Kā “Latvijas Valsts ceļi” izvēlas, kuru ceļu remontēt

Noteikt prioritāri remontējamos ceļus VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) palīdz starptautiski atzīta programmatūra.

 Jau vairāk nekā 20 gadus valsts autoceļu remontdarbiem trūkst naudas un deficīta apstākļos ir jāizvēlas prioritātes – kuru ceļu remontēt, kurš vēl var pagaidīt un kuram veikt tikai uzturēšanas darbus. LVC inženieri ne vien paši apseko un uzrauga ceļus, bet arī izmanto ceļu tīkla pārvaldīšanas programmatūru HDM-4 (Highway Development & Management).

LVC Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kains intervijā  “Autoceļu Avīzei” pastāstīja, ka šī ir starptautiski atzīta programmatūra, kas ļauj izstrādāt dažādus ceļu pārvaldīšanas stratēģijas variantus un izvēlēties lietderīgāko metodi un tad veidot atbilstošākās ceļu atjaunošanas un pārbūves programmas.

LVC speciālisti jau pāris gadus veic datorprogrammas pielāgošanu Latvijas apstākļiem, autoceļu sakārtošanas scenāriju izveidošanu, kā arī ar datu ievadi. Tā ir virkne dažādu datu konkrētajam ceļu posmam, no kuriem būtiskākie ir:

  • ģeometriskie dati (garums, platums, līkumi),
  • seguma stāvokļa dati (līdzenuma koeficients, plaisas, rises, saķere),
  • segas vēsture (veiktie darbi),
  • segas nestspēja,
  • braukšanas joslu skaits,
  • satiksmes intensitāte,
  • klimatiskie apstākļi,
  • atļautais braukšanas ātrums.

Programmatūra palīdz saprast, kurā brīdī kādi ceļu remontdarbi ir jāveic, kas attiecīgajā laika periodā ar šo ceļu būs, ja nekas netiks darīts. Un kāds būs šī posma stāvoklis, ja tiks veikti kaut vai paši nepieciešamākie uzturēšanas darbi. Dzīvē tas izpaužas tā: ja palaidi garām brīdi, kad attiecīgajā posmā bija iespējams kaut ko darīt, tad zaudēts ir gan laiks, gan nauda, jo vēlāk šī posma remonta metode būs jau dārgāka.

Cilvēki nereti ir izbrīnīti, kāpēc salīdzinoši labs ceļa posms tiek atkal remontēts. Tiem ceļa posmiem, kas remontēti ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, Eiropas Komisija pieprasa, lai tiktu nodrošināts maksimālais ceļu kalpošanas mūžs, ko var panākt, pareizi tos uzturot un savlaicīgi mainot virskārtu. Normatīvais ceļu atjaunošanas laiks atkarībā no ceļa intensitātes un pielietotās tehnoloģijas ir 6-12 gadi.

Tāpat būtu jādara ar visiem ceļiem, negaidot brīdi, kad nepieciešama pārbūve un attiecīgi daudz lielāks finansējums.

Normatīvais ceļu ar melno segumu atjaunošanas cikls:

Programma ir nokalibrēta Latvijas apstākļiem un ievērtē vietējās īpatnības. Mūsu valstī izmantotie ceļubūves materiāli, klimats, transporta intensitāte un citi faktori ir atšķirīgi nekā citās valstīs, kur šo programmatūru izmanto.

LVC speciālisti ik gadus apseko valsts ceļus dabā un novērtē to stāvokli, lai lemtu par prioritāri labojamajiem posmiem. Tas tiks darīts arī turpmāk. Taču ar HDM-4 programmu, pildot faktiski to pašu funkciju, būs iespējams šos rezultātus salīdzināt un iegūt objektīvāku ainu.

LVC savos kvalitātes vadības mērķos ir apņēmušies līdz šā gada beigām ievadīt visu informāciju par tiem posmiem, kas uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem laboti par Eiropas Savienības līdzekļiem. Vēlāk tiks apkopota informācija arī par pārējiem galveno un reģionālo ceļu posmiem.