“Autoceļu Avīze”: Luksofori kļūst arvien “gudrāki”, bet vandāļiem joprojām niez nagi

VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Satiksmes uzraudzības daļas projektu vadītājs Armands Grīns ir īsts “luksoforu priekšnieks”. Dienā viņš nobrauc ap 400-500 km, jo viņa pārraudzībā ir visi luksofori un apgaismojums, kas atrodas valsts ceļu tīklā. Kādi luksofori uz valsts ceļiem tiek izmantoti, kā tie kalpo un kādas tehnoloģijas mūs gaida nākotnē – Armands Grīns (attēlā) stāsta intervijā “Autoceļu Avīzei”.

Cik daudz luksoforu ir uz valstij piederošajiem ceļiem?

Kopā valsts ceļu tīklā ir 58 luksoforu objekti – tajā skaitā gan luksofori pie atsevišķām gājēju pārejām, gan lielajos krustojumos. Ne visi luksofori, kas atrodas pašvaldību teritorijās uz tranzītielas (valsts ceļa turpinājuma pilsētā), ir mūsējie, tomēr arvien biežāk pašvaldības izvēlas tos atdot mūsu pārraudzībā. Esam pārņēmuši tos, kas atrodas uz autoceļa Valdlauči – Rāmava (V1), arī Ogres pašvaldība grib atdot mums tos luksoforus, kas atrodas uz Daugavpils šosejas.

Kādi luksofori ir LVC īpašumā – ko tie “spēj”?

Luksofori kļūst arvien “gudrāki”. Tām ierīcēm, kuras uzstādām kopš pagājušā gada, netiek vairāk iestatīts tā saucamais signālplāns – kad signāli nomainās automātiski pēc noteikta laika. Tagad katram luksoforu komplektam krustojumā tiek izveidota matrica, pievienotas kameras, kas kontrolē mašīnu plūsmu. Mēs redzam, kas notiek krustojumā. Jaunie luksofori spēj reaģēt uz automašīnām, kas piebrauc, un gājējiem. Pogas, ko gājējam piespiest, joprojām darbojas, jo ne visiem cilvēkiem šīs jaunās sistēmas ir saprotams. Jaunajās iekārtās mēs varam kontrolēt satiksmes intensitāti un pielāgoties situācijai – piemēram, sastrēgumu gadījumos ilgāk dot zaļo gaismu.

Pagaidām gan šo “gudro” luksoforu mums nav daudz: tādi ir Daugavpilī (ar 4 kamerām; nakts laikā visi stāv “sarkanajā” režīmā – no kuras puses tuvojas mašīna, tai dod zaļo gaismu), Upesciema ielā uz Rīgas apvedceļa (A4) un Siguldā, Zinātnes ielā. Tomēr domāju, ka trīs gadu laikā jau 80% mūsu luksoforu tiks modernizēti. Pirmais luksoforu objekts, kuru vēlamies nomainīt, ir Salaspilī, kur ir viens no vissarežģītākajiem krustojumiem (ar Rīgas ielu). Gribētos šo krustojumu uztaisīt tādu, lai tas būtu modernākais Latvijā. Domāju, ka šogad oktobrī tas būs jau izdarīts. Patlaban tiek veikta krustojuma izpēte, kur vislabāk uzstādīt kameras.

Kurš vada valsts ceļu luksoforu darbību?

Es – no jebkura datora, planšetes. Paziņojumi par visām nebūšanām man pienāk uz telefonu īsziņas veidā un uz e-pastu. Vadības pults fiziski atrodas katra luksofora vadības sadalnē – tur ir modems ar interneta pieslēgumu. Mūsu vajadzībām (luksoforiem, apgaismojumam) ir speciāli izveidots datu pārraides tīkls un luksoforu kontrole notiek caur šo modemu.

Cik bieži jābrauc labot luksoforus?

Tie 10 luksofori, kuriem ir modemi, problēmas nesagādā. Ja arī elektrība kādreiz īslaicīgi pazūd, tad jaunās iekārtas atceras pēdējo stāvokli, un atsāk darbu no tās vietas. Arī iemeslus, kāpēc kaut kas ir noticis, mēs zinām uzreiz. Avārijas, protams, ir bijušas, bet visas tikušas operatīvi novērstas. Lielākas nepatikšanas sagādā tie luksofori, kuri mūsu īpašumā nonāca iepirkuma rezultātā, sākot no 2010. gada, – tādu mums ir 12. Šie luksofori ir neizturīgi pret temperatūru. Pēdējais gadījums bija jūlijā Salaspilī, kad pārkarsa luksofora procesors, un aparāts izslēdzās. Šādos gadījumos ierīce ir jāizslēdz, jānogaida minūtes 15 un atkal jāieslēdz – tad nedēļu luksofors atkal kalpos. Arī šos luksoforus pārstāvošā uzņēmuma pārstāvji man nespēj paskaidrot, kāpēc tā notiek.

Parasti luksoforu bojājumu rada izdedzis sarkanais signāls – katra ierīce ir tā ieprogrammēta, ka, izdegot jebkuram sarkanajam signālam (arī gājēju), es saņemu ziņu. Ja astoņu stundu laikā tas netiks salabots, tad automātiski ieslēdzas dzeltenais režīms. Uz izdegušu zaļo signālu tik ātras reakcijas nebūs.

Vai ir ceļi, uz kuriem vairāki luksofori ir savstarpēji sinhronizēti?

Mums ir sinhronizēti divi luksofori uz Bauskas šosejas: Valdlauču un Baložu krustojumi. Baložu krustojums šajā gadījumā ir galvenais, bet Valdlauču – tam pakārtots. Ja Baložos būs zaļais un redzama liela plūsma, tad Valdlauču krustojumam tiek dots sarkanais signāls. Tiklīdz aste vairāk nav tik gara, tad transportlīdzekļus laiž, lai plūsma nebremzētos. Sevišķi labi tas novērojams vakaros un no rītiem. Šajā posmā transporta plūsma jau tā ir liela, tāpēc mēs izdarījām maksimālo, ko varējām ieprogrammēt.

Vai to ir plānots darīt arī citviet?

Jā, uz Via Baltica ceļa – Tallinas un Bauskas šosejām.

Vai LVC aprīko luksoforus ar skaņas signāliem neredzīgajiem?

Jā, tie ir visur. Modernajām ierīcēm signāls ir ļoti kluss – atkarīgs no apkārtējā trokšņu līmeņa. Siguldā to var izmēģināt – pieejot luksoforam klāt un sasitot plaukstas, signāls būs skaļāks. Jo lielāks apkārtējās vides troksnis, jo skaļāks signāls. Parasti šie signāli ir ieprogrammēti strādāt līdz 22-23 vakarā un atsāk skanēt 6 no rīta.

Cik bieži luksoforus un citu aprīkojumu bojā vandāļi?

2013.gadā, kad sāku strādāt LVC, situācija bija dramatiska. Sevišķi Saulkrastu centrā (īpaši vasarā), Garkalnē un Vangažos. Garkalnē gājēju poga katru reizi tika sabojāta faktiski uzreiz, kad to salabojām. Vangažos ik nedēļu, uzkāpjot uz barjeras, kāds vandālis rāva vaļā luksofora kasti un sagrieza visas ierīces “iekšas” otrādi. Arī pavisam nesen Vangažos vecā tipa luksoforam sabojāja gājēju maskas (cilvēciņus) un izdauzīja stikliņu. Vēl viens gadījums bija jūlija sākumā – Baltezerā, kas ir otrs vecākais luksofors valsts ceļu tīklā, pogās bija sabakstīti sērkociņi. Tas patiesībā notiek regulāri.

Vai luksofori, kas regulē ceļu remontdarbu posmos, tiek uzstādīti atbilstoši satiksmes plūsmai?

Remonta zonās būvniekiem diemžēl neatmaksājas pirkt dārgu aparatūru, tāpēc tur signālu ciklu ieprogrammē un sinhronizē tikai vienam luksoforu pārim.

Remontdarbu laikā bieži ir vietas un apstākļi, kad situāciju var uzlabot tikai regulētāji.

Vai ceļu satiksmes negadījumos bieži tiek bojāti luksofori?

Gadā 2-3 luksofori tiek “nonesti”. No satiksmes drošības viedokļa to luksoforu, kas cietis avārijā, likt atpakaļ uz ceļa nedrīkst. To var izmantot tikai rezerves daļām. Tas tāpēc, ka nekad nevar droši zināt, ko trieciens nodarījis.

Kādi mēs esam salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju?

Leiši mums ir pussoli priekšā, jo savus luksoforus sāka nomainīt ātrāk. Igaunijā situācija ir līdzīga.

Kāds vēl elektroniskais ceļu aprīkojums valsts ceļu tīklā tiek izmantots?

Apgaismojums – arī tas viss ir manā pārziņā. Arī lampas mums laiku pa laikam tiek sadauzītas ‒ nupat Secē piecas lampas sadauzīja. Arī apgaismojumu pamatā bojā puišeļi: rauj vaļā uzskaites sadali, izslēdz automātu. Vasaras vidū Iecavā katru otro, trešo nakti šādi sabojāja automātslēdžus. Apgaismojuma vadības skapī ielikām zīmīti: “Malacis, tu esi nofotografēts; tagad mūc, kamēr vari!”. Kopš tā laika viss mierīgi!

Kā ar apgaismojumu tuneļos? Vēl nesen regulāri tika izsitas spuldzītes.

Pavisam kopā mums ir 11 tuneļi: trīs Ikšķilē, divi pie Sēnītes un pa vienam pie Gaujas tilta, Ķīšupē, Inčupē, Gaujā, Latgalē pirms Zilupes un Grobiņā.

Šis ir pirmais gads, kad situācija sāk uzlaboties. Bija mums daži problēmtuneļi – Saulkalnē zem Daugavpils šosejas, Medemciemā uz Jelgavas šosejas un uz Tallinas šosejas – Ķīšupē. Uzlikām LED spuldzītes, un brīdinājumu par videonovērošanu. Turklāt visos tuneļos gaisma deg pastāvīgi, nevis tikai diennakts tumšajās stundās. Gaujas tunelī (uz Vidzemes šosejas), kuru agrāk regulāri demolēja, vandāļi mēģināja izdauzīt LED spuldzītes, bet, nespējot neko izdarīt, tās vienkārši aizkrāsoja.

Arī Sēnītes tunelis šogad jūlija vidū tika vairākas reizes sabojāts: nespējot neko izdarīt, tika atlauzta sadales kaste un izrauti visi automātslēdži. Kopumā reizi mēnesī kaut ko padauza, parausta un kādu lampu izsit. Diemžēl nevaru pateikt, ka vandālisma problēma vairāk neeksistē.