Ceļu klasifikācija

Latvijā 2015. gada 1. janvārī uzskaitīti 73 592 km autoceļu un ielu. Ceļu tīkla vidējais blīvums ir 1,139 km uz 1 km2.
Kopējais valsts autoceļu garums ir 20 131  m. Valsts autoceļu tīkla vidējais blīvums ir 0,312 km uz 1 km2.

Valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu maršrutu sarakstus nosaka Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra noteikumi Nr.1104 ”Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem.”

  • Valsts galvenie autoceļi
    Saskaņā ar likumu “Par autoceļiem” galvenieautoceļi ir autoceļi, kas valsts autoceļu tīklusavieno ar citu valstu galvenās nozīmes autoceļu tīklu, un galvaspilsētu –ar pārējām republikas pilsētām vai pilsētu apvedceļiem.
  • Valsts reģionālie autoceļi
    Saskaņā ar likumu “Par autoceļiem” reģionālie autoceļi ir autoceļi, kas savieno novadu administratīvos centrus savā starpā vai ar republikas pilsētām vai galvaspilsētu, ar galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem vai republikas pilsētas savā starpā.
  • Valsts vietējie autoceļi
    Saskaņā ar likumu “Par autoceļiem” vietējie autoceļi ir autoceļi, kas novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai atsevišķu novadu administratīvos centrus savā starpā.
  • Tilti
    Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā ir 971 tilti, no kuriem 907 ir dzelzsbetona, 14 − akmens, 43 − metāla un 7 − koka tilti. Tiltu kopgarums − 31 173 metri.
  • Pie valsts autoceļiem esošie stāvlaukumi un atpūtas vietas
  • E celu tikls
  • TEN-T autocelu tikls un ta regionalie savienojumi Latvija
  • TEN-T celu tikls

 

Ceļu uzturēšana

2016./2017. gada ziemas sezonā valsts autoceļi ir iedalīti šādās uzturēšanas klasēs:
  • A uzturēšanas klase – 748.042 km
  • A1 uzturēšanas klase – 2400.130 km
  • B uzturēšanas klase – 3005.797 km
  • C uzturēšanas klase – 12303.601 km
  • D uzturēšanas klase – 1764.779 km
  • Pazeminātās uzturēšanas klases – 1444.652 km

Valsts autoceļu vai to posmu saraksti ar noteiktām uzturēšanas klasēm 2016./2017. gada ziemas sezonā (no 2016. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam):

2016. gada vasaras sezonā valsts autoceļi ir iedalīti šādās uzturēšanas klasēs:
  • A uzturēšanas klase – 3978.569 km
  • B uzturēšanas klase – 2294.538 km
  • C uzturēšanas klase – 11437.805 km
  • D uzturēšanas klase – 2514.923 km

Valsts autoceļu vai to posmu saraksti ar noteiktām uzturēšanas klasēm 2016. gada vasaras sezonā (no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim):

Autoceļu grants segu atputekļošanas plāns 2016. gada vasarai (tabula)

 

 

 

 

Melno punktu karte

VAS „Latvijas valsts ceļi” (LVC) ir sagatavojusi jaunu valsts autoceļu „melno punktu” karti. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, „melno punktu” skaits ir samazinājies un 2011.-2013. gadā uz valsts ceļiem konstatēti 58 „melnie punkti”.

2009.-2011. gadā uz valsts autoceļiem bija 62 „melnie punkti”, 2007.-2009. gadā  – 174. „Melnie punkti” ir bīstamākās vietas uz valsts autoceļiem.

Par „melno punktu” tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Savukārt krustojums par „melno punktu” ir uzskatāms, ja negadījumi ir notikuši 150 m rādiusā uz katru pusi.

Viens no iemesliem, kāpēc „melno punktu” skaits ir samazinājies, ir LVC veiktie satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Piemēram, Rīgas apvedceļa Salaspils – Babīte (A5) pašā sākumā agrāk bīstama krustojuma vietā ir rotācijas aplis. Uz Bauskas šosejas pie pagrieziena uz Baložiem uzstādīts luksofors. Ievērojami līdzekļi savulaik tika ieguldīti infrastruktūras uzlabošanā Koknesē – tika uzstādīts apgaismojums, izveidoti gājēju celiņi, uzbūvēta Daugavpils šosejai paralēlā iela, kā arī izveidots ar luksoforu regulējams krustojums. Pateicoties tam visam, „melnā punkta” Koknesē vairāk nav.

Kā pirmais un izteiksmīgākais melnais punkts patlaban ir noteikts Ventspils šosejas krustojums ar Jelgavas – Tukuma ceļu. Nākamgad tas tiks pārbūvēts par rotācijas apli. Tāpat tiks izveidoti gājēju celiņi Līgatnē un Ulbrokā, bet uz Tallinas šosejas pie Baltezera kokaudzētavas tiks ierīkots apgaismojums.

Satiksmes intensitāte

(1)_Intensitates_A_2015

Vislielākā satiksmes intensitāte galveno autoceļu tīklā 2015. gadā bija posmos tuvu galvaspilsētai, t.i. Rīgas reģionā. Vidēji 40 000 automašīnas diennaktī bija uz autoceļa A10 Rīga-Ventspils posmā no Rīgas robežas līdz Jūrmalas pilsētai, uz autoceļa A2 posmā no Rīgas robežas līdz A1 (A2 km 14,1) – 36 700 a/dn.

Virs 20 000 automašīnām diennaktī bija uz autoceļa A6 posmā no Rīgas līdz Ogrei, uz autoceļa A7 posmā no Rīgas robežas līdz Ķekavai, uz autoceļa A1 posmā no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Ādažiem (km 5,6), uz autoceļa A2 posmā no A1 līdz Inčukalnam, uz A8 posmā no Rīgas robežas līdz ieejai Ozolniekos (P100).

Satiksmes intensitāte robežās no 9 000 līdz 14 000 automašīnām diennaktī 2015.gadā bija uz autoceļa A1 posmā no Ādažu pagrieziena līdz Saulkrastu apvedceļam, A2 posmā no Inčukalna līdz Līgatnei, uz autoceļa A3 posmā no P11 līdz Valmieras viaduktam, uz autoceļa A7 posmā no Ķekavas līdz Iecavai, uz A9 no P106 līdz Liepājai un uz autoceļa A10 Jūrmalas apvedceļā.

Salīdzinoši mazāka intensitāte Rīgas reģiona robežās 2015. gadā bija uz autoceļa A3 posmā no Inčukalna līdz Raganai – 7 200 a/dn, uz autoceļa A1 Saulkrastu apvedceļā – vidēji     6 900 a/dn, uz autoceļa A9 posmā no A5 līdz pagriezienam uz Kalnciemu satiksmes noslogojums –  5 300 automašīnas diennaktī.

(1)_Intensitates_A_Riga_2015

Samērā liela intensitāte 2015. gadā bija arī uz Rīgas apvedceļiem, uz autoceļiem A4 un A5 – robežās no 8 500 līdz 17 300 automašīnas diennaktī.

(2)_Intensitates_smagie_A_2015

Vislielākā kravas transporta intensitāte 2015. gadā bija uz autoceļa A10 posmā no Rīgas robežas līdz Jūrmalas pilsētai, uz A2 posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei un tālāk līdz Sēnītei, uz A1 no Rīgas līdz Ādažiem, uz A6 posmā no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Rīgas apvedceļu A4, uz autoceļa A7 visā garumā, uz autoceļa A8 posmā no Rīgas –līdz Olainei   – robežās no 2 4005 600 a/dn. Likumsakarīgi ir arī tas, ka liela kravas transporta intensitāte ir uz Rīgas apvedceļiem – autoceļos A4 un A5 – robežās no 1 400 – 3 200 automašīnām diennaktī, kas veido vidēji 12 – 29% no kopējās šo autoceļu satiksmes intensitātes.

(2)_Intensitates_smagie_A_Riga_2015

Tāpat samērā liela kravas transporta intensitāte bija:

  • uz autoceļa A8 posmā no Olaines līdz Ozolniekiem – 2050 a/dn,
  • uz autoceļa A1 no Rīgas robežas līdz Salacgrīvai – 2019 a/dn,
  • uz autoceļa A2 posmā no Garkalnes līdz pagriezienam uz Cēsīm – 1 900 a/dn,
  • uz autoceļa A3 Valmieras apvedceļā – 1 641 a/dn,
  • uz autoceļa A6 posmā no Rīgas apvedceļa A4 līdz Ogrei – 1 593 a/dn,
  • uz autoceļa A9 posmā no Grobiņas līdz Liepājai – 1 534 a/dn,
  • uz autoceļa A6 posmā no pagr. uz Aizkraukli līdz Jēkabpilij – 1 481 a/dn,
  • uz autoceļa A10 Jūrmalas apvedceļā – 1 478 a/dn.
  • uz autoceļa A3 posmā no Inčukalna līdz Raganai – 1 456 a/dn,

Vislielākais kravas transporta īpatsvars kopējā satiksmes plūsmā ir uz autoceļiem A7 posmā Bauska – Latvijas robeža (52%), uz A6 posmā P67-P65 (45%) un A1 posmā Salacgrīva – Latvijas robeža (45%).

Masas ierobežojumi

Pavasarī un rudenī, šķīdoņa laikā, grunts pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, ceļa segas nestspēja būtiski samazinās. Īpaši izteikti tas notiek uz ceļiem ar grants segumu. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Minētie satiksmes ierobežojumi neattiecas uz valsts galveno un svarīgāko reģionālo autoceļu maršrutiem, tāpēc netiek ietekmēti kravu tranzīta un apjomīgākie iekšzemes autopārvadājumi. Ierobežojumi katru gadu tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu ar grants un stipri nolietotajiem asfaltbetona segumiem, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu (lielākoties 10 tonnas). Par savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem līdzīgi rīkojas arī pašvaldības.

Ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Uz atsevišķiem autoceļiem šādi satiksmes ierobežojumi noteikti pastāvīgi visu gadu.

Aicinām autopārvadātājus rēķināties ar šiem pagaidu ierobežojumiem un ievērot tos, jo ceļu sakārtošanu var veikt tikai tad, kad to konstrukcija ir apžuvusi.

Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas. Situāciju kontrolē va/s “Latvijas Valsts ceļi” nodaļu darbinieki sadarbībā ar Valsts policiju.

Pa visiem autoceļiem bez ierobežojuma atļauts pārvietoties operatīvajiem transportlīdzekļiem un CSDD reģistrētajiem „svaigpiena transportlīdzekļiem”, veicot pārvadājumus ar ceļa īpašnieku saskaņotā maršrutā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.42 Kārtība, kādā aizliedzama vai ierobežojama satiksme

Neskaidrību gadījumā zvanīt uz Satiksmes informācijas centru pa tālr. 80005555 vai vērsties Latvijas Valsts ceļu nodaļā.