Masas ierobežojumi

Pavasarī un rudenī, šķīdoņa laikā, grunts pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, ceļa segas nestspēja būtiski samazinās. Īpaši izteikti tas notiek uz ceļiem ar grants segumu. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Minētie satiksmes ierobežojumi neattiecas uz valsts galveno un svarīgāko reģionālo autoceļu maršrutiem, tāpēc netiek ietekmēti kravu tranzīta un apjomīgākie iekšzemes autopārvadājumi. Ierobežojumi katru gadu tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu ar grants un stipri nolietotajiem asfaltbetona segumiem, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu (lielākoties 10 tonnas). Par savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem līdzīgi rīkojas arī pašvaldības.

Ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Uz atsevišķiem autoceļiem šādi satiksmes ierobežojumi noteikti pastāvīgi visu gadu.

Aicinām autopārvadātājus rēķināties ar šiem pagaidu ierobežojumiem un ievērot tos, jo ceļu sakārtošanu var veikt tikai tad, kad to konstrukcija ir apžuvusi.

Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas. Situāciju kontrolē va/s “Latvijas Valsts ceļi” nodaļu darbinieki sadarbībā ar Valsts policiju.

Pa visiem autoceļiem bez ierobežojuma atļauts pārvietoties operatīvajiem transportlīdzekļiem un CSDD reģistrētajiem „svaigpiena transportlīdzekļiem”, veicot pārvadājumus ar ceļa īpašnieku saskaņotā maršrutā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.42 Kārtība, kādā aizliedzama vai ierobežojama satiksme

Neskaidrību gadījumā zvanīt uz Satiksmes informācijas centru pa tālr. 80005555 vai vērsties Latvijas Valsts ceļu nodaļā.

Ceļu klasifikācija

Latvijā 2015. gada 1. janvārī uzskaitīti 73 592 km autoceļu un ielu. Ceļu tīkla vidējais blīvums ir 1,139 km uz 1 km2.
Kopējais valsts autoceļu garums ir 20 131  m. Valsts autoceļu tīkla vidējais blīvums ir 0,312 km uz 1 km2.

Valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu maršrutu sarakstus nosaka Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra noteikumi Nr.1104 ”Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem.”

  • Valsts galvenie autoceļi
    Saskaņā ar likumu “Par autoceļiem” galvenieautoceļi ir autoceļi, kas valsts autoceļu tīklusavieno ar citu valstu galvenās nozīmes autoceļu tīklu, un galvaspilsētu –ar pārējām republikas pilsētām vai pilsētu apvedceļiem.
  • Valsts reģionālie autoceļi
    Saskaņā ar likumu “Par autoceļiem” reģionālie autoceļi ir autoceļi, kas savieno novadu administratīvos centrus savā starpā vai ar republikas pilsētām vai galvaspilsētu, ar galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem vai republikas pilsētas savā starpā.
  • Valsts vietējie autoceļi
    Saskaņā ar likumu “Par autoceļiem” vietējie autoceļi ir autoceļi, kas novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai atsevišķu novadu administratīvos centrus savā starpā.
  • Tilti
    Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā ir 971 tilti, no kuriem 907 ir dzelzsbetona, 14 − akmens, 43 − metāla un 7 − koka tilti. Tiltu kopgarums − 31 173 metri.
  • Pie valsts autoceļiem esošie stāvlaukumi un atpūtas vietas
  • E celu tikls
  • TEN-T autocelu tikls un ta regionalie savienojumi Latvija
  • TEN-T celu tikls

 

Ceļu uzturēšana

_dsc7129

Autoceļu ziemas uzturēšanas sezona oficiāli sākas 1. novembrī un ilgst līdz 31. martam, bet atkarībā no laika apstākļiem šis periods var tikt pagarināts. Minētajā laikā ceļu dienesti īpaši uzmanīgi seko laika apstākļu ietekmei uz ceļu stāvokli, lai savlaicīgi veiktu ceļu attīrīšanu no sniega un veiktu pretapledojuma apstrādi. Ziemas sezonā ceļu uzturētāji ir mobilizēti darbam visu diennakti. Uzturēšanas darbus valsts autoceļu tīklā veic VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” atbilstoši MK noteikumiem par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli.

Valsts autoceļi ir sadalīti piecās ziemas uzturēšanas klasēs – A (augstākā), A1, B, C un D (zemākā) atkarībā no ceļu klasifikācijas, satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa, plānotā (pieejamā) finansējuma un sociālekonomiskās nozīmes. Tāpat ir norādīti sliktā tehniskā stāvoklī esošie ceļu posmi, kas apkalpojami ar atkāpēm no uzturēšanas klasēm.

2016./2017. gada ziemas sezonā valsts autoceļi ir iedalīti šādās uzturēšanas klasēs:
  • A uzturēšanas klase – 748.042 km
  • A1 uzturēšanas klase – 2400.130 km
  • B uzturēšanas klase – 3005.797 km
  • C uzturēšanas klase – 12303.601 km
  • D uzturēšanas klase – 1764.779 km
  • Pazeminātās uzturēšanas klases – 1444.652 km

Valsts autoceļu vai to posmu saraksti ar noteiktām uzturēšanas klasēm 2016./2017. gada ziemas sezonā (no 2016. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam):

_dsc9264

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas vasaras sezonā ilgst no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim. Šajā laikā uzmanība vispirms tiek pievērsta brauktuves bojājumu remontam, veicot asfaltēto segumu bedrīšu aizpildīšanu un grants ceļu līdzināšanu. Tāpat pēc ziemas tiek sakārtoti satiksmes organizācijas līdzekļi un sakopta ceļa nodalījuma josla. Šie darbi norisinās intensīvi vienlaikus visā ceļu tīklā, un tie ir jāpaveic līdz 1. jūnijam.

Vēlāk turpinās ikdienas uzturēšanas darbi, lai nodrošinātu to, ka ceļu infrastruktūra ir pastāvīgi lietojama.

Ikdienas uzturēšanas darbi, kas nodrošina ceļu infrastruktūras pastāvīgu lietojamību:

  • grants segumu periodiskā planēšana un atjaunošana;
  • tiltu un caurteku konstrukciju apkope un remonti;
  • ceļa joslas uzturēšana, kontrolējot ceļmalas apaugumu un tīrot ūdens atvades sistēmas;
  • ceļu operatīvā kopšana, novēršot nepilnības, kas konstatētas apsekošanas laikā;
  • citi nepieciešamie darbi.

Tāpat kā ziemā, arī vasarā ceļu uzturēšanas darbi tiek veikti prioritārā secībā, pamatojoties uz uzturēšanas klasēm A (augstākā), B, C un D (zemākā). Tās ir noteiktas pēc autoceļu sociālekonomiskās nozīmes un transporta plūsmas izvērtēšanas. Tas nozīmē, ka vispirms tiek sakārtoti svarīgāko un noslogotāko maršrutu autoceļi.

Detalizēta informācija par autoceļu ikdienas uzturēšanas specifiku, prasībām un to izpildes kārtību atrodama Ministru kabineta noteikumos Nr. 224 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”.

2016. gada vasaras sezonā valsts autoceļi tika iedalīti šādās uzturēšanas klasēs:

  • A uzturēšanas klase – 3978.569 km
  • B uzturēšanas klase – 2294.538 km
  • C uzturēšanas klase – 11437.805 km
  • D uzturēšanas klase – 2514.923 km

Valsts autoceļu vai to posmu saraksti ar noteiktām uzturēšanas klasēm 2016. gada vasaras sezonā (no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim):

Autoceļu grants segu atputekļošanas plāns 2016. gada vasarai (tabula)

 

 

 

 

Melno punktu karte

VAS „Latvijas valsts ceļi” (LVC) šogad aprīlī publiskos jaunu valsts autoceļu „melno punktu” karti par 2014.-2016. gadu.

“Melno punktu” skaits samazinās un 2011.-2013. gadā uz valsts ceļiem konstatēti 58 „melnie punkti”. 2009.-2011. gadā uz valsts autoceļiem bija 62 „melnie punkti”, 2007.-2009. gadā  – 174. „Melnie punkti” ir bīstamākās vietas uz valsts autoceļiem.

Par „melno punktu” tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Savukārt krustojums par „melno punktu” ir uzskatāms, ja negadījumi ir notikuši 150 m rādiusā uz katru pusi.

Viens no iemesliem, kāpēc „melno punktu” skaits ir samazinājies, ir LVC veiktie satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Piemēram, Rīgas apvedceļa Salaspils – Babīte (A5) pašā sākumā agrāk bīstama krustojuma vietā ir rotācijas aplis. Uz Bauskas šosejas pie pagrieziena uz Baložiem uzstādīts luksofors. Ievērojami līdzekļi savulaik tika ieguldīti infrastruktūras uzlabošanā Koknesē – tika uzstādīts apgaismojums, izveidoti gājēju celiņi, uzbūvēta Daugavpils šosejai paralēlā iela, kā arī izveidots ar luksoforu regulējams krustojums. Pateicoties tam visam, „melnā punkta” Koknesē vairāk nav.

Kā pirmais un izteiksmīgākais melnais punkts patlaban ir noteikts Ventspils šosejas krustojums ar Jelgavas – Tukuma ceļu. Šogad tas tiks pārbūvēts par rotācijas apli. Šogad plānots rekonstruēt krustojumu uz Ventspils šosejas (A10) – autoceļu Līga – Kandava – Veģi (P130) un Līga ‒ Zentene ‒ Rideļi (V1435). Rekonstrukcijas ietvaros tiks likvidēta saliņa krustojuma vidū, līdz ar to tas tiks padarīts saprotamāks. Tiks uzstādīts apgaismojums un izveidots gājēju celiņš.

Baldonē Rīgas un Iecavu ielu krustojumā tiks uzstādīts luksofors. Uz Rīgas apvedceļa Baltezers – Saulkalne (A4) rekonstruēs krustojumu ar pievadceļu Muceniekiem. Savukārt uz Vidzemes šosejas (A2) Zinātnes ielas krustojumā tiks nomainīts, iespējams, vecākais luksofors Latvijā, kurš vairāk neatbilst satiksmes drošības prasībām. Tiks izbūvēts gājēju celiņš un ierīkots apgaismojums. Uz Jelgavas šosejas (A8) tiks likvidēts kreisais pagrieziens uz Medemciemu, kur notikušas vairākas traģiskas avārijas.

Šogad plānots izbūvēt arī vairākus gājēju un velosipēdistu celiņus, tajā skaitā Aglonā, Siguldā un pie autoceļa Kuldīga – Aizpute – Līči.