšana autoceļa Rīga-Ērgļi posmā Jugla-Vāverkrogs jeb Kangarkalnos?

Eiropas Savienības fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda reģionālās attīstības (ERAF) programmā bija plānots pārbūvēt autoceļa Rīga – Ērgļi (P4 ) posmu  Vāverkrogs – Jugla 9,3 km garumā, veicot asfalta seguma izbūvi un paaugstinot segas nestspēju. Lai uzlabotu ceļa satiksmes drošību, ceļa posmā 35,7 – 36 km ir nepieciešams veikt ceļa trases novietnes izmaiņas (iztaisnojot ceļu plāna līkni). Kā izriet no Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma, šī ceļa posma iztaisnošana būtiski ietekmētu dabas liegumu un tā aizsargājamās dabas vērtības.

2013. gadā tika veikts ietekmes uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) – dabas liegumu “Lielie Kangari” novērtējums. Vides pārraudzības valsts biroja savā atzinumā sniedz skaidrojumu, ka paredzētai darbībai ir konstatēta nelabvēlīga ietekme uz Natura 2000.

LVC šobrīd izvērtē citas autoceļa P4 sakārtošanas iespējas ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros, tādējādi pēc iespējas mazāk skarot apkārtējo vidi un mēģinot veicamos darbus saskaņot ar augstāk minētajām vides institūcijām. Tāpat tiek aplūkota iespēja uzlabot citus apkārtējos valsts autoceļus, piedāvājot autobraucējiem Lielo Kangaru apbraukšanas maršrutus.

Kā bedres labo?

Masveida bedrīšu remonts uz melnā seguma tiek uzsākts tad, kad ir iestājušies tehnoloģijai atbilstoši laika apstākļi – diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5o C. Bedrīšu remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm – A, B, C, D, kas noteiktas, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju (valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi), kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Autoceļu melnajos segumu radušās bedres A uzturēšanas klases autoceļos tiek saremontētas līdz 1. jūnijam, B uzturēšanas klases ceļos līdz 15. Jūnijam, bet C un D uzturēšanas klases ceļos – līdz 1. jūlijam. No jauna radušās bedres tiek labotas visa gada garumā.

Labojot bedres, ielāpiem ir jābūt vienā līmenī ar brauktuvi. Pieļaujamās atkāpes ir + 10 mm. Atkāpes ir pieļaujamas tādēļ, ka bedrīšu lāpīšanu ietekmē vairāki faktori, kas nepakļaujas darba izpildītāja kontrolei, piemēram, ieklātās kārtas sablīvējuma pakāpi ir iespējams noteikt tikai aptuveni, jo tā ir atkarīga no konkrētā asfalta sastāva vai lietoto šķembu granulometrijas, aizlāpāmās bedres dziļuma, izmaiņām plānā u.tml. Teorētiski ir iespējams noteikt mazāku pieļaujamās atkāpes lielumu, bet tad nesamērīgi pieaugtu bedrīšu lāpīšanas izmaksas. Neapšaubāmi, ka bedrītes radītais nelīdzenums samazina braukšanas komfortu, bet ir zinātniski pierādīts, ka pieļaujamais nelīdzenums + 10 mm nepalielina automašīnas ekspluatācijas izmaksas. Bedrīšu lāpīšanas tehnoloģiju aprakstus var atrast autoceļu specifikācijās.

 

Vai sniega šķūrētāji ar metāla lāpstu nebojā ceļa segumu?

Ziemas dienesta automašīnas ir aprīkotas ar kaisīšanas iekārtu un sniega lāpstām. Zem sniega lāpstām ir piestiprināti metāla vai gumijas naži. Tie ir speciāli naži, kurus ražo tieši ziemas ceļu uzturēšanas darbu veikšanai. Šie naži nodilst, tāpēc periodiski tiek mainīti. Šādu metodi pielieto visās valstīs, kur tiek veikta ziemas ceļu uzturēšana.

Gumijas nažus izmanto, ja brauktuve ir nesasalusi un ir slapjš sniegs. Metāla nažus izmanto uz sasalušām un ar apledojuma klātām brauktuvēm. Nažu funkcija ir nodrošināt ledus, sniega vai sajaukta sniega ar smiltīm/sāli noņemšanu no asfalta seguma.

Nažiem, saskaroties ar asfaltu, veidojas dzirksteles − tas liecina, ka nazis ir piespiests pie brauktuves un veic savu funkciju. Proti, uz autoceļa brauktuves vairs nav ledus vai sniega kārtas un tiek iegūts melns segums, kā tas ir paredzēts normatīvajos aktos. Savukārt autovadītājiem tādējādi tiek nodrošināti drošāki un komfortablāki braukšanas apstākļi.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ja autoceļu brauktuves temperatūra ir zemāka par -6ºC, no sniega un ledus brīva brauktuve netiek prasīta. Ja autoceļa brauktuves tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs (rises, bedres, iesēdumi), tad kvalitatīva darba izpilde pilnība nav iespējama tāpēc, ka nažu saskares punkts ar ceļa brauktuvi veidosies tikai nelīdzenuma augstākajā punktā.

Kāpēc sāli kaisa uz nenotīrīta sniega? Tā tikai veidojas putra, uz kuras nestrādā neviena riepa.

Ja autoceļa brauktuve nav attīrīta no sniega, sāli nekaisa. Jāņem vērā, ka uz ceļa brauktuves neliels sniega daudzums būs vienmēr – tas rodas satiksmes iespaidā, no autoceļa nomalēm, no autotransporta, kā arī pēc sniega tīrīšanas palikusī piebrauktā sniega kārta. Tas viss kopā arī veido nelielo sniega sajaukumu ar smiltīm/sāli, kamēr sāls iedarbojas. Ja ir konkrēta informācija un faktu apliecinājumi par to, ka ceļa brauktuve tiek kaisīta uz tikko uzsnigušā irdenā sniegā, aicinām par to informēt, zvanot uz Satiksmes informācijas centru 80005555.

Kāpēc sniega mašīnas brauc paceltām lāpstām pa ceļu, kas nav vēl tīrīts?

Katrai ziemas dienestā iesaistītajai automašīnai ir savs maršruts, līdz kura sākumam ir jānokļūst. Līdz ar to, mašīnas ar paceltajām lāpstām vairumā gadījumu dodas vai nu uz konkrēto maršrutu kur veiks tīrīšanu/kaisīšanu, vai uzpildīt kaisāmo materiālu. Ceļu uzturēšanas darbi notiek koordinēti, katra tehnikas vienība izpilda tai uzdoto darbu, konkrētajos ceļu posmos.

Kāpēc visā Latvijā, pat strādājot pārsimts tehnikas vienībām, joprojām saglabājas apgrūtināti braukšanas apstākļi?

Autoceļa stāvokļa kodu “Apmierinoši”, “Apgrūtināti” nosaka Ceļu specifikāciju nosacījumi. Formulējums “Apgrūtināti braukšanas apstākļi” nenozīmē, ka nav veikti ziemas dienesta darbi. Tas ir atgādinājums satiksmes dalībniekam, ka ir ziema, un braukšanas apstākļi nav tādi, kā citos gadalaikos. Tos apgrūtina sniegs, kas var snigt, un apledojums, kas var veidoties, līdz ar to ir svarīgi ievērot drošas braukšanas pamatprincipus.

apgrutinati

Vai var ceļus nekaisīt ar sāli, bet tikai tīrīt un kaisīt ar smiltīm?

Galvenā atšķirība: smilts ir tikai pretslīdes materiāls un uzlabo saķeri, turpretī sāls – kausē ledu un sniegu, kā arī novērš apledojuma veidošanos.

Ceļu uzturētāji izmanto kaisīšanas tehnoloģijas, kuras izmanto arī Eiropas valstīs un Ziemeļvalstīs. Kaisīšanas tehnoloģiju pielieto, ņemot vērā divus kritērijus – autoceļa seguma virsmas temperatūru un autoceļa seguma veidu (melnais segums vai grants).

Mitrās sāls tehnoloģiju izmanto pie autoceļa seguma virsmas temperatūras līdz  -10*C. Sāls tiek samitrināta ar NaCL vai CACl2 šķīdumu. Šo tehnoloģiju pielieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz asfaltēto ceļu brauktuves un atbrīvotu brauktuvi no sniega un apledojuma. Pie zemākas temperatūras mitrā sāls vairs neveic savas funkcijas, proti, pietiekami nekausē ledu.

Pie zemākām gaisa temperatūrām (zem -10*C) izmanto smilts-sāls maisījumu. Tādējādi mazinot slīdamību un paaugstinot  transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu.

NB! Mitrās sāls un smilts-sāls maisījumu tehnoloģijas negarantē vasaras sezonai pielīdzināmus braukšanas apstākļus.

Autoceļa brauktuve joprojām var būt slidena, bet apledojums gaisa temperatūras, mitruma un citu laika apstākļu ietekmē var veidoties atkārtoti.

pretslidesanas_materiali

Cik biezs sniegs vai ledus ziemā ir pieļaujams uz valsts ceļiem, atkarībā no to uzturēšanas klases?

fotozina

Kāpēc ceļus vasarā, karstā laikā kaisa ar granti?

Bedrīšu remontam tiek izmantotas šķembas un bitumena emulsija. Pie ilgstoši augstas gaisa temperatūras autoceļu segums uzkarst. Ceļa segumam uzkarstot vairāk par +50 grādiem, bitumens kļūst mīksts. Bitumena izsvīduma dēļ ceļš var kļūt slidens. Lai uzlabotu autotransporta riteņu un asfalta seguma virsmas saķeri un satiksmes drošību, tiek veikta svīdumu vietu likvidēšana. Svīduma vietu vienmērīgi vienā kārtā nokaisa ar smilti vai sīkām šķembām. Darbs tiek veikts sausā un karstā laikā. Nepieciešamības gadījumā tas tiek veikts atkārtoti. Veicot svīduma vietu likvidēšanu, pirms attiecīgā posma tiek uzstādīta ceļa zīme nr. 116 ”Uzbērta grants vai šķembas”.

Cik bieži būtu jātīra grāvji gar ceļiem?

Grāvji tiek tīrīti pēc nepieciešamības, parasti ik pēc 3 līdz 5 gadiem.

Vai ceļa malā, kas robežojas ar man piederošo mežu vai īpašumu, var cirst kokus?

Katrā atsevišķā gadījumā situācija var būt atšķirīga. Jebkurā gadījumā kokus drīkst cirst, saņemot visus attiecīgos saskaņojumus un atļaujas.

Lai noskaidrotu visas formalitātes ir jāvēršas VAS LVC attiecīgajā nodaļā.

Kā jārīkojas, ja mājas iedzīvotāji mājai pieguļošajā teritorijā vēlas uzstādīt ceļa zīmi „Stāvēšanas aizlieguma zona” vai „Stāvvieta” (stāvēšana ar caurlaidēm – tikai mājas iemītniekiem)?

Lai uzstādītu ceļa zīmes zemesgabalā, kas kopīpašumā pieder dzīvokļu īpašniekiem, kopsapulcē “par” ceļa zīmju uzstādīšanu jānobalso trīs ceturtdaļām dzīvokļu īpašnieku (vai pilnvaroto personu, bet ne īrnieku), par to sagatavojot attiecīgi parakstītu protokolu. Lai saņemtu saskaņojumu zīmes uzstādīšanai, LVC Satiksmes organizācijas uzraudzības daļā iesniedz: iesniegumu, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola kopiju, satiksmes organizācijas shēmu, zemesgrāmatas apliecības kopiju. Gadījumā, ja daudzdzīvokļu mājas kopīpašnieki vienlaikus nav zemes, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu māja, īpašnieki, tad, pamatojoties uz mājas kopīpašnieku lūgumu, LVC Satiksmes organizācijas uzraudzības daļā vēršas zemes īpašnieks vai viņa pilnvarota persona.

Dokumenti iesniedzami Torņa ielā 7/9, 102. vai 104. kab., Rīgā, LV-1050

Pieņemšanas laiki:

Otrdiena 15.00 – 17.00

Piektdiena 9.00 – 11.00

Tālrunis: 67036405

Par saskaņojumu nav jāmaksā.

 

Cik izmaksā ceļa zīmes (stāvvieta ar plāksnīti) uzstādīšana?

Ceļa zīme „Stāvvieta” ar papildplāksnīti kopā ar uzstādīšanu uz balsta maksā apmēram 115 EUR (bez PVN).

Kas jādara, lai uz savas zemes varētu uzstādīt informatīvu zīmi vai reklāmas plakātu?

Lai uzstādītu informatīvu zīmi vai reklāmas plakātu, tās izvietošana jāsaskaņo ar VAS LVC Satiksmes organizācijas uzraudzības daļu.

Dokumenti iesniedzami Torņu ielā 7/9, 102. vai 104. kab., Rīgā, LV-1050

Pieņemšanas laiki:

Otrdiena 15.00 – 17.00

Piektdiena 9.00 – 11.00

Tālrunis: 67036405

 

Kā es varu uzzināt, vai uzstādītā ceļa zīme vai uzvilktā līnija uz ielas ir saskaņota ar VAS LVC?

Šādu informāciju sniedz VAS LVC Satiksmes organizācijas uzraudzības daļa. To var noskaidrot, iesūtot jautājumu mājaslapas sadaļā „Sazinieties ar mums”, zvanot pa tālruni 67036405 vai personīgi Torņu ielā 7/9, 102. vai 104. kab., Rīgā.

Pieņemšanas laiki:

Otrdiena 15.00 – 17.00

Piektdiena 9.00 – 11.00

Vai es varu ierīkot nobrauktuvi no valsts autoceļa uz savu īpašumu?

Atļauju ierīkot nobrauktuvi ir iespējams iegūt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 505 „Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem” III. daļu „Ceļu pievienojumu izveidošanas kārtība”:

  1. Ceļa pievienojumu valsts autoceļiem atļauts veidot, ja attiecīgais ceļa pievienojums atbilst detālplānojumam, satiksmes drošības prasībām un Latvijas nacionālajam standartam LVS 190-3:1999 “Ceļu vienlīmeņa mezgli” un LVS 190-3:1999/A1:2002 “Ceļu vienlīmeņa mezgli”, kā arī tehniski nav iespējams vai ekonomiski nav lietderīgi īstenot kādu no šādiem risinājumiem:

13.1. ceļa pievienojumu pievienot citam – zemākas šķiras valsts autoceļam, pašvaldības, komersanta vai māju ceļam, nodibinot servitūtu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

13.2. ceļa pievienojumu pievienot esošam ceļa pievienojumam, kurš atbilst šo noteikumu prasībām.

  1. Persona, kura vēlas izveidot ceļa pievienojumu valsts autoceļam, iesniedz attiecīgajā Latvijas Valsts ceļu rajona nodaļā iesniegumu (2. pielikums).
  2. Iesniegumam pievieno ceļu projektēšanas jomā sertificēta būv­inženiera sagatavotu attiecīgā ceļa pievienojuma izvērtējumu un tehniski ekonomisko pamatojumu. Izvērtējumā norāda ceļa pievienojuma radītās satiksmes režīma izmaiņas un satiksmes negadījuma risku pieaugumu, salīdzinot ar šo noteikumu 13. punktā minētajiem risinājumiem.
  3. Lēmumu par ceļa pievienojuma izveidošanu uz valsts autoceļiem VAS LVC pieņem 30 dienu laikā un izsniedz attiecīgu rakstisku atļauju un tehniskos noteikumus šo noteikumu 14. punktā minētajai personai vai sagatavo pamatotu atteikumu izveidot ceļa pievienojumu. Minēto lēmumu ceļa pievienojuma izveidošanā ieinteresētā persona var apstrīdēt Satiksmes ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
  4. Ceļa pievienojuma būvprojektu izstrādā un attiecīgo ceļa pievieno­jumu izbūvē ceļa pievienojuma izveidošanā ieinteresētā persona par saviem līdzekļiem Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā.
  5. Tā ceļa pievienojuma daļa, kas atrodas valsts autoceļa ceļu zemes nodalījuma joslā, pēc ceļa pievienojuma izbūves bez atlīdzības pāriet valsts īpašumā Satiksmes ministrijas personā.

Vairāk informācijas iespējams iegūt, zvanot VAS LVC pa tālruni 67036432

Kā noteikt autoceļa vērtību, lai tos iekļautu grāmatvedības bilancē, ja tam nav nosakāms ne būvniecības laiks, ne nolietojums?

Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 504 „Valsts autoceļu un pašvaldību ceļu vērtības noteikšanas kārtība” (turpmāk tekstā MK Nr. 504) autoceļu vērtību nosaka pēc datiem, kas iegūti, veicot autoceļu inventarizāciju dabā. Autoceļa vērtību veido atsevišķu autoceļa elementu vērtību summa (summā nav ieskaitīta zem autoceļa esošās zemes vērtība).

Autoceļu inventarizācijas ietvaros tiek uzskaitīti un reģistrēti šādi autoceļu elementi – autoceļu segas konstrukcija, mākslīgās būves (tilti, gājēju tilti, autoceļa pārvadi, estakādes, tuneļi, caurtekas), autoceļu inženierbūves (autobusu pieturvietas un paviljoni, transportlīdzekļu stāvvietas, pasažieru atpūtas laukumi, gājēju ietves un veloceliņi, autoceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, sūkņu stacijas, attīrīšanas iekārtas), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļazīmes, luksofori, kilometru stabi un signālstabiņi, aizsargbarjeras, drošības žogi un prettrokšņa barjeras, horizontālais marķējums), autoceļu mezgli un šķērsojuma mezgli, satiksmes uzskaites punkti, meteoroloģisko apstākļu stacijas.

Autoceļa inventarizācijā nosaka autoceļa elementu atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma) un posma garumu. Posma garumu mēra ar automašīnu, kura aprīkota ar attāluma mērītāju. Iegūto rezultātu salīdzina ar kartogrāfiskajā plaknes projekcijā iegūtajiem autoceļu ass vektoru digitālajiem posmu garumiem. Ar digitālo rokas attāluma mērītāju mēra atsevišķa elementa garumu, platumu, augstumu, diametru un laukumu.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 504 III nodaļai „Autoceļu vērtības aprēķins” nosaka katra autoceļu vērtību un autoceļu elementu izmaksas nosaka pēc iepriekšējā gada vidējām darbu izmaksām ceļu būvniecībā. Autoceļu vērtību aprēķinu veic pēc 11. punkta uzrādītās metodes, ievērtējot katra autoceļa ceļa segas konstrukcijas posma reālo vērtību, kuru vizuāli novērtē dabā saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3. pielikumu.

Vairāk informācijas iespējams iegūt, zvanot VAS LVC attiecīgai nodaļai.

Kā un kur saņemt atļauju publisku pasākumu rīkošanai?

Lai saņemtu atļauju publisku pasākumu rīkošanai uz valsts autoceļiem, nepieciešams sagatavot iesniegumu VAS LVC attiecīgajai nodaļai,

  • kurā ir aprakstīts, kas tiek plānots;
  • ir pievienota maršruta shēma;
  • ir norādīta par drošību atbildīgā persona;
  • sniegta informācija par to, kas pasākuma laikā regulēs satiksmi;
  • ir norādīts pasākuma datums un laiks.

Atļaujas izdošanu nosaka likuma „Par autoceļiem” 5. panta 1. daļa un 14. pants, „Ceļu satiksmes likuma” 8. panta 1. daļa un 15.12.1998. MK noteikumi Nr. 456 “Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi” 2., 3. un 7. punkts.

Satiksmes organizēšanā jāievēro Ceļu satiksmes noteikumu 7. punkts.

Visus izdevumus, kas saistīti ar pasākuma rīkošanu, sedz pasākuma organizētājs.

Iesniegums ar nepieciešamo informāciju adresējams VAS LVC attiecīgai nodaļai.

Kas maksā nodevu par autoceļu lietošanu?

csdd-eirovinjete-izmainas_page_1

csdd-eirovinjete-izmainas_page_2

csdd-eirovinjete-izmainas_page_3

Kur var saņemt papildus informāciju par autoceļu lietošanas nodevu?

Jebkurā diennakts laikā zvanot pa tālruni 67025999 vai portālā https://www.lvvignette.eu/