BUJ

Pēc kādiem principiem tiek plānoti ceļu remontdarbi? Kā izvēlas, kuri ceļi tiks remontēti?

Kritēriji autoceļu posmu prioritātes noteikšanai ir šādi:

  • Autoceļa seguma, nomaļu un ūdens novades stāvokļa vizuālais novērtējums 5 baļļu skalā, ietverot ceļa klātnes stabilitātes novērtējumu;
  • Satiksmes parametru izmaiņas pēdējos 3 gados (intensitāte, slodzes);
  • Autoceļu segas izbūves un atjaunošanas vēstures dati (segas izbūves gads, konstruktīvo kārtu biezumi, atjaunoto kārtu biezumi un atjaunošanas gads);
  • Seguma līdzenuma izmaiņas pēdējos 3 gados (Starptautiskā līdzenuma koeficienta IRI izmaiņas);
  • Saķeres koeficienta vērtība;
  • Seguma ieliekuma mērījumu dati zem krītošā svara deflektometra.

Vispārīgi ar autoceļu atjaunošanas darbu plānošanas principiem var iepazīties publikācijā „Ceļu tīkla pārvaldīšana. Ceļi – jauna pieeja autoceļu pārvaldīšanai un saglabāšanai”. Publikācijā var atrast konkrētāku aprakstu – principus, ko lieto valsts autoceļu pārvaldītājs Latvijā. Vienlaicīgi jāatzīst, ka šie apraksti vien neļaus izstrādāt autoceļu atjaunošanas un pārbūves programmas – tam ir nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, kuras var iegūt, studējot atbilstošu profesiju augstskolā. Tāpat ir jāpārzina virkne Latvijā un ES izdoto normatīvo aktu plānošanas jomā.

Pamatojoties uz autoceļu tīkla stāvokļa novērtējumu, mērījumiem autoceļu tīklā (satiksmes intensitāte un sastāvs, segumu līdzenums u.c. parametriem) un segu izbūves vēstures datiem, atbilstoši apstiprinātam darba uzdevumam un metodikai, LVC speciālisti katru gadu izstrādā autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas trīs gadu programmas.

Cik naudas būtu nepieciešams, lai savestu kārtībā visus valsts autoceļus?

Lai saglabātu valsts autoceļu tīklu labā braukšanas kvalitātē un drošības līmenī, katru gadu uzturēšanā un periodiskajā atjaunošanā būtu nepieciešams ieguldīt 61 milj. EUR

Kopš 1991. gada valsts autoceļiem uzkrājies remontdarbu deficīts 4,05 miljardu EUR apjomā.

Ja seguma atjaunošanas darbi netiek veikti paredzētajā laikā, autoceļu konstruktīvās kārtas savas tehniskās īpašības zaudē un nespēj nodrošināt nepieciešamo noturību transporta radītajām slodzēm, kā rezultātā notiek strauja autoceļu sabrukšana.

Kādas ir ceļu būvdarbu izmaksas?

videjas-celu-buvdarbu-izmaksas

Cik ilgi jākalpo rekonstruētam vai no jauna izbūvētam asfalta ceļam?

Pareizi ieklāts asfalta ceļš uz labiem pamatiem kalpo 20 gadus un ilgāk. Pierādījums tam ir visi autoceļu tīklā pēdējos 20 gados un agrāk veiktie asfaltēšanas darbi. Lai ceļš varētu kalpot vismaz 20 gadus, ir jāveic regulāra periodiskā uzturēšana: reizi 7 − 9 gados jāatjauno ceļa virskārta.

Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad uzņēmējs ir pieļāvis brāķi, bet tad darbs tiek pārstrādāts par uzņēmēja līdzekļiem.

Garantijas termiņš rekonstrukcijas un jaunbūves darbiem ir 5 gadi, atjaunošanas darbiem 3 gadi. Parasti paredzētais un faktiskais konstrukciju kalpošanas laiks ir ilgāks. Garantijas laiku nevar noteikt pārāk garu, jo būvdarbu kvalitāte nav vienīgais faktors, kas ietekmē ceļa konstrukciju stāvokli. Ar laiku arī teicami uzbūvēts ceļš nolietojas. Cik ātri tas notiek, ir atkarīgs no izvēlētā projekta risinājuma, ekspluatācijas apstākļiem un tā, cik rūpīgi ceļš ikdienā tiek uzturēts. Garantijas termiņus nosaka tā, lai apslēptu būvdarbu defektu gadījumā tie garantijas periodā paspētu parādīties, būtu skaidri nosakāmi to cēloņi un varētu uzdot būvniekam tos novērst vai izmaksas ieturēt no garantijas galvojuma.

Kādas ir garantijas prasības autoceļu remontdarbiem?

Kādi ir ceļu garantijas termiņi?

Tādos objektos kā jaunbūve vai pārbūve garantijas laiks ir pieci gadi, savukārt seguma atjaunošanas gadījumā tie ir trīs gadi. Jāņem vērā, ka, nepārbūvējot pamatus, grūtāk noteikt defektu cēloņus, jo defekti var rasties arī veco pamatu dēļ.

Katram izbūvētam vai atjaunotam autoceļu posmam tiek noteikts garantijas laiks, kura laikā būvnieks par saviem līdzekļiem labo tos ceļa defektus, kas ir radušies viņa izmantoto materiālu vai tehnoloģiju rezultātā. Šādus defektus garantijas laikā konstatē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) nodaļu darbinieki, veicot ceļu inspekciju.

Kas notiek, ja tiek konstatēti defekti?

Konstatējot defektus, LVC nodaļu darbinieki informē attiecīgā LVC reģiona garantiju administratoru, kurš izvērtē defekta iemeslus. Ja tiek konstatēts, ka defekts ir radies būvnieka vainas dēļ, tad būvniekam rakstiski tiek uzdots novērst defektu pasūtītāja noteiktajā laikā, norādot tehnoloģiju vai pieprasot no būvnieka priekšlikumus labošanas metodei. Defekta novēršanai atvēlētais laiks ir atkarīgs no tā, cik tas ir traucējošs satiksmei un kad ir piemērotākie laika apstākļi tā kvalitatīvai labošanai.

Būvdarbu laikā būvnieks pats veic regulāru kvalitātes kontroli. Savukārt no LVC puses būvnieka darbu kvalitātei seko būvuzraugi, ņemot savus paraugus un pārbaudot tos neatkarīgās laboratorijās. Pēc būvdarbu pabeigšanas pasūtītājs vērtē būvdarbu kopējo kvalitāti, veicot urbto paraugu testēšanu, seguma līdzenuma pārbaudi un saķeres mērījumus, kā arī mēra ceļa apzīmējumu atstarošanas spēju. Izlases veidā šādas pārbaudes veic arī būvdarbu laikā, lai pārliecinātos, ka būvnieks un būvuzraugs pienācīgi seko līdzi darbu kvalitātei un viss ir prasībām atbilstošs.

Kas notiek, ja tomēr gadās atkāpes no normas?

Būvdarbu laikā konstatētie defekti darba procesā tiek nekavējoties novērsti. Gadījumos, ja defekts ir neliels un ir maz iespēju ar labošanu iegūt ceļam labāku rezultātu, tad darbs tiek pieņemts par samazinātu cenu.

Nereti tiek konstatētas nelielas atkāpes no specifikāciju prasībām, kuras nenoved un, iespējams, nekad nenovedīs pie ekspluatācijā pamanāmiem defektiem. Būvniecības laikā arī reti kad ir iespējams iegūt viscaur vienādu asfalta sablīvējumu. To ietekmē sagatavotās asfalta masas viendabīgums, transportēšanas ceļš un laika apstākļi.

Ja neatbilstības ir lielas un pamanāmas, tiek pieprasīts ceļa posmu pārbūvēt. Savukārt, ja atkāpes ir nelielas un tās ir redzamas tikai laboratorijā, bet nav jūtamas uz ceļa, tad, izvērtējot iespējamos riskus, darbu var pieņemt, konkrētajam posmam nosakot papildu garantijas termiņu. Kopā ar papildu garantijas laiku tiek aprēķinātas iespējamās labošanas darbu izmaksas un tādējādi noteikts papildu naudas ieturējums garantijas laikā. Tas ir nodrošinājums gadījumiem, ja būvnieks nespēj vai nevēlas labot defektus un darbus jāuzdod izpildīt citam būvniekam. Tādu gadījumu gan nav bijis, jo tas ir būvnieku reputācijas jautājums.

Tomēr, ja ir skaidrs, ka risks parādīties defektam ir gana augsts, LVC kā pasūtītājs nepiekrīt pagarināt garantijas termiņu un pieprasa veikt nekavējošu pārbūvi vai labojumus vai papildu darbus uz būvnieka rēķina risku novēršanai, piemēram, veicot tūlītēju virsmas apstrādi vai pat ieklājot jaunu seguma kārtu. Garantijas saistības arī nosaka, cik daudz nelieliem defektiem uz seguma laukuma vienību ir pieļaujams rasties. Ja to ir vairāk, būvniekam jāveic vienlaidu remontu visam posmam.

Kāpēc dažreiz tiek atjaunots vizuāli labs asfalta segums?

Autoceļus nepieciešams ne tikai remontēt, bet arī pienācīgi uzturēt. Pareiza uzturēšana nozīmē arī savlaicīgu autoceļu seguma atjaunošanu posmos, kuri ir sasnieguši normatīvo atjaunošanas laiku: 6 – 12 gadi atkarībā no satiksmes intensitātes un lietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes, kuras uzrāda kā instrumentālie uzmērījumi, tā arī pieredzējušu inženieru vizuālais novērtējums.

Autoceļu virskārtas periodisko nomaiņu var paskaidrot, salīdzinot to ar mājas jumta remontu, vai automašīnas ikgadējo tehnisko apkopi. Tāpat kā kārtīgs saimnieks labo jumtu uzriez, tiklīdz parādās kaut neliels izdilums, jo tā viņš izvairīsies no bēniņu un pārējo mājas stāvu applūšanas, tā arī autoceļa segums jānomaina, kamēr plaisas ir mazas un saredzamas tikai ar speciālista aci. Ja autoceļa seguma virskārtu nenomaina, mazās plaisas kļūst lielākas, caur tām ūdens piekļūst ceļa apakšējām kārtām, un rezultātā ceļš tiek pamatīgi bojāts un nākamais remonts būs jau stipri dārgāks.

Veicot segumu atjaunošanu savlaicīgi, tiek pielietota lētāka atjaunošanas metode, ar kuras palīdzību izlīdzina risas un uzklāj jaunu nodilumkārtu.

Ja būtu pietiekošs finansējums, tā tiktu uzturēti visi valsts autoceļi, taču finansējuma nepietiek. Tāpēc pašlaik šāda, pareiza un ilgtspējības prasībām atbilstoša uzturēšana tiek nodrošināta tikai  tiem autoceļiem, kuri ir uzbūvēti par ES līdzekļiem, jo Eiropas Komisija kā finansētājs pieprasa, lai tiktu nodrošināts maksimālais ceļu kalpošanas mūžs, ko var panākt, pareizi tos uzturot un savlaicīgi mainot virskārtu.

Kāpēc Latvijā atšķirībā no Igaunijas tik maz grants ceļu tiek pārbūvēti par ceļiem ar asfalta segumu?

Autoceļu finansējums Latvijā visus pēdējos 20 gadus ir bijis mazāks nekā Igaunijā.

Baltijas valstu finansējums ceļiem 2017.gadam (milj. eiro)

baltijas_valstis_celu-segums

Ja parādās jauni asfaltētie ceļi, tad ir nepieciešami arī līdzekļi to uzturēšanai un savlaicīgai atjaunošanai, kas ir dārgāka, nekā grants ceļiem. Taču, lai pienācīgi uzturētu jau esošos asfaltētos ceļus, ar pašreizējo finansējumu diemžēl nepietiek.

Kad salabos Vidzemes šosejas posmu pie Sēnītes?

Vidzemes šosejas (A2) posma no Garkalnes līdz Inčukalnam (25.-39.km) projektēšana ir noslēgusies un patlaban norisinās projekta ekspertīzes iepirkums. Paredzams, ka projekta ekspertīze varētu ilgt līdz 2017. gada beigām.

Minētais projekts ir ļoti apjomīgs. Lai arī kilometru skaits šķiet neliels (14 km), jārēķinās, ka šim ceļam katrā virzienā ir divas brauktuves (kas kopumā nozīmē nepilnus 29 km) un attiecīgajā posmā ir iekļautas 9 būves (tilti un satiksmes pārvadi). Plānots, ka pilna šī posma rekonstrukcija izmaksās vairāk nekā 40 milj. eiro, kas ir ¼ daļa no valsts budžeta ceļiem kopumā. Eiropas Savienības fondu līdzekļi šim posmam nav paredzēti. Tāpēc pagaidām nav iespējams precīzi pateikt, kad rekonstrukcija varētu notikt.

Ja šim objektam ilgstoši nebūs iespējams atrast nepieciešamo finansējumu, tad VAS “Latvijas Valsts ceļi” meklēs lētākus risinājumus braukšanas komforta uzlabošanai, piemēram, veicot virsmas atjaunošanu. Tomēr tas ir īslaicīgs risinājums, un šim patlaban sliktā stāvoklī esošajam ceļa posmam ir nepieciešama pilna rekonstrukcija.

Kad sāksies asfalta ieklāšana autoceļa Rīga-Ērgļi posmā Jugla-Vāverkrogs jeb Kangarkalnos?

Autoceļa P4 Rīga – Ērgļi posma ar grants segumu Vāverkrogs – Jugla (35,7. – 45,0. km) pārbūve pretendēs uz ERAF līdzfinansējumu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā. Taču šī projekta realizācija būs iespējama pie nosacījuma, ka tiks saņemts pozitīvs atzinums no Vides pārraudzības valsts biroja par būvdarbu iespējamību īpaši aizsargājamajā NATURA 2000 teritorijā Lielie Kangari.

Projekts paredz rekonstruēt autoceļa P4 posmu 9,3 km garumā, veicot asfalta seguma izbūvi un ar to saistītos palīgdarbus. Lielākā daļa ceļa posma šķērso dabas liegumu Lielie Kangari, kas ir NATURA 2000 teritorija, līdz ar to šai paredzētajai darbībai tika veikts Ietekmes uz vidi novērtējums.

Ietekmes uz vidi novērtējuma process notika no 2011. gada 12. augusta (lēmums par IVN nepieciešamību) līdz 2013. gada 22. novembrim (Atzinums par ziņojuma galīgo redakciju).

Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) sniegtajā Atzinumā ir teikts, ka „Konkrētajā gadījumā secināms, ka atbilstoši Ziņojumam paredzētā darbība neietekmē prioritāri aizsargājamos Eiropas nozīmes biotopus, tādējādi darbība ir vērtējama likuma „Par īpaši aizsargājamām teritorijām” 43. panta (6) daļas tvērumā, proti, vai tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu, arī sociālo vai ekonomisko interešu, apmierināšanai.” Tomēr „Biroja ieskatā Ziņojums nesatur pietiekošu pamatojumu, ka pastāv likuma „Par īpaši aizsargājamām teritorijām” 43. panta (6) daļā noteiktie apstākļi, kas ļautu lemt par paredzētās darbības pieļaujamību, tai pat laikā šāda lēmuma pieņemšana saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20. panta (6) daļu ir Ministru kabineta kompetencē.

Atbilstoši likumdošanai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pienākums ir sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai informatīvo ziņojumu un MK rīkojuma projektu.

Atbildot uz VARAM norādīto, 2014. gada 21. jūlijā va/s „Latvijas Valsts ceļi” nosūtīja VARAM un VPVB savus skaidrojumus par P4 projektu un „Papildus aprēķinus va/s „Latvijas Valsts ceļi” izstrādātajam pamatojumam”, kas parāda paredzētās darbības un ierosināto alternatīvu salīdzinājumu naudas izteiksmē un grafiskā veidā. Papildus aprēķins ļauj pārliecināties par paredzētās darbības – autoceļa P4 Rīga–Ērgļi rekonstrukcijas posmā 35,7. – 45,0. km (Vāverkrogs – Jugla) – nepieciešamību sabiedrībai nozīmīgu interešu, tai skaitā sociālu un ekonomisku, nodrošināšanai.

Pašlaik gaidām tālāko VARAM rīcību.

Vai mēdz būt, ka būvnieki specifikācijās norādīto materiālu vietā ieliek neatbilstošus materiālus?

Kvalitāte ir atkarīga no materiālu ražotāja, transportēšanas, pārkraušanas un to iestrādes. Kvalitātes standarti zināmās robežās pieļauj svārstības.

VAS Latvijas Valsts ceļu laboratorija rūpīgi seko līdz gan materiālu izvēlei, gan būvniecības procesa kvalitātei. Ja tiek konstatētas neatbilstības, uzņēmējam tās jālabo par saviem līdzekļiem.

Svarīgi ir savlaicīgi konstatēt un novērst neatbilstības, kā arī noteikt to cēloņus. Ja materiālu neatbilstība tiek konstatēta pirms iebūvēšanas konstrukcijā, tad materiāls tiek aizvākts no objekta vai izmantots citās konstrukcijās ar zemākām prasībām, kurām tas ir atbilstošs. Ja materiāla neatbilstība konstatēta pēc tam, kad tas ir jau iebūvēts, tad konstrukciju ir jāpārbūvē, vai, ja novērtējot kvalitātes riskus secināms, ka labošana nav lietderīga, tad atkarībā no neatbilstības lieluma un ietekmes uz konstrukcijas kalpošanu tiek pagarināta garantija vai samazināta cena.

Ko var darīt, lai uzlabotu grants ceļu stāvokli?

grants-celu-uzturesanas-darbi

Kādām slodzēm tiek paredzēti autoceļi? Kā tos ietekmē pārkrautie smagie auto?

Autoceļi ir paredzēti tādām slodzēm, kādām tiek projektētas to segas (ņemot vērā projektēšanas standartā LVS 190-5 „Zemes klātne” noteikto zemes klātnes nestspēju visiem gadījumiem). Lielākā daļa valsts autoceļu segu (visas segas, kas nav pārbūvētas kopš 1991. gada, un to ir ap 19 000 km) ir projektētas šādām slodzēm:

  • Asfalta segas 10 t ass slodzei;
  • Grants segas 6 t ass slodzei.

Līdz 2004. gadam finansējuma trūkuma dēļ valsts autoceļu segas Latvijā praktiski netika pārbūvētas. Kopš 2004. gada autoceļu segas tiek projektētas atbilstoši tām slodzēm, ar kādām tās atļauj slogot normatīvie dokumenti – MK noteikumi „Ceļu satiksmes noteikumi”, 3. pielikums „Pieļaujamie transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti (ar kravu vai bez tās), faktiskā masa un ass slodze”:

  • 10 t vienass slodzei, ņemot vērā prognozēto slogojumu ar 11,5 t dzenošajam tiltam projektētajā segas kalpošanas laikā.

Lēmums atļaut slogot visus Latvijas autoceļus nevis ar projektētajām slodzēm, bet ar ES atļautajām slodzēm tika pieņemts 1999. gadā, MK izdodot jaunu „Ceļu satiksmes noteikumu” redakciju, pamatojoties uz izveidoto valsts autoceļu finansēšanas modeli – Valsts autoceļu fondu, kas deva reālas cerības, ka pakāpeniski izdosies atjaunot valsts autoceļus atbilstoši pieaugušajām slodzēm.

Finansējuma trūkuma dēļ grants ceļu segu pārbūvi atbilstoši šodien atļautajām slodzēm līdz šīm neesam plānojuši, un to nav plānots darīt līdz 2020. gadam (to neparedz MK pieņemtās „Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam”. Gadījumos, ja grants ceļus paredzam pārbūvēt ar asfalta segu (ERAF), lietojam tās pašas prasības, kas ir asfaltētajām segām.

Pārkrautie auto segu kalpošanas laiku var ievērojami saīsināt, taču, projektējot segu pārbūvi, pārkrauto transportlīdzekļu skaits satiksmes sastāvā netiek ņemts vērā šādu iemeslu dēļ:

  • To ir grūti prognozēt;
  • Valstij būtu jānodrošina, lai atļautās slodzes tiek ievērotas, un jābūvē ekonomiski ceļi, nevis jāsadārdzina izmaksas; ja valsts sakārtos slodžu kontroli, iztērētā nauda izrādīsies neefektīvi lietota.

 

Kādi ir galvenie ceļa kvalitātes kritēriji?

  • Līdzens (komfortabla braukšana);
  • Drošs satiksmei (marķēts, prognozējams, bez risēm un bedrēm, ar labu saķeri) – tātad, savlaicīgi atjaunots atbilstoši standartiem;
  • Ilgtspējīgs – izprojektēts atbilstoši satiksmes vajadzībām, izbūvēts atbilstoši specifikāciju prasībām un uzbūvēts atbilstoši projektam.

Precīzāka informācija par ceļa konstrukcijas visiem elementiem un to kvalitātes prasībām, tajā skaitā prasības materiāliem/būvizstrādājumiem ir dotas Ceļu specifikācijās 2017. gadam.

Ceļa konstrukcijas atsevišķu elementu kvalitātes prasības atbilstoši Ceļu specifikācijām :

Untitled2

 

Cik ātri ceļš nolietojas?

Ceļa konstruktīvie elementi nolietojas dažādā ātrumā:

  • Zemes klātne tiek projektēta 40 gadu kalpošanas periodam, bet praktiski tā var kalpot arī krietni ilgāku laiku, ja vien satiksmes vajadzības neprasa platāku ceļu;
  • Segas tiek projektētas 20 gadu kalpošanas laikam ar aprēķinu, ka šajā laikā vienu vai vairākas reizes tiek atjaunota nodilumkārta; faktiski arī segas kalpo ilgāk, pat 30 un 40 gadus, bet braukšanas kvalitāte pa savlaicīgi nekonstruētām segām parasti ir zemāka, jo šādās segās ir daudz nelīdzenumu (iesēdumi, rises, nelīdzenumi no bedru lāpīšanas, izmainījies un satiksmes drošību samazinošas šķērskrituma izmaiņas);
  • Seguma (nodilumkārtas) kalpošanas laiki atkarībā no veida, satiksmes slodzēm un laika apstākļiem ir šādi:
  • Asfaltbetona nodilumkārta – 6 līdz 12 gadi (un ilgāk, ja nav līdzekļu savlaicīgai atjaunošanai);
  • Virsmas apstrāde – 3 līdz 10 gadi (un ilgāk – atkarībā no satiksmes, pamatnes uz kā tā ir uzklāta un ja nav līdzekļu savlaicīgai atjaunošanai);
  • Grants nodilumkārta – 3 līdz 10 gadi (un ilgāk ja nav līdzekļu savlaicīgai atjaunošanai).

NB! Svarīgi atcerēties, ka kvalitatīvi, atbilstoši visām prasībām notiekošais būvniecības process nenozīmē, ka ceļš nenolietosies! Ceļa ilglaicīgu kalpošanu nodrošina ikdienas uzturēšana.

 

Kā ikdienā notiek kvalitātes un autoceļu stāvokļa kontrole? Cik cilvēku veic šo darbu?

procesa-uzraudziba-final

Būvdarbu kvalitāti kontrolē materiālu ražotāji, būvdarbu veicēji, būvuzraugi un būvdarbu pasūtītājs.

Būvmateriālu ražotāji kontroli veic atbilstoši kvalitātes procedūrām, kuras atkarībā no būvizstrādājuma veida nosaka standarti un normatīvie akti.

Būvdarbu veicēji kvalitāti kontrolē atbilstoši savam kvalitātes plānam un procedūrām, ievērojot standartos un būvdarbu līgumā (būvprojekta specifikācijās) noteiktās obligātās prasības.

Būvuzraugi seko, lai būvnieks veiktu kvalitātes plānā paredzētās procedūras un obligātās pārbaudes, kā arī ņemtu paraugus, kurus izlases kārtībā pārbauda paši vai nodod pasūtītājam.

Pasūtītāja laboratorija izlases veidā pārbauda paraugus būvdarbu laikā, kā arī ņem paraugus un veic gala pārbaudes visiem būvdarbiem pēc to pabeigšanas.

Valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas uzraudzību un valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas uzraudzību VAS  LVC Uzturēšanas uzraudzības daļā veic 4 cilvēki, Vidzemes reģionā 11 inženieri, Kurzemes reģionā 10 inženieri, Latgales reģionā 10 inženieri, Centra reģionā 10 inženieri.

Kādēļ liek ielāpus nevis atjauno konkrētu ceļa posmu?

Valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 km, no tiem autoceļi ar melno segumu ir 9 000 km. Saremontēto bedrīšu platību pārvēršot kilometros, ik gadu tiek salaboti aptuveni 80 km.

Lai visā Latvijas teritorijā nodrošinātu valsts autoceļu caurbraucamību, nebūtu pareizi bedrīšu labošanas vietā ik gadu atjaunot konkrētu 80 km garu ceļa posmu. Šāda rīcība tikai veicinātu straujāku valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanos un neatbilstošus braukšanas apstākļus.

Pēdējo gadu laikā darbi katru gadu notiek vidēji uz 1000 km autoceļu (asfalta segumi un grants segumi). 2017. gadā darbi notika vairāk nekā 140 objektos.

Ikgadējais valsts autoceļu tīkla stāvokļa novērtējums apliecina, ka aptuveni puse valsts autoceļu ir neapmierinošā stāvoklī, bet vairāk nekā 2/3 tiltu nepieciešams neatliekams remonts.

 

 

Kā bedres labo?

Pavasarī, kad uz melnā seguma tiek veikts masveida bedrīšu remonts, tiek izmantotas divu veidu tehnoloģijas. Bedrītes tiek aizpildītas ar:

  1. karsto asfaltbetonu;
  2. šķembām un bitumena emulsiju, kas ir piemērota metode segumiem ar augstu bojājumu pakāpi.

Izmantojamā tehnoloģija tiek izvēlēta atbilstoši ceļu segumam.

Satiksmei bīstamās jeb tā saucamās avārijas bedres* tiek salabotas 24 stundu laikā kopš konstatēšanas brīža neatkarīgi no laika apstākļiem. Ziemas sezonā avārijas bedru remontam izmanto aukstā asfaltbetona tehnoloģiju, kas ir vienīgā ziemas apstākļos pielietojamā metode bedrīšu lāpīšanai. Pārējā laikā bedrīšu remontam tiek izmantota, kāda no iepriekš minētajām tehnoloģijām.

avarijas-bedrisu-remonts-ziema

* Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums lielāks par 0,1 m2 un kuras ir dziļākas par 50 mm. Uz A uzturēšanas klases autoceļiem avārijas bedres tiek salabotas 24 stundu laikā, B uzturēšanas klases autoceļiem 5 diennakšu laikā, C uzturēšanas klases ceļiem nedēļas laikā, bet uz D uzturēšanas klases ceļiem – divu nedēļu laikā.

Untitled3

Kad var veikt masveida bedrīšu remontu?

Masveida bedrīšu remonts uz melnā seguma tiek uzsākts tad, kad ir iestājušies tehnoloģijai atbilstoši laika apstākļi – diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5o C. Bedrīšu remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm – A, B, C, D. Uzturēšanas klases ir noteiktas, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju (valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi), kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Autoceļu melnajos segumu radušās bedres A uzturēšanas klases autoceļos tiek saremontētas līdz 1. jūnijam, B uzturēšanas klases ceļos līdz 15. Jūnijam, bet C un D uzturēšanas klases ceļos – līdz 1. jūlijam.

No jauna radušās bedres tiek labotas visa gada garumā.

Kāpēc, labojot bedres, ielāpi nav vienā līmenī ar brauktuvi?

Bedres tiek aizpildītas ar šķembiņām un bitumena emulsiju. Labojot bedres, ielāpiem ir jābūt vienā līmenī ar brauktuvi. Pieļaujamās atkāpes ir + 10 mm. Atkāpes ir pieļaujamas tādēļ, ka bedrīšu lāpīšanu ietekmē vairāki faktori, kas nepakļaujas darba izpildītāja kontrolei, piemēram, ieklātās kārtas sablīvējuma pakāpi ir iespējams noteikt tikai aptuveni, jo tā ir atkarīga no konkrētā asfalta sastāva vai lietoto šķembu granulometrijas, aizlāpāmās bedres dziļuma, izmaiņām plānā u.tml. Teorētiski ir iespējams noteikt mazāku pieļaujamās atkāpes lielumu, bet tad nesamērīgi pieaugtu bedrīšu lāpīšanas izmaksas. Neapšaubāmi, ka bedrītes radītais nelīdzenums samazina braukšanas komfortu, bet ir zinātniski pierādīts, ka pieļaujamais nelīdzenums + 10 mm nepalielina automašīnas ekspluatācijas izmaksas. Bedrīšu lāpīšanas tehnoloģiju aprakstus var atrast autoceļu specifikācijās.

 

Vai sniega šķūrētāji ar metāla lāpstu nebojā ceļa segumu?

Ziemas dienesta automašīnas ir aprīkotas ar kaisīšanas iekārtu un sniega lāpstām. Zem sniega lāpstām ir piestiprināti metāla vai gumijas naži. Tie ir speciāli naži, kurus ražo tieši ziemas ceļu uzturēšanas darbu veikšanai. Šie naži nodilst, tāpēc periodiski tiek mainīti. Šādu metodi pielieto visās valstīs, kur tiek veikta ziemas ceļu uzturēšana.

Gumijas nažus izmanto, ja brauktuve ir nesasalusi un ir slapjš sniegs. Metāla nažus izmanto uz sasalušām un ar apledojuma klātām brauktuvēm. Nažu funkcija ir nodrošināt ledus, sniega vai sajaukta sniega ar smiltīm/sāli noņemšanu no asfalta seguma.

Nažiem, saskaroties ar asfaltu, veidojas dzirksteles − tas liecina, ka nazis ir piespiests pie brauktuves un veic savu funkciju. Proti, uz autoceļa brauktuves vairs nav ledus vai sniega kārtas un tiek iegūts melns segums, kā tas ir paredzēts normatīvajos aktos. Savukārt autovadītājiem tādējādi tiek nodrošināti drošāki un komfortablāki braukšanas apstākļi.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ja autoceļu brauktuves temperatūra ir zemāka par -6ºC, no sniega un ledus brīva brauktuve netiek prasīta. Ja autoceļa brauktuves tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs (rises, bedres, iesēdumi), tad kvalitatīva darba izpilde pilnība nav iespējama tāpēc, ka nažu saskares punkts ar ceļa brauktuvi veidosies tikai nelīdzenuma augstākajā punktā.

Kāpēc sāli kaisa uz nenotīrīta sniega? Tā tikai veidojas putra, uz kuras nestrādā neviena riepa.

Ja autoceļa brauktuve nav attīrīta no sniega, sāli nekaisa. Jāņem vērā, ka uz ceļa brauktuves neliels sniega daudzums būs vienmēr – tas rodas satiksmes iespaidā, no autoceļa nomalēm, no autotransporta, kā arī pēc sniega tīrīšanas palikusī piebrauktā sniega kārta. Tas viss kopā arī veido nelielo sniega sajaukumu ar smiltīm/sāli, kamēr sāls iedarbojas. Ja ir konkrēta informācija un faktu apliecinājumi par to, ka ceļa brauktuve tiek kaisīta uz tikko uzsnigušā irdenā sniegā, aicinām par to informēt, zvanot uz Satiksmes informācijas centru 80005555.

Kāpēc sniega mašīnas brauc paceltām lāpstām pa ceļu, kas nav vēl tīrīts?

Katrai ziemas dienestā iesaistītajai automašīnai ir savs maršruts, līdz kura sākumam ir jānokļūst. Līdz ar to, mašīnas ar paceltajām lāpstām vairumā gadījumu dodas vai nu uz konkrēto maršrutu kur veiks tīrīšanu/kaisīšanu, vai uzpildīt kaisāmo materiālu. Ceļu uzturēšanas darbi notiek koordinēti, katra tehnikas vienība izpilda tai uzdoto darbu, konkrētajos ceļu posmos.

Kāpēc visā Latvijā, pat strādājot pārsimts tehnikas vienībām, joprojām saglabājas apgrūtināti braukšanas apstākļi?

Autoceļa stāvokļa kodu “Apmierinoši”, “Apgrūtināti” nosaka Ceļu specifikāciju nosacījumi. Formulējums “Apgrūtināti braukšanas apstākļi” nenozīmē, ka nav veikti ziemas dienesta darbi. Tas ir atgādinājums satiksmes dalībniekam, ka ir ziema, un braukšanas apstākļi nav tādi, kā citos gadalaikos. Tos apgrūtina sniegs, kas var snigt, un apledojums, kas var veidoties, līdz ar to ir svarīgi ievērot drošas braukšanas pamatprincipus.

apgrutinati

Vai var ceļus nekaisīt ar sāli, bet tikai tīrīt un kaisīt ar smiltīm?

Galvenā atšķirība: smilts ir tikai pretslīdes materiāls un uzlabo saķeri, turpretī sāls – kausē ledu un sniegu, kā arī novērš apledojuma veidošanos.

Ceļu uzturētāji izmanto kaisīšanas tehnoloģijas, kuras izmanto arī Eiropas valstīs un Ziemeļvalstīs. Kaisīšanas tehnoloģiju pielieto, ņemot vērā divus kritērijus – autoceļa seguma virsmas temperatūru un autoceļa seguma veidu (melnais segums vai grants).

Mitrās sāls tehnoloģiju izmanto pie autoceļa seguma virsmas temperatūras līdz  -10*C. Sāls tiek samitrināta ar NaCL vai CACl2 šķīdumu. Šo tehnoloģiju pielieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz asfaltēto ceļu brauktuves un atbrīvotu brauktuvi no sniega un apledojuma. Pie zemākas temperatūras mitrā sāls vairs neveic savas funkcijas, proti, pietiekami nekausē ledu.

Pie zemākām gaisa temperatūrām (zem -10*C) izmanto smilts-sāls maisījumu. Tādējādi mazinot slīdamību un paaugstinot  transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu.

NB! Mitrās sāls un smilts-sāls maisījumu tehnoloģijas negarantē vasaras sezonai pielīdzināmus braukšanas apstākļus.

Autoceļa brauktuve joprojām var būt slidena, bet apledojums gaisa temperatūras, mitruma un citu laika apstākļu ietekmē var veidoties atkārtoti.

pretslidesanas_materiali

Cik biezs sniegs vai ledus ziemā ir pieļaujams uz valsts ceļiem, atkarībā no to uzturēšanas klases?

fotozina

Kāpēc ceļus vasarā, karstā laikā kaisa ar granti?

Bedrīšu remontam tiek izmantotas šķembas un bitumena emulsija. Pie ilgstoši augstas gaisa temperatūras autoceļu segums uzkarst. Ceļa segumam uzkarstot vairāk par +50 grādiem, bitumens kļūst mīksts. Bitumena izsvīduma dēļ ceļš var kļūt slidens. Lai uzlabotu autotransporta riteņu un asfalta seguma virsmas saķeri un satiksmes drošību, tiek veikta svīdumu vietu likvidēšana. Svīduma vietu vienmērīgi vienā kārtā nokaisa ar smilti vai sīkām šķembām. Darbs tiek veikts sausā un karstā laikā. Nepieciešamības gadījumā tas tiek veikts atkārtoti. Veicot svīduma vietu likvidēšanu, pirms attiecīgā posma tiek uzstādīta ceļa zīme nr. 116 ”Uzbērta grants vai šķembas”.

Cik bieži būtu jātīra grāvji gar ceļiem?

Grāvji tiek tīrīti pēc nepieciešamības, parasti ik pēc 3 līdz 5 gadiem.

Vai ceļa malā, kas robežojas ar man piederošo mežu vai īpašumu, var cirst kokus?

Katrā atsevišķā gadījumā situācija var būt atšķirīga. Jebkurā gadījumā kokus drīkst cirst, saņemot visus attiecīgos saskaņojumus un atļaujas.

Lai noskaidrotu visas formalitātes ir jāvēršas VAS LVC attiecīgajā nodaļā.

Kā jārīkojas, ja mājas iedzīvotāji mājai pieguļošajā teritorijā vēlas uzstādīt ceļa zīmi „Stāvēšanas aizlieguma zona” vai „Stāvvieta” (stāvēšana ar caurlaidēm – tikai mājas iemītniekiem)?

Lai uzstādītu ceļa zīmes zemesgabalā, kas kopīpašumā pieder dzīvokļu īpašniekiem, kopsapulcē “par” ceļa zīmju uzstādīšanu jānobalso trīs ceturtdaļām dzīvokļu īpašnieku (vai pilnvaroto personu, bet ne īrnieku), par to sagatavojot attiecīgi parakstītu protokolu. Lai saņemtu saskaņojumu zīmes uzstādīšanai, LVC Satiksmes organizācijas uzraudzības daļā iesniedz: iesniegumu, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola kopiju, satiksmes organizācijas shēmu, zemesgrāmatas apliecības kopiju. Gadījumā, ja daudzdzīvokļu mājas kopīpašnieki vienlaikus nav zemes, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu māja, īpašnieki, tad, pamatojoties uz mājas kopīpašnieku lūgumu, LVC Satiksmes organizācijas uzraudzības daļā vēršas zemes īpašnieks vai viņa pilnvarota persona.

Dokumenti iesniedzami Torņa ielā 7/9, 102. vai 104. kab., Rīgā, LV-1050

Pieņemšanas laiki:

Otrdiena 15.00 – 17.00

Piektdiena 9.00 – 11.00

Tālrunis: 67036405

Par saskaņojumu nav jāmaksā.

 

Cik izmaksā ceļa zīmes (stāvvieta ar plāksnīti) uzstādīšana?

Ceļa zīme „Stāvvieta” ar papildplāksnīti kopā ar uzstādīšanu uz balsta maksā apmēram 115 EUR (bez PVN).

Kas jādara, lai uz savas zemes varētu uzstādīt informatīvu zīmi vai reklāmas plakātu?

Lai uzstādītu informatīvu zīmi vai reklāmas plakātu, tās izvietošana jāsaskaņo ar VAS LVC Satiksmes organizācijas uzraudzības daļu.

Dokumenti iesniedzami Torņu ielā 7/9, 102. vai 104. kab., Rīgā, LV-1050

Pieņemšanas laiki:

Otrdiena 15.00 – 17.00

Piektdiena 9.00 – 11.00

Tālrunis: 67036405

 

Kā es varu uzzināt, vai uzstādītā ceļa zīme vai uzvilktā līnija uz ielas ir saskaņota ar VAS LVC?

Šādu informāciju sniedz VAS LVC Satiksmes organizācijas uzraudzības daļa. To var noskaidrot, iesūtot jautājumu mājaslapas sadaļā „Sazinieties ar mums”, zvanot pa tālruni 67036405 vai personīgi Torņu ielā 7/9, 102. vai 104. kab., Rīgā.

Pieņemšanas laiki:

Otrdiena 15.00 – 17.00

Piektdiena 9.00 – 11.00

Vai es varu ierīkot nobrauktuvi no valsts autoceļa uz savu īpašumu?

Atļauju ierīkot nobrauktuvi ir iespējams iegūt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 505 „Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem” III. daļu „Ceļu pievienojumu izveidošanas kārtība”:

  1. Ceļa pievienojumu valsts autoceļiem atļauts veidot, ja attiecīgais ceļa pievienojums atbilst detālplānojumam, satiksmes drošības prasībām un Latvijas nacionālajam standartam LVS 190-3:1999 “Ceļu vienlīmeņa mezgli” un LVS 190-3:1999/A1:2002 “Ceļu vienlīmeņa mezgli”, kā arī tehniski nav iespējams vai ekonomiski nav lietderīgi īstenot kādu no šādiem risinājumiem:

13.1. ceļa pievienojumu pievienot citam – zemākas šķiras valsts autoceļam, pašvaldības, komersanta vai māju ceļam, nodibinot servitūtu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

13.2. ceļa pievienojumu pievienot esošam ceļa pievienojumam, kurš atbilst šo noteikumu prasībām.

  1. Persona, kura vēlas izveidot ceļa pievienojumu valsts autoceļam, iesniedz attiecīgajā Latvijas Valsts ceļu rajona nodaļā iesniegumu (2. pielikums).
  2. Iesniegumam pievieno ceļu projektēšanas jomā sertificēta būv­inženiera sagatavotu attiecīgā ceļa pievienojuma izvērtējumu un tehniski ekonomisko pamatojumu. Izvērtējumā norāda ceļa pievienojuma radītās satiksmes režīma izmaiņas un satiksmes negadījuma risku pieaugumu, salīdzinot ar šo noteikumu 13. punktā minētajiem risinājumiem.
  3. Lēmumu par ceļa pievienojuma izveidošanu uz valsts autoceļiem VAS LVC pieņem 30 dienu laikā un izsniedz attiecīgu rakstisku atļauju un tehniskos noteikumus šo noteikumu 14. punktā minētajai personai vai sagatavo pamatotu atteikumu izveidot ceļa pievienojumu. Minēto lēmumu ceļa pievienojuma izveidošanā ieinteresētā persona var apstrīdēt Satiksmes ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
  4. Ceļa pievienojuma būvprojektu izstrādā un attiecīgo ceļa pievieno­jumu izbūvē ceļa pievienojuma izveidošanā ieinteresētā persona par saviem līdzekļiem Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā.
  5. Tā ceļa pievienojuma daļa, kas atrodas valsts autoceļa ceļu zemes nodalījuma joslā, pēc ceļa pievienojuma izbūves bez atlīdzības pāriet valsts īpašumā Satiksmes ministrijas personā.

Vairāk informācijas iespējams iegūt, zvanot VAS LVC pa tālruni 67036432

Kā noteikt autoceļa vērtību, lai tos iekļautu grāmatvedības bilancē, ja tam nav nosakāms ne būvniecības laiks, ne nolietojums?

Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 504 „Valsts autoceļu un pašvaldību ceļu vērtības noteikšanas kārtība” (turpmāk tekstā MK Nr. 504) autoceļu vērtību nosaka pēc datiem, kas iegūti, veicot autoceļu inventarizāciju dabā. Autoceļa vērtību veido atsevišķu autoceļa elementu vērtību summa (summā nav ieskaitīta zem autoceļa esošās zemes vērtība).

Autoceļu inventarizācijas ietvaros tiek uzskaitīti un reģistrēti šādi autoceļu elementi – autoceļu segas konstrukcija, mākslīgās būves (tilti, gājēju tilti, autoceļa pārvadi, estakādes, tuneļi, caurtekas), autoceļu inženierbūves (autobusu pieturvietas un paviljoni, transportlīdzekļu stāvvietas, pasažieru atpūtas laukumi, gājēju ietves un veloceliņi, autoceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, sūkņu stacijas, attīrīšanas iekārtas), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļazīmes, luksofori, kilometru stabi un signālstabiņi, aizsargbarjeras, drošības žogi un prettrokšņa barjeras, horizontālais marķējums), autoceļu mezgli un šķērsojuma mezgli, satiksmes uzskaites punkti, meteoroloģisko apstākļu stacijas.

Autoceļa inventarizācijā nosaka autoceļa elementu atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma) un posma garumu. Posma garumu mēra ar automašīnu, kura aprīkota ar attāluma mērītāju. Iegūto rezultātu salīdzina ar kartogrāfiskajā plaknes projekcijā iegūtajiem autoceļu ass vektoru digitālajiem posmu garumiem. Ar digitālo rokas attāluma mērītāju mēra atsevišķa elementa garumu, platumu, augstumu, diametru un laukumu.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 504 III nodaļai „Autoceļu vērtības aprēķins” nosaka katra autoceļu vērtību un autoceļu elementu izmaksas nosaka pēc iepriekšējā gada vidējām darbu izmaksām ceļu būvniecībā. Autoceļu vērtību aprēķinu veic pēc 11. punkta uzrādītās metodes, ievērtējot katra autoceļa ceļa segas konstrukcijas posma reālo vērtību, kuru vizuāli novērtē dabā saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3. pielikumu.

Vairāk informācijas iespējams iegūt, zvanot VAS LVC attiecīgai nodaļai.

Kā un kur saņemt atļauju publisku pasākumu rīkošanai?

Lai saņemtu atļauju publisku pasākumu rīkošanai uz valsts autoceļiem, nepieciešams sagatavot iesniegumu VAS LVC attiecīgajai nodaļai,

  • kurā ir aprakstīts, kas tiek plānots;
  • ir pievienota maršruta shēma;
  • ir norādīta par drošību atbildīgā persona;
  • sniegta informācija par to, kas pasākuma laikā regulēs satiksmi;
  • ir norādīts pasākuma datums un laiks.

Atļaujas izdošanu nosaka likuma „Par autoceļiem” 5. panta 1. daļa un 14. pants, „Ceļu satiksmes likuma” 8. panta 1. daļa un 15.12.1998. MK noteikumi Nr. 456 “Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi” 2., 3. un 7. punkts.

Satiksmes organizēšanā jāievēro Ceļu satiksmes noteikumu 7. punkts.

Visus izdevumus, kas saistīti ar pasākuma rīkošanu, sedz pasākuma organizētājs.

Iesniegums ar nepieciešamo informāciju adresējams VAS LVC attiecīgai nodaļai.

Kas maksā nodevu par autoceļu lietošanu?

csdd-eirovinjete-izmainas_page_1

csdd-eirovinjete-izmainas_page_2

csdd-eirovinjete-izmainas_page_3

Kur var saņemt papildus informāciju par autoceļu lietošanas nodevu?

Jebkurā diennakts laikā zvanot pa tālruni 67025999 vai portālā https://www.lvvignette.eu/