Šogad, atšķirībā no pagājušā gada, atsāksies dubultā virsmas apstrāde uz valsts grantētajiem autoceļiem, kopumā uz 60 km. Tomēr visiem normatīvos paredzētajiem vasaras uzturēšanas darbiem naudas joprojām nepietiek. Tam būtu vajadzīgi 100 milj. eiro, bet ir pieejama aptuveni puse. Par aizvadīto ziemu un gaidāmo autoceļu uzturēšanu vasaras sezonā intervijā Autoceļu Avīzei stāsta VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

Šogad sniega tīrītāji uz valsts ceļiem strādāja pat maijā. Vai uzturētāji ko tādu ir pieredzējuši?

Ziema no iepriekšējām atšķīrās ar to, ka bija ļoti gara – sākās agri un beidzās faktiski maijā. Manā atmiņā nav līdzīga gadījuma, kad sniegu tīra maijā. Šopavasar maijā to darīja divās – Ventspils un Saldus – nodaļās. Un, atšķirībā no citiem gadiem, bija jāveic arī vasaras darbi, kas nemaz nav raksturīgi – ceļu gludināšana, planēšana.

Cik naudas ziemas uzturēšanai izlietots?

Ziemas uzturēšanai šoziem iztērēti 22,65 milj. eiro, kas ir par 13% vairāk nekā pagājušajā ziemā, tomēr tas ir mazāk par vidējām ziemas izmaksām.

Arī bedru masveida remonts laika apstākļu dēļ šogad sākās vēlāk. Kā ziema ietekmējusi ceļu stāvokli?

Tā kā valsts asfaltētos ceļus ļoti intensīvi labo, tad bedru skaits samazinās, sevišķi uz galvenajiem un reģionālajiem ceļiem. Bēdīgā stāvoklī joprojām ir vietējie asfaltētie ceļi, tur tas posts arī ir visvairāk redzams un jūtams.

Kā LAU iegūst informāciju par bedrēm, kas masveidā jāremontē?

Joprojām tas notiek, ceļus fiziski apsekojot. Cilvēki arvien vairāk izmanto Waze aplikāciju, taču tas pārsvarā ir ap lielajām pilsētām, un kā informācijas avots mums ir ļoti noderīgs. Protams, mēs esam ceļā uz elektronisko bojājumu fiksāciju, bet tas prasīs gan laiku, gan attiecīgas programmatūras.

Vai bedru labošanā ir kādas izmaiņas, vai arī tās joprojām labo ar šķembām un bitumena emulsiju, kā arī karsto un auksto asfaltu?

Šajā jomā nekas nav mainījies. Pārsvarā bedres remontējam ar šķembām un emulsiju. Ja gribētu vairāk pāriet uz karstā asfalta nepilnajām vai pilnajām tehnoloģijām, tas prasītu privātā sektora iesaistīšanu, jo uzturētājam asfalta rūpnīcu iesaistīšanu. Bet bedru lāpīšanai, atšķirībā no ceļu remontdarbiem, asfalts ir vajadzīgs ļoti nelielos apjomos, un tā ir problēma – būvnieki ne sev, ne uzturētājiem nav gatavi ražot asfaltu mazos apjomos. Šajā jautājumā pagaidām nav risinājuma.

Vai bedru remontēšanu izjutīs arī autobraucēji? Kas jāievēro šajās vietās?

Kā jau katru gadu, bedru masveida labošanas vietās tiek uzstādīti maksimālā ātruma ierobežojumi un brīdinājumi par iespējamajiem lidojošajiem akmentiņiem. Šogad laika apstākļi bedrīšu labošanai ir diezgan nelabvēlīgi – aukstās maija naktis un karstās dienas, iespējams, izraisīs salaboto bedrīšu vietu paaugstinātu svīšanu.

Vai bedrīšu remonts tiks pabeigts laikā?

Tā kā stāvoklis uz galvenajiem ceļiem ir uzlabojies, mēs nejūtam, ka bedrīšu masveida labošana varētu iekavēties. Kāda būs situācija ar vietējiem ceļiem, to redzēsim jūnijā.

Kad pirmoreiz šogad sākāt veikt uzturēšanas darbus uz grants ceļiem?

Šogad pirmie tā saucamie vasaras darbi uz grants ceļiem sākās jau februārī. Masveidā līdzināšanas un planēšanas darbi notika martā. Tas ziemai nav raksturīgi. Kurzemē vispār šogad ziema bija ļoti īslaicīga, bez stabila sasaluma.

Vai plānots vasarā grants ceļus atputekļot ar CaCl?

Šogad mēs ar sāli esam jau atputekļojuši nepilnus 20 km. Šis darbs tiks veikts pagājušā gada līmenī.

Pērn grants ceļi ar dubulto virsmu netika apstrādāti. Vai šogad plānojat?

Šogad plānojam dubultās virsmas apstrādes uz 60 km ceļu. Uzsvars šogad būs uz valsts centrālo daļu – Pļaviņu, Rīgas, Ilūkstes, Jēkabpils, Alūksnes apkaimi, kā arī Latgales centru ap Rēzekni.

Vai dubultās virsmas apstrāde, Jūsuprāt, Latvijā tiek izmantota pietiekamā apjomā?

Dubultā virsma absolūti nevar aizstāt asfaltēšanas darbus. Kur vajadzīgs asfalts, tur tam arī ir jābūt. Taču dubultā virsma atrisina grants ceļu problēmu: uzliekot uz grants ceļa dubulto virsmu, mēs panākam, ka grants ceļš vairāk nedilst, neput un ceļa lietošana ir daudz komfortablāka, bet dzīves apstākļi ap šo ceļu dzīvojošajiem cilvēkiem kļūst nesalīdzināmi labvēlīgāki. Tomēr jāatceras, ka dubultās virsmas sega ir elastīga, tāpēc to ir ļoti viegli nobīdīt, “nospolēt” vai smagsvara kustības rezultātā “atraut”. Bet tā ir arī ļoti lēti remontējama, jo metode ir tā pati ‒ emulsija ar šķembām. Salabot šos ceļus nav problēma. Pašvaldību un ceļu lietotāju attieksmei pret šādu ceļu ir jāmainās ‒ jābūt saudzīgākiem, jārēķinās, ka to var sabojāt. Ceļš jau primāri paredzēts lietotājiem, un lai to varētu veiksmīgi lietot, par to jārūpējas.

Kāda ir atšķirība starp dubulto virsmas apstrādi un mīksto asfaltu? Lietuvieši arvien vairāk izvēlas tieši mīksto asfaltu.

Šī metode pie mums ir aizmirsta jau kopš pagājušā gadsimta. Tas ir aukstais asfalts – kad grants tiek sajaukta ar emulsiju un izveidojušos mīksto masu uzklāj uz ceļa, kurai virsū vēl liek vienu virsmas apstrādes kārtu. Šādas segas pēc neatkarības atjaunošanas izmanto igauņi un lietuvieši, tāpēc viņiem grants ceļu īpatsvars, salīdzinot ar Latviju, ir mazāks. Šādi darbi mūsu būvuzņēmējiem nav interesanti, jo viņus interesē asfaltēšanas darbi un miljonu projekti. Šī metode un dubultā virsmas apstrāde, ir relatīvi lēti, un mums nozarē joprojām jūtama pretestība pret šo seguma veidu. Tomēr ir jāapzinās, ka mēs nekad Latvijā nevarēsim noasfaltēt grants ceļus tādā apjomā, kā to pieprasa sabiedrība, tāpēc valsts līmenī jādomā par lētākām metodēm.

Vai LAU veic dubultās virsmas apstrādi pēc pašvaldības pasūtījuma?

Jā pašvaldību pasūtījumos veicam dažus desmitus km gadā. Nereti dubultās virsmas projektos esam mazāku un lielāku būvkompāniju apakšuzņēmēji. Šo tehnoloģiju Latvijā kopš 2008. gada pamatā veic LAU, un šķembu klāšanas selektīvās mašīnas pārsvarā ir tikai mums, reti kuram uzņēmējam. Dubultās virsmas apstrāde ir pieprasīta arī Kurzemē, piemēram, ap Talsiem, taču galvenā problēma ir materiāli. Līdz šim cieto dolomītu pārsvarā iegūst valsts austrumos. Uz Kurzemi mēs šķembas vedam pa dzelzceļu, taču tas dzelzceļa infrastruktūras dēļ ir problemātiski. Jautājums, cik Latvijā vispār ir šo šķembu – varbūt mēs būsim spiesti tās ievest no Lietuvas, vai izmantot Skandināvijas granītu, kas nebūtu ekonomiski pareizi, jo tad nauda aizietu skandināviem, nevis paliktu tepat Latvijā, un arī pati tehnoloģija kļūtu dārgāka.

Vasarā LAU veic arī citus uzturēšanas darbus – ceļmalu izpļaušanu, grāvju tīrīšanu, atkritumu savākšanu – vai tam pietiek finansējuma?

Nepietiek, finansējuma ir divreiz mazāk, nekā to pieprasa normatīvs. Mums nepietiek naudas kopt visas ceļu nodalījuma joslas, krūmu atvašu pļaušana ir kampaņveidīga un katru gadu nenotiek visā platumā.

Pēc kāda principa LAU izvēlas, kur šos uzturēšanas darbus veikt?

Visas izvēles ir bāzētas uz autoceļu svarīguma, intensitātes, noslodzes.

Vai šogad plānots ar granti papildināt visbēdīgākā stāvoklī esošos grants ceļus?

Minimāli – tie būs tikai avārijas gadījumi.

Šogad bija lieli protesti uz grants ceļiem. Latvijā ir liels grants ceļu īpatsvars. Ko darīt, kā to risināt?

Es saprotu cilvēkus, kas rīko šādus protestus. Jebkura šāda aktivitāte liek politiķiem izvērtēt naudas tēriņus. Bez sabiedrības atgādinājuma, ka ceļiem akūti trūkst naudas, neviens autoceļu problēmas nerisinās. Es neatbalstu tādas kampaņas, kad cilvēki stāda uz ceļa kartupeļus – tas nozīmē, ka cilvēkiem šis ceļš nav vajadzīgs, un tas ir jāslēdz. Tad tas būs kartupeļu lauks. Ceļš nav vajadzīgs valstij, pašvaldībai vai uzturētājam – ceļš ir domāts lietotājiem. Un viņiem pret ceļiem ir jāattiecas saudzīgi. Ja kāds, ar smagsvaru brauc zem zīmes, tad automašīnas vadītājam pašam ir jāizsver, vai to darīt, apzinoties, ka pēc viņa kāda vieglā mašīna, iespējams, vairāk nevarēs izbraukt.

Cilvēku paliek mazāk, ceļu tīkls nemainās. Kā ceļu būvniecībā un uzturēšanā izvēlēties prioritātes? Vai redzat kādu risinājumu?

Ja kaut kur dzīvo cilvēks, tad uz turieni ir jāved ceļam. Kā savādāk? Tad jāpērk helikopters vai drons. Ceļš ir sociāla, ekonomiska un politiska problēma. Prioritātes nav autoceļu speciālistu jautājums. Tas ir politisks jautājums – vai mēs visi dzīvojam Rīgā, vai arī varam atļauties būt zaļu lauku valsts, kur jebkuram cilvēkam jānokļūst līdz mājām, slimnīcu, skolu, beigu beigās – uz kapiem. Ja ceļa nav, tad tajā vietā būs mežs. Tas ir jāapzinās un politiski jārisina. Nedrīkst būt tā, ka visa nauda ir Rīgā, bet laukos cilvēki ir nolemti nabadzībai un bezceļam. Tur, kur veikta dubultās virsmas apstrāde, atjaunojas dzīvība ‒ to uzreiz var redzēt.

VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) uz valsts autoceļiem veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 km, no kuriem vairāk nekā 8 000 km autoceļu ir ar melno segumu un gandrīz 12 000 km ‒ ar grants segumu. LAU uzturēšanas darbus veic arī uz vairāk nekā 900 tiltiem.